Loģika un Platons

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Loģika un Platons

Loģika vs. Platons

Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām. Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Aristotelis un Loģika · Aristotelis un Platons · Redzēt vairāk »

Filozofija

"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.

Filozofija un Loģika · Filozofija un Platons · Redzēt vairāk »

Patiesība

Patiesība ir visa tā informācija, kas atbilst īstenībai (realitātei) un faktiem, kā arī visi tie apgalvojumi, kas ir patiesi.

Loģika un Patiesība · Patiesība un Platons · Redzēt vairāk »

Pitagors

Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (ho Pūthagoras ho Samios, Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.

Loģika un Pitagors · Pitagors un Platons · Redzēt vairāk »

Prāts

Prāts ir ar psihi saistītu norišu un individualitātes īpašību kopa, kas veido iespēju ar mērķtiecīgu darbību panākt subjektīvu, ar jēdzieniem pastarpinātu īstenības attēlojumu, izzināt objektu un parādību visaptverošās un raksturīgās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot iepriekš uzkrāto informāciju.

Loģika un Prāts · Platons un Prāts · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Loģika un Senā Grieķija · Platons un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Sokrats

Sokrats ((Sōkrátēs); 469—399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.

Loģika un Sokrats · Platons un Sokrats · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Loģika un Zinātne · Platons un Zinātne · Redzēt vairāk »