Līdzības starp Lībieši un Lībiešu valoda
Lībieši un Lībiešu valoda ir 35 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ako, Dabrelis, Daugava, Daugavas līvi, Gauja, Indriķa hronika, Kaupo, Košrags, Kolka, Latgaļi, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Universitāte, Lūžņa, Lībieši, Lielais Ziemeļu karš, Lielirbe, Livonijas krusta kari, Mazirbe, Melnsils, Metsepole, Miķeļtornis, Pitrags, Rīga, Saulgrieži, Saunags, Sāmsala, Sīkrags, Skandināvija, Turaida (zeme), ..., UNESCO, Vaide, Valts Ernštreits, Vidzeme, Zemgaļi. Izvērst indekss (5 vairāk) »
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Ako un Lībieši · Ako un Lībiešu valoda ·
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Dabrelis un Lībieši · Dabrelis un Lībiešu valoda ·
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Daugava un Lībieši · Daugava un Lībiešu valoda ·
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Daugavas līvi un Lībieši · Daugavas līvi un Lībiešu valoda ·
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Gauja un Lībieši · Gauja un Lībiešu valoda ·
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Indriķa hronika un Lībieši · Indriķa hronika un Lībiešu valoda ·
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Kaupo un Lībieši · Kaupo un Lībiešu valoda ·
Košrags
Košrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Košrags un Lībieši · Košrags un Lībiešu valoda ·
Kolka
Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.
Kolka un Lībieši · Kolka un Lībiešu valoda ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Lībieši · Latgaļi un Lībiešu valoda ·
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Latviešu valoda un Lībieši · Latviešu valoda un Lībiešu valoda ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Latvija un Lībieši · Latvija un Lībiešu valoda ·
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Latvijas Universitāte un Lībieši · Latvijas Universitāte un Lībiešu valoda ·
Lūžņa
Lūžņa ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.
Lībieši un Lūžņa · Lībiešu valoda un Lūžņa ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Lībieši un Lībieši · Lībieši un Lībiešu valoda ·
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Lielais Ziemeļu karš un Lībieši · Lielais Ziemeļu karš un Lībiešu valoda ·
Lielirbe
Lielirbe ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.
Lielirbe un Lībieši · Lielirbe un Lībiešu valoda ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Livonijas krusta kari un Lībieši · Livonijas krusta kari un Lībiešu valoda ·
Mazirbe
Mazirbe (Irāj, Piški Īra) ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras (Irbes šauruma) krastā.
Lībieši un Mazirbe · Lībiešu valoda un Mazirbe ·
Melnsils
Melnsils (arī Mellsils) ir ciems Talsu novada Rojas pagasta ziemeļos, Rīgas līča krastā.
Lībieši un Melnsils · Lībiešu valoda un Melnsils ·
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Lībieši un Metsepole · Lībiešu valoda un Metsepole ·
Miķeļtornis
Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā) ir ciems Baltijas jūras piekrastē pie Irbes šauruma, Kurzemes ziemeļos, Ventspils novada Tārgales pagastā.
Lībieši un Miķeļtornis · Lībiešu valoda un Miķeļtornis ·
Pitrags
Pitrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Lībieši un Pitrags · Lībiešu valoda un Pitrags ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Lībieši un Rīga · Lībiešu valoda un Rīga ·
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Lībieši un Saulgrieži · Lībiešu valoda un Saulgrieži ·
Saunags
Saunags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Lībieši un Saunags · Lībiešu valoda un Saunags ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Lībieši un Sāmsala · Lībiešu valoda un Sāmsala ·
Sīkrags
Sīkrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Lībieši un Sīkrags · Lībiešu valoda un Sīkrags ·
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Lībieši un Skandināvija · Lībiešu valoda un Skandināvija ·
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Lībieši un Turaida (zeme) · Lībiešu valoda un Turaida (zeme) ·
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.
Lībieši un UNESCO · Lībiešu valoda un UNESCO ·
Vaide
Vaide ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras Irbes šauruma krastā.
Lībieši un Vaide · Lībiešu valoda un Vaide ·
Valts Ernštreits
Valts Ernštreits (līvu: Valt Ernštreit; dzimis Rīgā) ir līvu valodnieks, tulks un dzejnieks.
Lībieši un Valts Ernštreits · Lībiešu valoda un Valts Ernštreits ·
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Lībieši un Vidzeme · Lībiešu valoda un Vidzeme ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Lībieši un Lībiešu valoda ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Lībieši un Lībiešu valoda
Salīdzinājums starp Lībieši un Lībiešu valoda
Lībieši ir 108 attiecības, bet Lībiešu valoda ir 175. Tā kā viņi ir kopīgs 35, Jaccard indekss ir 12.37% = 35 / (108 + 175).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Lībieši un Lībiešu valoda. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: