Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Lībieši un Līvu zemes
Lībieši un Līvu zemes ir 46 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Aļģirds, Ako, Alberts fon Bukshēvdens, Anno, Aso, Balduīns no Alnas, Baltijas somi, Burhards fon Dreilēbens, Dabrelis, Daugavas līvi, Daugmales pilskalns, Gauja, Ikšķile, Jurģa nakts sacelšanās, Kaupo, Kurši, Kursa (valsts), Latgaļi, Lībieši, Līvu gals, Līvzemes dalīšanas līgums, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Meinards, Metsepole, Miera Kursa, Polockas kņazi, Rīga, Rīgas arhibīskapija, ..., Rīgas domkapituls, Rīgas līcis, Ridala, Salaspils, Satezele, Sāmsala, Skandināvija, Somija, Trosas rūnu akmens, Turaida (zeme), Vanema, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Ventava, Vesiķis, Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis. Izvērst indekss (16 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Aļģirds un Lībieši · Aļģirds un Līvu zemes ·
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Ako un Lībieši · Ako un Līvu zemes ·
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Alberts fon Bukshēvdens un Lībieši · Alberts fon Bukshēvdens un Līvu zemes ·
Anno
Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Anno un Lībieši · Anno un Līvu zemes ·
Aso
Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200.
Aso un Lībieši · Aso un Līvu zemes ·
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Balduīns no Alnas un Lībieši · Balduīns no Alnas un Līvu zemes ·
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Baltijas somi un Lībieši · Baltijas somi un Līvu zemes ·
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Burhards fon Dreilēbens un Lībieši · Burhards fon Dreilēbens un Līvu zemes ·
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Dabrelis un Lībieši · Dabrelis un Līvu zemes ·
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Daugavas līvi un Lībieši · Daugavas līvi un Līvu zemes ·
Daugmales pilskalns
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.
Daugmales pilskalns un Lībieši · Daugmales pilskalns un Līvu zemes ·
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Gauja un Lībieši · Gauja un Līvu zemes ·
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Ikšķile un Lībieši · Ikšķile un Līvu zemes ·
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Jurģa nakts sacelšanās un Lībieši · Jurģa nakts sacelšanās un Līvu zemes ·
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Kaupo un Lībieši · Kaupo un Līvu zemes ·
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Kurši un Lībieši · Kurši un Līvu zemes ·
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Kursa (valsts) un Lībieši · Kursa (valsts) un Līvu zemes ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Lībieši · Latgaļi un Līvu zemes ·
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Lībieši un Lībieši · Lībieši un Līvu zemes ·
Līvu gals
Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.
Lībieši un Līvu gals · Līvu gals un Līvu zemes ·
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Lībieši un Līvzemes dalīšanas līgums · Līvu zemes un Līvzemes dalīšanas līgums ·
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Livonijas bīskapija un Lībieši · Livonijas bīskapija un Līvu zemes ·
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Livonijas krusta kari un Lībieši · Livonijas krusta kari un Līvu zemes ·
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Livonijas ordeņa mestri un Lībieši · Livonijas ordeņa mestri un Līvu zemes ·
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Lībieši un Meinards · Līvu zemes un Meinards ·
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Lībieši un Metsepole · Līvu zemes un Metsepole ·
Miera Kursa
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.
Lībieši un Miera Kursa · Līvu zemes un Miera Kursa ·
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Lībieši un Polockas kņazi · Līvu zemes un Polockas kņazi ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Lībieši un Rīga · Līvu zemes un Rīga ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Lībieši un Rīgas arhibīskapija · Līvu zemes un Rīgas arhibīskapija ·
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Lībieši un Rīgas domkapituls · Līvu zemes un Rīgas domkapituls ·
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Lībieši un Rīgas līcis · Līvu zemes un Rīgas līcis ·
Ridala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Lībieši un Ridala · Līvu zemes un Ridala ·
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Lībieši un Salaspils · Līvu zemes un Salaspils ·
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Lībieši un Satezele · Līvu zemes un Satezele ·
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Lībieši un Sāmsala · Līvu zemes un Sāmsala ·
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Lībieši un Skandināvija · Līvu zemes un Skandināvija ·
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Lībieši un Somija · Līvu zemes un Somija ·
Trosas rūnu akmens
rūnu teksta apakšējā daļā. Trosas rūnu akmens ir rūnu uzraksts uz pamatklinātāja Sēdermanlandes lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.
Lībieši un Trosas rūnu akmens · Līvu zemes un Trosas rūnu akmens ·
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Lībieši un Turaida (zeme) · Līvu zemes un Turaida (zeme) ·
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Lībieši un Vanema · Līvu zemes un Vanema ·
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.
Lībieši un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Līvu zemes un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika ·
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Lībieši un Ventava · Līvu zemes un Ventava ·
Vesiķis
Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.
Lībieši un Vesiķis · Līvu zemes un Vesiķis ·
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Lībieši un Zemgaļi · Līvu zemes un Zemgaļi ·
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Lībieši un Zobenbrāļu ordenis · Līvu zemes un Zobenbrāļu ordenis ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Lībieši un Līvu zemes ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Lībieši un Līvu zemes
Salīdzinājums starp Lībieši un Līvu zemes
Lībieši ir 108 attiecības, bet Līvu zemes ir 97. Tā kā viņi ir kopīgs 46, Jaccard indekss ir 22.44% = 46 / (108 + 97).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Lībieši un Līvu zemes. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
