Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Lībieši un Senlatvijas tautu kristianizēšana

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Lībieši un Senlatvijas tautu kristianizēšana

Lībieši vs. Senlatvijas tautu kristianizēšana

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā. Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Līdzības starp Lībieši un Senlatvijas tautu kristianizēšana

Lībieši un Senlatvijas tautu kristianizēšana ir 20 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Alberts fon Bukshēvdens, Brēmenes arhibīskapi, Daugava, Daugavas līvi, Gauja, Gotlande, Kurši, Kursa (valsts), Latgaļi, Latvijas Vēstnesis, Lībieši, Līvu zemes, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Polockas kņaziste, Rīga, Salaspils, Turaida (zeme), Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis.

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Alberts fon Bukshēvdens un Lībieši · Alberts fon Bukshēvdens un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Brēmenes arhibīskapi un Lībieši · Brēmenes arhibīskapi un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Daugava un Lībieši · Daugava un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Daugavas līvi un Lībieši · Daugavas līvi un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Gauja un Lībieši · Gauja un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.

Gotlande un Lībieši · Gotlande un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Kurši un Lībieši · Kurši un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Kursa (valsts) un Lībieši · Kursa (valsts) un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Latgaļi un Lībieši · Latgaļi un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Latvijas Vēstnesis

Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.

Latvijas Vēstnesis un Lībieši · Latvijas Vēstnesis un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Lībieši un Lībieši · Lībieši un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Līvu zemes

Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.

Lībieši un Līvu zemes · Līvu zemes un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Livonijas bīskapija un Lībieši · Livonijas bīskapija un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Livonijas krusta kari un Lībieši · Livonijas krusta kari un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Polockas kņaziste

Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.

Lībieši un Polockas kņaziste · Polockas kņaziste un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Lībieši un Rīga · Rīga un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Lībieši un Salaspils · Salaspils un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »

Turaida (zeme)

Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Lībieši un Turaida (zeme) · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Lībieši un Zemgaļi · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Lībieši un Zobenbrāļu ordenis · Senlatvijas tautu kristianizēšana un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Lībieši un Senlatvijas tautu kristianizēšana

Lībieši ir 108 attiecības, bet Senlatvijas tautu kristianizēšana ir 104. Tā kā viņi ir kopīgs 20, Jaccard indekss ir 9.43% = 20 / (108 + 104).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Lībieši un Senlatvijas tautu kristianizēšana. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »