Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Maize

Indekss Maize

Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.

89 attiecības: Aglona, Aglonas maizes muzejs, Aizvēsture, Akmens laikmets, Alus, Angļu valoda, Austrumeiropa, Avots (izdevniecība), Čabata, Baltijas valstis, Baltu pirmvaloda, Bībele, Britu muzejs, Cūku tauki, Ceptuve, Ciete, Cukurs, Cunfte, Dāņu valoda, Desa, Diena (laikraksts), Eiropas Komisija, Eiropas Savienība, Franču revolūcija, Gaļa, Garšaugs, Garšviela, Grauds, Ieraugs, Iesals, Indoeiropiešu pirmvaloda, Islandiešu valoda, Japāna, Krāsns, Kvieši, Labība, Latgale, Latvieši, Latviešu valoda, Latvijas kultūras kanons, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Lietuviešu valoda, Margarīns, Mīkla (pārtika), Medus, Mieži, Milti, Nīderlandiešu valoda, ..., Norvēģu valoda, Olbaltumvielas, Otrais pasaules karš, Pārtika, Piens, Plīnijs Vecākais, Raugs, Rūgšana, Rīsi, Rozīnes, Rudzi, Rudzu maize, Rupjmaize, Saldskābmaize, Sāls, Sīpoli, Sējas lini, Senā Ēģipte, Senā Roma, Sennorvēģu valoda, Senprūšu valoda, Siers, Skandināvija, Skotu valoda, Strops, Sviests, Tālie Austrumi, Tirdzniecība, Tomāts, Uguns, Uzturs, Vācija, Vācu valoda, Vīnogas, Vīns, Vējdzirnavas, Viduslaiki, Zupa, Zviedru valoda. Izvērst indekss (39 vairāk) »

Aglona

Aglona ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā, Aglonas pagasta centrs.

Jaunums!!: Maize un Aglona · Redzēt vairāk »

Aglonas maizes muzejs

Aglonas maizes muzejs ir privāts muzejs un vienīgais maizes muzejs Baltijas valstīs, kas iepazīstina ar labības audzēšanu un maizes tapšanu.

Jaunums!!: Maize un Aglonas maizes muzejs · Redzēt vairāk »

Aizvēsture

Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.

Jaunums!!: Maize un Aizvēsture · Redzēt vairāk »

Akmens laikmets

Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.

Jaunums!!: Maize un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Jaunums!!: Maize un Alus · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Maize un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Maize un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Avots (izdevniecība)

"Izdevniecība Avots" ir grāmatu izdevniecība Latvijā.

Jaunums!!: Maize un Avots (izdevniecība) · Redzēt vairāk »

Čabata

Šķēlēs sagriezta čabata Čabata ( — 'čība') ir itāļu raudzētas kviešu mīklas maize.

Jaunums!!: Maize un Čabata · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Maize un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltu pirmvaloda

Baltu pirmvaloda jeb pirmbaltu valoda ir hipotētiska valoda, no kuras cēlušās baltu valodas.

Jaunums!!: Maize un Baltu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Bībele

Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.

Jaunums!!: Maize un Bībele · Redzēt vairāk »

Britu muzejs

Britu muzejs ir vispusīgs nacionālais muzejs ar sevišķi ievērojamām kolekcijām arheoloģijā un etnogrāfijā.

Jaunums!!: Maize un Britu muzejs · Redzēt vairāk »

Cūku tauki

No cūkgaļas speķa muguras iegūtie mitrie kausētie tauki Cūku tauki ir pusciets balto tauku produkts, ko iegūst, kausējot cūkas taukaudus (speķi).

Jaunums!!: Maize un Cūku tauki · Redzēt vairāk »

Ceptuve

Lāči” Ceptuve jeb beķereja (no) ir uzņēmums, kas specializējas maizes un maizes izstrādājumu ražošanā.

Jaunums!!: Maize un Ceptuve · Redzēt vairāk »

Ciete

Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.

Jaunums!!: Maize un Ciete · Redzēt vairāk »

Cukurs

Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.

Jaunums!!: Maize un Cukurs · Redzēt vairāk »

Cunfte

Cunftes (senaugšvācu: zumft, vidusaugšvācu: zunft — 'apvienība', no zusammenkunft) bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.

Jaunums!!: Maize un Cunfte · Redzēt vairāk »

Dāņu valoda

Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.

Jaunums!!: Maize un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »

Desa

Dažāda veida desas Desa ir pārtikas produkts, kuru parasti veido maltas gaļas vai gaļas subproduktu masa, kas iepildīta īpašā apvalkā, parasti dzīvnieku zarnās, celofānā vai polimēra plēvē.

Jaunums!!: Maize un Desa · Redzēt vairāk »

Diena (laikraksts)

Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. gadam iznāca arī krievu valodā).

Jaunums!!: Maize un Diena (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Eiropas Komisija

Eiropas Komisijas loma lēmumu pieņemšanas procesā. Eiropas Komisija (saīsinājumā EK, agrāk formāli Eiropas Kopienu Komisija (EKK)) ir Eiropas Savienības (ES) izpildvara, lielākā no ES institūcijām.

Jaunums!!: Maize un Eiropas Komisija · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Maize un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Franču revolūcija

Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.

Jaunums!!: Maize un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Maize un Gaļa · Redzēt vairāk »

Garšaugs

Baziliks un sīpolu loki Dilles Garšaugs ir augs ar garšas un aromāta īpašībām — to izmanto, lai uzlabotu ēdiena garšu vai dekorētu to.

Jaunums!!: Maize un Garšaugs · Redzēt vairāk »

Garšviela

Dažādas garšvielas un pārtikas piedevas Garšviela ir aromātisks pārtikas produkts, ko izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, aromāta piešķiršanai un krāsas maiņai.

Jaunums!!: Maize un Garšviela · Redzēt vairāk »

Grauds

Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.

Jaunums!!: Maize un Grauds · Redzēt vairāk »

Ieraugs

uzrūgšana 10 stundu laikā aptuveni 25,5 °C temperatūrā Ieraugs ir pienskābes baktēriju, raugu un citu mikroorganismu koncentrāts, ko pārtikas rūpniecībā pievieno rūgšanas aizsākšanai.

Jaunums!!: Maize un Ieraugs · Redzēt vairāk »

Iesals

miežu iesals Iesals ir iediedzēti un izkaltēti labības graudi, ko lieto pārtikā kā dabīgo krāsvielu, aromatizētāju un saldvielu.

Jaunums!!: Maize un Iesals · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Jaunums!!: Maize un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Islandiešu valoda

Islandiešu valoda (íslenska) ir ģermāņu valoda, faktiskā valsts valoda Islandē.

Jaunums!!: Maize un Islandiešu valoda · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Maize un Japāna · Redzēt vairāk »

Krāsns

Pompejos Krāsns ir ierīce, kuru kurinot, iegūst siltuma enerģiju.

Jaunums!!: Maize un Krāsns · Redzēt vairāk »

Kvieši

Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.

Jaunums!!: Maize un Kvieši · Redzēt vairāk »

Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.

Jaunums!!: Maize un Labība · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Maize un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Maize un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Maize un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums.

Jaunums!!: Maize un Latvijas kultūras kanons · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Jaunums!!: Maize un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Zemkopības ministrija

Latvijas Republikas Zemkopības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.

Jaunums!!: Maize un Latvijas Republikas Zemkopības ministrija · Redzēt vairāk »

LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte (LBTU PTF) bija 1948.

Jaunums!!: Maize un LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Maize un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Margarīns

Margarīns iepakojumā Margarīns ir pārtikas produkts, ko kulinārijā galvenokārt izmanto kā sviesta aizvietotāju.

Jaunums!!: Maize un Margarīns · Redzēt vairāk »

Mīkla (pārtika)

Mīkla Mīkla ir pārtikas starpprodukts, masa, kuras sastāvā ir milti, šķidrums un dažādi citi produkti un kuru izmanto maizes, konditorejas izstrādājumu vai makaronu gatavošanā.

Jaunums!!: Maize un Mīkla (pārtika) · Redzēt vairāk »

Medus

Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.

Jaunums!!: Maize un Medus · Redzēt vairāk »

Mieži

Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.

Jaunums!!: Maize un Mieži · Redzēt vairāk »

Milti

Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).

Jaunums!!: Maize un Milti · Redzēt vairāk »

Nīderlandiešu valoda

Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.

Jaunums!!: Maize un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »

Norvēģu valoda

Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.

Jaunums!!: Maize un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Maize un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Maize un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Maize un Pārtika · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Maize un Piens · Redzēt vairāk »

Plīnijs Vecākais

Iedomāts Plīnija Vecākā portrets (19. gadsimts) Plīnijs Vecākais (dzimis 23, miris) bija romiešu zinātnieks, enciklopēdists un karaspēka komandieris.

Jaunums!!: Maize un Plīnijs Vecākais · Redzēt vairāk »

Raugs

''Saccharomyces cerevisiae'' mikroskopā Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī.

Jaunums!!: Maize un Raugs · Redzēt vairāk »

Rūgšana

Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.

Jaunums!!: Maize un Rūgšana · Redzēt vairāk »

Rīsi

Rīsi (Oryza) ir graudzāļu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Maize un Rīsi · Redzēt vairāk »

Rozīnes

Rozīnes, kas žāvētas no dažādām vīnogu šķirnēm Rozīnes ir žāvētas vīnogas.

Jaunums!!: Maize un Rozīnes · Redzēt vairāk »

Rudzi

Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.

Jaunums!!: Maize un Rudzi · Redzēt vairāk »

Rudzu maize

Rupjmaizes šķēles Rudzu veidņu maize jeb tā sauktais „ķieģelītis” Rudzu maize ir Baltijā, Skandināvijā, Vācijā, Polijā, Krievijā un citur Rietumeiropā un Ziemeļeiropā izplatīts maizes veids, ko cep no dažāda rupjuma rudzu miltiem.

Jaunums!!: Maize un Rudzu maize · Redzēt vairāk »

Rupjmaize

Rupjmaizes šķēles Rupjmaize ir latviešu tradicionālais rudzu maizes veids, ko cep ar malku kurinātā krāsnī uz klona no rupjajiem (1740. un 1800. tipa) rudzu miltiem, mīklai pievienojot iesalu un ķimenes, kas sniedz rupjmaizei raksturīgo garšu un smaržu.

Jaunums!!: Maize un Rupjmaize · Redzēt vairāk »

Saldskābmaize

Saldskābmaizes šķēle Saldskābmaize ir latviešu tradicionālais maizes veids, ko parasti cep no sijātajiem (700. tipa) rudzu miltiem, mīklu noplaucējot un pēc tam ieraudzējot, kas sniedz tai raksturīgi saldeni skābo garšu.

Jaunums!!: Maize un Saldskābmaize · Redzēt vairāk »

Sāls

Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).

Jaunums!!: Maize un Sāls · Redzēt vairāk »

Sīpoli

Sīpoli (Allium) ir amariļļu dzimtas, agrāk liliju dzimtas, viendīgļlapju ģints, kurā pēc dažādu speciālistu domām ietilpst no 260 līdz 980 sugām.

Jaunums!!: Maize un Sīpoli · Redzēt vairāk »

Sējas lini

Parastie jeb sējas lini (Linum usitatissimum L.) ir viengadīgs lakstaugs.

Jaunums!!: Maize un Sējas lini · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Maize un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Maize un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Sennorvēģu valoda

Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.

Jaunums!!: Maize un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Maize un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Siers

Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.

Jaunums!!: Maize un Siers · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Maize un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Skotu valoda

Skotu valoda ir ģermāņu valodu atzara dialekts, kas attīstījies no vidusangļu valodas.

Jaunums!!: Maize un Skotu valoda · Redzēt vairāk »

Strops

Bišu stropi Bišu strops ir cilvēku darināts medusbišu miteklis, izveidots, lai varētu iegūt bišu sakrāto medu un citus biškopības produktus.

Jaunums!!: Maize un Strops · Redzēt vairāk »

Sviests

Sviests un sviesta nazītis tā uzziešanai Sviests ir piena tauku koncentrāts, kas iegūts, sakuļot saldo vai skābo krējumu un atdalot izdalījušās paniņas.

Jaunums!!: Maize un Sviests · Redzēt vairāk »

Tālie Austrumi

Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.

Jaunums!!: Maize un Tālie Austrumi · Redzēt vairāk »

Tirdzniecība

Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.

Jaunums!!: Maize un Tirdzniecība · Redzēt vairāk »

Tomāts

Ēdamais tomāts (Solanum lycopersicum) ir nakteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs.

Jaunums!!: Maize un Tomāts · Redzēt vairāk »

Uguns

Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.

Jaunums!!: Maize un Uguns · Redzēt vairāk »

Uzturs

Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai.

Jaunums!!: Maize un Uzturs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Maize un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Maize un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vīnogas

Zaļās galda vīnogas Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām.

Jaunums!!: Maize un Vīnogas · Redzēt vairāk »

Vīns

Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.

Jaunums!!: Maize un Vīns · Redzēt vairāk »

Vējdzirnavas

19. gadsimta vidū celtās Āraišu vējdzirnavas. Vējdzirnavas ir dzirnavas, kuras veic darbu, izmantojot vēja enerģiju.

Jaunums!!: Maize un Vējdzirnavas · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Maize un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Zupa

Dārzeņu zupa ar gaļu Vistas zupa Zupa (no) jeb vira ir šķidrais ēdiens, kuru gatavo, lietojot karstu ūdeni un dažādas sastāvdaļas, piemēram, gaļu, saknes, pupas un augļus.

Jaunums!!: Maize un Zupa · Redzēt vairāk »

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.

Jaunums!!: Maize un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »