Ātrāk nekā pārlūku!
72 attiecības: Akrēcijas disks, Alberts Einšteins, Antidaļiņa, Apriņķojuma periods, Astronomisks objekts, Īzaks Ņūtons, Berze, Elektriskais lādiņš, Elementārdaļiņa, Enerģija, Entropija, Fiziķis, Fizikāls ķermenis, Francija, Fundamentālā mijiedarbība, Gaisma, Gaismas ātrums, Galaktika, Gravitācija, Gravitācijas lauks, Gulbis X-1, Habla kosmiskais teleskops, Heizenberga nenoteiktības princips, Hokinga starojums, Informācija, Jānis Roze (uzņēmums), Kvantu mehānika, Laiks, Laiktelpa, Masa, Matērija, Neitronu zvaigzne, Notikumu horizonts, Observatorija, Paātrinājums, Pjērs Simons Laplass, Pulsārs, Punkts (ģeometrija), Radiogalaktika, Radioviļņi, Relativitātes teorija, Riņķis, Roberts Openheimers, Rotācija, Sarkanais punduris, Saule, Singularitāte, Spēks, Starojums, Stīvens Hokings, ..., Subrahmanjans Čandrasekars, Termodinamika, Vispārīgā relativitātes teorija, Visums, Zinātnieks, Zvaigznājs, Zvaigzne, 1783. gads, 1796. gads, 19. gadsimts, 1915. gads, 1930. gadi, 1939. gads, 1960. gadi, 1967. gads, 1969. gads, 1971. gads, 1975. gads, 1994. gads, 2000. gads, 2004. gads, 21. jūlijs. Izvērst indekss (22 vairāk) »
Akrēcijas disks
Akrēcijas disks ir tora formas gāzes disks, no kura viela pakāpeniski pa spirālveida trajektoriju krīt uz zvaigzni vai melno caurumu.
Jaunums!!: Melnais caurums un Akrēcijas disks · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Melnais caurums un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Antidaļiņa
Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.
Jaunums!!: Melnais caurums un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Melnais caurums un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Melnais caurums un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Melnais caurums un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Jaunums!!: Melnais caurums un Berze · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Melnais caurums un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Melnais caurums un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Melnais caurums un Enerģija · Redzēt vairāk »
Entropija
Termodinamikā ar entropiju mēra enerģijas daudzumu fiziskā sistēmā, ko nevar izmantot, lai veiktu darbu.
Jaunums!!: Melnais caurums un Entropija · Redzēt vairāk »
Fiziķis
Viens no atpazīstamākajiem fiziķiem pasaulē — Alberts Einšteins Fiziķis ir zinātnieks, kas apmācīts izprast matērijas un enerģijas mijiedarbības, kuram ir zināšanas, iemaņas un prasmes pētījumu veikšanai fizikā.
Jaunums!!: Melnais caurums un Fiziķis · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Melnais caurums un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Melnais caurums un Francija · Redzēt vairāk »
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Melnais caurums un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Melnais caurums un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Jaunums!!: Melnais caurums un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Melnais caurums un Galaktika · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Melnais caurums un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Gravitācijas lauks
Gravitācijas lauks ir fundamentāls fizikāls lauks, kurš pastāv ap katru ķermeni, kuram ir masa.
Jaunums!!: Melnais caurums un Gravitācijas lauks · Redzēt vairāk »
Gulbis X-1
Attēlā nav atzīmēta Gulbja X-1 atrašanās vieta, bet skatoties attēlā tas atrodas pie η zvaigznes. Gulbis X-1 (Cygnus X-1, saīsinājumā Cyg X-1) ir labi zināms rentgenstaru avots Gulbja zvaigznājā.
Jaunums!!: Melnais caurums un Gulbis X-1 · Redzēt vairāk »
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Jaunums!!: Melnais caurums un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Heizenberga nenoteiktības princips
impulsu Heizenberga nenoteiktības princips ir kvantu fizikas likums, kas norāda uz to, ka daļiņai nevar vienlaicīgi precīzi izmērīt tās atrašanās vietu un tās kustības ātrumu vai impulsu.
Jaunums!!: Melnais caurums un Heizenberga nenoteiktības princips · Redzēt vairāk »
Hokinga starojums
Hokinga starojums ir starojums, kas kvantu efektu dēļ nāk no melnajiem caurumiem.
Jaunums!!: Melnais caurums un Hokinga starojums · Redzēt vairāk »
Informācija
Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.
Jaunums!!: Melnais caurums un Informācija · Redzēt vairāk »
Jānis Roze (uzņēmums)
Jānis Roze ir 1914.
Jaunums!!: Melnais caurums un Jānis Roze (uzņēmums) · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Melnais caurums un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Melnais caurums un Laiks · Redzēt vairāk »
Laiktelpa
Laiktelpa ir fizisks modelis, kas papildina trīs telpas dimensijas ar vienu līdzvērtīgu laika dimensiju.
Jaunums!!: Melnais caurums un Laiktelpa · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Melnais caurums un Masa · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Melnais caurums un Matērija · Redzēt vairāk »
Neitronu zvaigzne
Neitronu zvaigznes uzbūves shēma Neitronu zvaigzne ir zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kurai ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums.
Jaunums!!: Melnais caurums un Neitronu zvaigzne · Redzēt vairāk »
Notikumu horizonts
Melnais caurums (mākslinieka zīmējums) Notikumu horizonts ir melno caurumu apņemošās sfēras rādiuss, kuras iekšienē otrais kosmiskais ātrums pārsniedz gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Melnais caurums un Notikumu horizonts · Redzēt vairāk »
Observatorija
Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.
Jaunums!!: Melnais caurums un Observatorija · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Melnais caurums un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Pjērs Simons Laplass
Pjērs Simons Laplass (dzimis, miris) bija franču astronoms, matemātiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Melnais caurums un Pjērs Simons Laplass · Redzēt vairāk »
Pulsārs
Shematisks pulsāra skats. Sfēra vidū attēlo neitronu zvaigzni, līknes attēlo magnētisko lauku, bet konusi starojuma kūļus. Pulsārs ir rotējoša neitronu zvaigzne.
Jaunums!!: Melnais caurums un Pulsārs · Redzēt vairāk »
Punkts (ģeometrija)
Punkts ir objekts telpā, kuram ir koordinātas, bet nav izmēru, laukuma, tilpuma, virziena un jebkādu citu raksturlielumu.
Jaunums!!: Melnais caurums un Punkts (ģeometrija) · Redzēt vairāk »
Radiogalaktika
Radiogalaktika ir aktīvā galaktika, kam salīdzinājumā ar parastām galaktikām ir anomāli intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.
Jaunums!!: Melnais caurums un Radiogalaktika · Redzēt vairāk »
Radioviļņi
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.
Jaunums!!: Melnais caurums un Radioviļņi · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Melnais caurums un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Riņķis
Riņķis Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.
Jaunums!!: Melnais caurums un Riņķis · Redzēt vairāk »
Roberts Openheimers
Dž.
Jaunums!!: Melnais caurums un Roberts Openheimers · Redzēt vairāk »
Rotācija
Zemes rotācija Rotācija (— ‘griešanās’) ir apļveida mehāniskā kustība ap rotācijas asi.
Jaunums!!: Melnais caurums un Rotācija · Redzēt vairāk »
Sarkanais punduris
Sarkanais punduris mākslinieka skatījumā Sarkanais punduris ir galvenās secības pundurzvaigzne.
Jaunums!!: Melnais caurums un Sarkanais punduris · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Melnais caurums un Saule · Redzēt vairāk »
Singularitāte
Singularitāte ir laiktelpas punkts, kur laiktelpas liekums kļūst bezgalīgs, punkts, kurā blīvums ir bezgalīgs.
Jaunums!!: Melnais caurums un Singularitāte · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Melnais caurums un Spēks · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Melnais caurums un Starojums · Redzēt vairāk »
Stīvens Hokings
Stīvens Hokings lasa lekciju Stokholmā 2015. gadā Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking; dzimis, miris) bija angļu zinātnieks, darbojies teorētiskajā fizikā un matemātikā.
Jaunums!!: Melnais caurums un Stīvens Hokings · Redzēt vairāk »
Subrahmanjans Čandrasekars
Subrahmanjans Čandrasekars (Subrahmanyan Chandrasekhar), pazīstams arī kā Čandra (Chandra; dzimis, miris), bija indiešu izcelsmes ASV matemātiķis un fiziķis.
Jaunums!!: Melnais caurums un Subrahmanjans Čandrasekars · Redzēt vairāk »
Termodinamika
Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.
Jaunums!!: Melnais caurums un Termodinamika · Redzēt vairāk »
Vispārīgā relativitātes teorija
Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.
Jaunums!!: Melnais caurums un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Melnais caurums un Visums · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Melnais caurums un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Zvaigznājs
Orions zvaigžņu kartē Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls) Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas.
Jaunums!!: Melnais caurums un Zvaigznājs · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Melnais caurums un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1783. gads
1783.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1783. gads · Redzēt vairāk »
1796. gads
1796.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1796. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Melnais caurums un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1930. gadi
1930.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1930. gadi · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1960. gadi
Apollo 11 nosēšanās uz Mēness virsmas (1969). 1960.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1960. gadi · Redzēt vairāk »
1967. gads
1967.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1967. gads · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1969. gads · Redzēt vairāk »
1971. gads
1971.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1971. gads · Redzēt vairāk »
1975. gads
1975.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1975. gads · Redzēt vairāk »
1994. gads
1994.
Jaunums!!: Melnais caurums un 1994. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Melnais caurums un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Melnais caurums un 2004. gads · Redzēt vairāk »
21. jūlijs
21.
Jaunums!!: Melnais caurums un 21. jūlijs · Redzēt vairāk »
