Satura rādītājs
93 attiecības: Adsorbcija, Alumīnija hlorīds, Alumīnijs, Alva, Amfotēriskums, Atoms, Šķīdums, Ķīmiskā saite, Blīvums, Cēlgāzes, Cērijs, Celsija grāds, Cinka hlorīds, Cinks, Deformācija, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Elektriskais lauks, Elektriskā strāva, Elektrolīts, Elektrolīze, Elektrons, Elektrovadītspēja, Fosfors, Halogēni, Hidrīdi, Hidroksīdi, Hroms, Ieži, Itrijs, Jons, Jumava, Kalcija hidroksīds, Kalnrūpniecība, Karaļūdens, Kālijs, Kelvins, Kipa aparāts, Konstrukcija, Korozija, Kristālrežģis, Lantanīdi, Litija hidrīds, Litijs, Magnētisms, Mangāns, Melnie metāli, Metalurģija, Nātrija hlorīds, Nātrija peroksīds, ... Izvērst indekss (43 vairāk) »
- Kondensētas vides fizika
- Materiālzinātne
- Metalurģija
Adsorbcija
Adsorbcija (no latīņu ad — pie, uz, sorbere — sūkt, saistīt) ir dažādu vielu piesaistīšanās pie cietu vai šķidru vielu jeb adsorbentu virsmas.
Skatīt Metāli un Adsorbcija
Alumīnija hlorīds
Alumīnija hlorīds (AlCl3) ir alumīnija un hlora binārais savienojums.
Skatīt Metāli un Alumīnija hlorīds
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Skatīt Metāli un Alumīnijs
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Skatīt Metāli un Alva
Amfotēriskums
Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.
Skatīt Metāli un Amfotēriskums
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Metāli un Atoms
Šķīdums
Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma.
Skatīt Metāli un Šķīdums
Ķīmiskā saite
ūdeņradi (H) Ķīmiskā saite ir fizikālas mijiedarbības veids, kas notur atomus molekulā, jonus kristālrežģī, neitrālus atomus atomu režģī.
Skatīt Metāli un Ķīmiskā saite
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Skatīt Metāli un Blīvums
Cēlgāzes
Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIIIA grupas elementi.
Skatīt Metāli un Cēlgāzes
Cērijs
Cērijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ce un atomskaitli 58.
Skatīt Metāli un Cērijs
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Skatīt Metāli un Celsija grāds
Cinka hlorīds
Cinka hlorīds (ZnCl2) ir balta, kristāliska, ūdenī ļoti labi šķīstoša viela.
Skatīt Metāli un Cinka hlorīds
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Skatīt Metāli un Cinks
Deformācija
Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.
Skatīt Metāli un Deformācija
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Skatīt Metāli un Dzīvsudrabs
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Metāli un Dzelzs
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Skatīt Metāli un Elektriskais lauks
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Metāli un Elektriskā strāva
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Skatīt Metāli un Elektrolīts
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Skatīt Metāli un Elektrolīze
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Metāli un Elektrons
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Skatīt Metāli un Elektrovadītspēja
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Skatīt Metāli un Fosfors
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Skatīt Metāli un Halogēni
Hidrīdi
Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.
Skatīt Metāli un Hidrīdi
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Skatīt Metāli un Hidroksīdi
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Skatīt Metāli un Hroms
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Skatīt Metāli un Ieži
Itrijs
Itrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Y un atomskaitli 39.
Skatīt Metāli un Itrijs
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Metāli un Jons
Jumava
"Apgāds Jumava" ir Latvijas grāmatu izdevniecība.
Skatīt Metāli un Jumava
Kalcija hidroksīds
Kalcija hidroksīds (Ca(OH)2, veldzētie kaļķi, dzēstie kaļķi) ir balta, cieta, kristāliska, sārmaina viela.
Skatīt Metāli un Kalcija hidroksīds
Kalnrūpniecība
vara raktuves Čīlē Kalnrūpniecība ir rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī ar to izpēti un bagātināšanu.
Skatīt Metāli un Kalnrūpniecība
Karaļūdens
Platīna stieples šķīšana karaļūdenī Karaļūdens ir koncentrētas slāpekļskābes un sālsskābes maisījums tilpuma attiecībās 1:3.
Skatīt Metāli un Karaļūdens
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Skatīt Metāli un Kālijs
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Skatīt Metāli un Kelvins
Kipa aparāts
Kipa aparāta zīmējums:a - rezervuārs (apakšējā daļa),b - reaktors (vidējā daļa),c - piltuve (augšējā daļa),d - hidroaizvars,e - gāzes novadīšanas caurulīte,f - aizbāznis šķidruma noliešanai Kipa aparāts Kipa aparāts ir universāla ierīce gāzu iegūšanai laboratorijā, iedarbojoties ar šķidrumiem uz cietām vielām.
Skatīt Metāli un Kipa aparāts
Konstrukcija
Konstrukcija ( — 'uzbūve') var būt.
Skatīt Metāli un Konstrukcija
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Skatīt Metāli un Korozija
Kristālrežģis
Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids.
Skatīt Metāli un Kristālrežģis
Lantanīdi
Lantanīdu oksīdi Lantanīdi jeb lantanoīdi ir četrpadsmit ķīmisko elementu saime, kuru atomskaitļi ir no 58 līdz 71 (no cērija līdz lutēcijam).
Skatīt Metāli un Lantanīdi
Litija hidrīds
Litija hidrīds (LiH) ir jonu tipa hidrīds — litija un ūdeņraža binārais savienojums.
Skatīt Metāli un Litija hidrīds
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Skatīt Metāli un Litijs
Magnētisms
Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Skatīt Metāli un Magnētisms
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Skatīt Metāli un Mangāns
Melnie metāli
Čuguna panna. Melnie metāli ir dzelzs un tā sakausējumi (dažādi tērauda un čuguna veidi), kā arī citi ferosakausējumi — dzelzs sakausējumi ar citiem metāliem, galvenokārt mangānu un hromu.
Skatīt Metāli un Melnie metāli
Metalurģija
Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.
Skatīt Metāli un Metalurģija
Nātrija hlorīds
Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmais sāls), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī (pieaugot temperatūrai, šķīdība palielinās nedaudz).
Skatīt Metāli un Nātrija hlorīds
Nātrija peroksīds
Nātrija peroksīds (Na2O2) ir iedzeltena kristāliska viela — nātrija sadegšanas produkts.
Skatīt Metāli un Nātrija peroksīds
Nemetāli
Nemetāli ir ķīmiskie elementi, kuriem vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības, vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Skatīt Metāli un Nemetāli
Nerūsošais tērauds
No martensīta nerūsošā tērauda izgatavots Šveices armijas nazis. Nerūsošais tērauds ir tērauds, kas ir korozijizturīgs dažādās vidēs, piemēram, gaisā, ūdenī, kā arī dažādās agresīvās vidēs.
Skatīt Metāli un Nerūsošais tērauds
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Skatīt Metāli un Niķelis
Nostādināšana
Nostādināšana ir cietvielu daļiņu atdalīšana no šķidruma, ļaujot tām nogulsnēties gravitācijas iedarbībā.
Skatīt Metāli un Nostādināšana
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Skatīt Metāli un Oglekļa monoksīds
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Skatīt Metāli un Oksīdi
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Skatīt Metāli un Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Skatīt Metāli un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
Oma likums
sprieguma virzieni (var lietot pretestības un sprieguma mērīšanai) Oma likums nosaka sakarību starp spriegumu un strāvu elektriskās ķēdes posmā.
Skatīt Metāli un Oma likums
Osmijs
Osmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Os un atomskaitli 76.
Skatīt Metāli un Osmijs
Peroksīdi
No augšas uz leju: peroksīda jons, organiskais peroksīds, organiskais hidroperoksīds, organiskā peroksiskābe Peroksīdi ir ķīmisko vielu grupa, kas satur divus virknē savienotus skābekļa atomus.
Skatīt Metāli un Peroksīdi
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Skatīt Metāli un Rūda
Rūsa
Rūsa Rūsa ir sarkanīgs dzelzs oksīds, kas veidojas dzelzs korozijas rezultātā, reakcijā starp dzelzi un gaisa skābekli ūdens vai gaisa mitruma klātbūtnē.
Skatīt Metāli un Rūsa
Rēnijs
Rēnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Re un atomskaitli 75.
Skatīt Metāli un Rēnijs
Reducētājs
Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).
Skatīt Metāli un Reducētājs
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Skatīt Metāli un Sakausējums
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Skatīt Metāli un Sāļi
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Skatīt Metāli un Sārmi
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Skatīt Metāli un Sārmu metāli
Sārmzemju metāli
Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2.
Skatīt Metāli un Sārmzemju metāli
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Skatīt Metāli un Sērs
Siltumvadītspēja
Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.
Skatīt Metāli un Siltumvadītspēja
Skandijs
Skandijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sc un atomskaitli 21.
Skatīt Metāli un Skandijs
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Metāli un Skābeklis
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Metāli un Slāpeklis
Smagie metāli
Osmija, blīvākā elementa, kristāli Par smagajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi augstu blīvumu, atommasu vai atomskaitli.
Skatīt Metāli un Smagie metāli
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Skatīt Metāli un Sudrabs
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Skatīt Metāli un Svins
Tantals
Tantals, agrāk tantāls, ir ķīmiskais elements ar simbolu Ta un atomskaitli 73.
Skatīt Metāli un Tantals
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Skatīt Metāli un Tērauds
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Metāli un Temperatūra
Tradīcija
Daudzās rietumu pasaules kultūrās, kad satiekas divi vīrieši, viena no tradīcijām ir rokasspiediens Tradīcija ( — ‘nodošana tālāk’), arī paraža, ir noteiktā cilvēku kopienā izveidojies uzskatu, ieradumu un darbību kopums, kas tiek nodots tālāk no paaudzes paaudzē.
Skatīt Metāli un Tradīcija
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Skatīt Metāli un Vakuums
Vanādijs
Vanādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu V un atomskaitli 23.
Skatīt Metāli un Vanādijs
Vara(II) oksīds
Vara(II) oksīds (CuO) ir divvērtīgā vara un skābekļa binārais savienojums, kurš pieder pie bāziskajiem oksīdiem.
Skatīt Metāli un Vara(II) oksīds
Vara(II) sulfāts
Vara(II) sulfāts ir neorganiska viela — vara un sērskābes sāls.
Skatīt Metāli un Vara(II) sulfāts
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Metāli un Varš
Vērtības elektrons
Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.
Skatīt Metāli un Vērtības elektrons
Vieglie metāli
Litija gabals peld parafīna eļļā Par vieglajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi maziem blīvumiem.
Skatīt Metāli un Vieglie metāli
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Metāli un Viela
Vienkārša viela
fosfora alotropiskās modifikācijas Vienkārša viela ir ķīmiskā viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem.
Skatīt Metāli un Vienkārša viela
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Skatīt Metāli un Volframs
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Skatīt Metāli un Zelts
Skatīt arī
Kondensētas vides fizika
- Agregātstāvoklis
- Bozoni
- Cietība
- Elektroluminiscence
- Holla efekts
- Izejdarbs
- Koloīds
- Kristalogrāfija
- Kvantu Holla efekts
- Materiālu pretestība
- Materiālzinātne
- Metāli
- Mīkstā vide
- Pjezoelektriskais efekts
- Pusmetāli
- Sekundārā emisija
- Topoloģiskie dielektriķi
Materiālzinātne
- Adhēzija
- Adsorbcija
- Analītiskā ķīmija
- Cietība
- Dzelzsbetons
- Fāžu stāvokļa diagramma
- Izturības robeža
- Iztvaikošana
- Katodluminiscence
- Kristalogrāfija
- Kristāliskā struktūra
- Kušana
- Materiālu pretestība
- Materiālzinātne
- Metāli
- Mosa skala
- Plaisa
- Polimēri
- Rentgendifraktometrija
- Spiedes stiprība
- Virsmas viļņainums
- Viskoelastība
Metalurģija
Zināms kā Metāls.