12 attiecības: Bioķīmija, Biofizika, Bioloģija, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvība, Genoms, Hromosoma, Molekula, Nukleīnskābes, Olbaltumvielas, Ribonukleīnskābe, Trīsdimensiju telpa.
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Bioķīmija · Redzēt vairāk »
Biofizika
Tiek mērīts, ar cik lielu spēku viena no melnuļu dzimtas vabolēm (''Bolitotherus cornutus'') spēj pieķerties pie virsmas, raujot to uz augšu Biofizika ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta fizikālās un fizikālķīmiskās parādības dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Biofizika · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Genoms
Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Genoms · Redzēt vairāk »
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Hromosoma · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Molekula · Redzēt vairāk »
Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Nukleīnskābes · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Trīsdimensiju telpa
Trīsdimensiju koordinātu sistēma, X ass vērsta pret skatītāju Kubs Trīsdimensiju telpa ir pasaules ģeometriskais modelis.
Jaunums!!: Molekulārā bioloģija un Trīsdimensiju telpa · Redzēt vairāk »