Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Mālpils viduslaiku pils un Nītaures pils
Mālpils viduslaiku pils un Nītaures pils ir 14 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Cēsu vaivadija, Gaujas koridors, Jamas Zapoļskas miera līgums, Livonijas karš, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordenis, Mergupe, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Ropažu viduslaiku pils, Siguldas viduslaiku pils, Skujenes pils, Zaubes pils.
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Cēsu vaivadija un Mālpils viduslaiku pils · Cēsu vaivadija un Nītaures pils ·
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Gaujas koridors un Mālpils viduslaiku pils · Gaujas koridors un Nītaures pils ·
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jamas Zapoļskas miera līgums un Mālpils viduslaiku pils · Jamas Zapoļskas miera līgums un Nītaures pils ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonijas karš un Mālpils viduslaiku pils · Livonijas karš un Nītaures pils ·
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Livonijas ordeņa landmaršali un Mālpils viduslaiku pils · Livonijas ordeņa landmaršali un Nītaures pils ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas ordenis un Mālpils viduslaiku pils · Livonijas ordenis un Nītaures pils ·
Mergupe
Mergupe (arī Merga, Mērgupe, augštecē Būnēnu strauts) ir Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu, Siguldas un Ogres novados.
Mergupe un Mālpils viduslaiku pils · Mergupe un Nītaures pils ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Mālpils viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Nītaures pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Mālpils viduslaiku pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Nītaures pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Mālpils viduslaiku pils un Polijas—Lietuvas ūnija · Nītaures pils un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Ropažu viduslaiku pils
Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.
Mālpils viduslaiku pils un Ropažu viduslaiku pils · Nītaures pils un Ropažu viduslaiku pils ·
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Mālpils viduslaiku pils un Siguldas viduslaiku pils · Nītaures pils un Siguldas viduslaiku pils ·
Skujenes pils
Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Mūra atliekas rietumpusē Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa ap puskilometru no vietas, kur tas šķērso Amatas upi.
Mālpils viduslaiku pils un Skujenes pils · Nītaures pils un Skujenes pils ·
Zaubes pils
Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.
Mālpils viduslaiku pils un Zaubes pils · Nītaures pils un Zaubes pils ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Mālpils viduslaiku pils un Nītaures pils ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Mālpils viduslaiku pils un Nītaures pils
Salīdzinājums starp Mālpils viduslaiku pils un Nītaures pils
Mālpils viduslaiku pils ir 17 attiecības, bet Nītaures pils ir 27. Tā kā viņi ir kopīgs 14, Jaccard indekss ir 31.82% = 14 / (17 + 27).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Mālpils viduslaiku pils un Nītaures pils. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
