Līdzības starp Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ir 24 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Altentreptova, Štāfenhāgene, Brandenburga, Burgštargarde, Darguna, Demmīne, Frīdlande (Mēklenburga), Ludvigslustes-Parhimas apriņķis, Malhīne, Malhova, Mīrova, Neištrēlica, Neibrandenburga, Neikālene, Penclīne, Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis, Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis, Rēbele pie Mīrica, Rostokas apriņķis, Vācija, Vācijas administratīvais iedalījums, Vārene pie Mīrica, Vēzenberga (Mēklenburga), Voldegka.
Altentreptova
Altentreptova (līdz 1939. gadam — Treptova pie Tollenzes ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz ziemeļiem no Neibrandenburgas. Āmtes centrs. Pilsētas Sv. Pētera baznīca un pilsētas vārti ir ķieģeļu gotikas arhitektūras pieminekļi. Altentreptovā dzimusi vieglatlēte Kristīne Vahtele (Christine Wachtel, 1965).
Altentreptova un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Altentreptova un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ·
Štāfenhāgene
Štāvenhāgene (no 1949. gada oficiāli Reitera pilsēta Štāvenhāgene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz ziemeļrietumiem no Neibrandenburgas. Āmtes centrs. Pirmoreiz minēta 1230. gadā. Baroka stila pils celta 1740. gadā uz vecās pils drupām. Tūrisma objekti - Štāvenhāgenes pils un pilsētā dzimušā lejasvācu rakstnieka Friča Reitera (Fritz Reuter, 1810-1874) muzejs. Pilsētā atrodas pārtikas veikalu ķēdes Netto Vācijas galvenā mītne. Štāvenhāgene ir arī lodes grūdēja Ralfa Bartelsa (Ralf Bartels, 1978) dzimtā pilsēta.
Štāfenhāgene un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Štāfenhāgene un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ·
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Brandenburga un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Brandenburga un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ·
Burgštargarde
Burgštargarde (līdz 1929. gadam - Štargarde) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidiem no Neibrandenburgas.
Burgštargarde un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Burgštargarde un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ·
Darguna
Darguna ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidaustrumiem no Rostokas.
Darguna un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Darguna un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ·
Demmīne
Demmīne (oficiāli - Hanzas pilsēta Demmīne) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidrietumiem no Greifsvaldes pie Pēnes upes.
Demmīne un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Demmīne un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ·
Frīdlande (Mēklenburga)
Frīdlande ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz austrumiem no Neibrandenburgas.
Frīdlande (Mēklenburga) un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Frīdlande (Mēklenburga) un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ·
Ludvigslustes-Parhimas apriņķis
Ludvigslustes-Parhimas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Ludvigslustes-Parhimas apriņķis un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Ludvigslustes-Parhimas apriņķis un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ·
Malhīne
Malhīne ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz ziemeļrietumiem no Neibrandenburgas.
Malhīne un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Malhīne un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ·
Malhova
Malhova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā pie Eldes upes, uz rietumiem no Neibrandenburgas, starp Plavas un Malhovas ezeriem.
Malhova un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Malhova un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ·
Mīrova
Mīrova ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Neibrandenburgas.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mīrova · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Mīrova ·
Neištrēlica
Neištrēlica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Berlīni, pie Cīrkera ezera.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Neištrēlica · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Neištrēlica ·
Neibrandenburga
Neibrandenburga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz ziemeļiem no Berlīnes pie Tolenzes ezera.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Neibrandenburga · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Neibrandenburga ·
Neikālene
Neikālene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Neibrandenburgu, netālu no Kummerovas ezera.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Neikālene · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Neikālene ·
Penclīne
Penclīne ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Neibrandenburgas.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Penclīne · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Penclīne ·
Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis
Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis ·
Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis
Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis ·
Rēbele pie Mīrica
Rēbele pie Mīrica ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Neibrandenburgas, Mīrica ezera rietumu krastā.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rēbele pie Mīrica · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Rēbele pie Mīrica ·
Rostokas apriņķis
Rostokas apriņķis ir apriņķis Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Rostokas apriņķis · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Rostokas apriņķis ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācija · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Vācija ·
Vācijas administratīvais iedalījums
Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācijas administratīvais iedalījums · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Vācijas administratīvais iedalījums ·
Vārene pie Mīrica
Vārene pie Mīrica ir kūrortpilsēta (Luftkurort) Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz rietumiem no Neibrandenburgas, Mīrica ezera ziemeļu krastā.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vārene pie Mīrica · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Vārene pie Mīrica ·
Vēzenberga (Mēklenburga)
Vēzenberga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Neibrandenburgas, pie Hāfeles upes.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vēzenberga (Mēklenburga) · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Vēzenberga (Mēklenburga) ·
Voldegka
Voldegka ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz austrumiem no Neibrandenburgas.
Mēklenburga-Priekšpomerānija un Voldegka · Mēklenburgiše Zēplates apriņķis un Voldegka ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis
Salīdzinājums starp Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir 101 attiecības, bet Mēklenburgiše Zēplates apriņķis ir 26. Tā kā viņi ir kopīgs 24, Jaccard indekss ir 18.90% = 24 / (101 + 26).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Mēklenburga-Priekšpomerānija un Mēklenburgiše Zēplates apriņķis. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: