Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Nobela prēmijas laureāti fizikā un Verners Heizenbergs

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Nobela prēmijas laureāti fizikā un Verners Heizenbergs

Nobela prēmijas laureāti fizikā vs. Verners Heizenbergs

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā. Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.

Līdzības starp Nobela prēmijas laureāti fizikā un Verners Heizenbergs

Nobela prēmijas laureāti fizikā un Verners Heizenbergs ir 10 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Čandrasekhara Venkata Rāmans, Ervīns Šrēdingers, Fēlikss Blohs, Kvantu mehānika, Minhene, Nilss Bors, Nobela prēmija, Nobela prēmija fizikā, Pols Diraks, Vācija.

Čandrasekhara Venkata Rāmans

Čandrasekhara Venkata Rāmans (Chandrasekhara Venkata Raman; dzimis, miris) bija Indijas fiziķis, kas 1930.

Nobela prēmijas laureāti fizikā un Čandrasekhara Venkata Rāmans · Verners Heizenbergs un Čandrasekhara Venkata Rāmans · Redzēt vairāk »

Ervīns Šrēdingers

Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (dzimis, miris) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.

Ervīns Šrēdingers un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Ervīns Šrēdingers un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Fēlikss Blohs

Fēlikss Blohs (Felix Bloch; dzimis, miris) bija Šveices un ASV fiziķis.

Fēlikss Blohs un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Fēlikss Blohs un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Kvantu mehānika

Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.

Kvantu mehānika un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Kvantu mehānika un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Minhene

Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.

Minhene un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Minhene un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Nilss Bors

Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Nilss Bors un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Nilss Bors un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija

Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.

Nobela prēmija un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Nobela prēmija un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizikā

rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.

Nobela prēmija fizikā un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Nobela prēmija fizikā un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Pols Diraks

Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.

Nobela prēmijas laureāti fizikā un Pols Diraks · Pols Diraks un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vācija · Verners Heizenbergs un Vācija · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Nobela prēmijas laureāti fizikā un Verners Heizenbergs

Nobela prēmijas laureāti fizikā ir 298 attiecības, bet Verners Heizenbergs ir 25. Tā kā viņi ir kopīgs 10, Jaccard indekss ir 3.10% = 10 / (298 + 25).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Nobela prēmijas laureāti fizikā un Verners Heizenbergs. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »