Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Antante, Ķīle, Baltijas valstis, Baltkrievijas Tautas Republika, Bavārijas Karaliste, Beļģija, Berlīne, Erihs Lūdendorfs, Filips Šeidemanis, Frīdrihs Eberts, Kārlis Lībknehts, Kompjeņas pamiers (1918), Kurts Eisners, Makss fon Bādens, Pauls fon Hindenburgs, Pavasara ofensīva (1918), Polijas Karaliste (1916—1918), Roza Luksemburga, Rumānija, Simts dienu ofensīva, Ukrainas Valsts, Vācija, Vācijas Impērija, Veimāra, Veimāras Republika, Versaļas līgums, Vilhelms II Hoencollerns, Vudro Vilsons.
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Antante · Redzēt vairāk »
Ķīle
Ķīle ir pilsēta Vācijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Ķīle · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Baltkrievijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Bavārijas Karaliste
Karalistes lielais ģerbonis Bavārijas karaliste Vācijas Impērijas sastāvā Ludvigs I Bavārijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Bavārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Beļģija · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Berlīne · Redzēt vairāk »
Erihs Lūdendorfs
Erihs Frīdrihs Vilhelms Ludendorfs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un labējais politiķis Veimāras Republikas laikā.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Erihs Lūdendorfs · Redzēt vairāk »
Filips Šeidemanis
Filips Heinrihs Šeidemanis (dzimis, miris) bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas politiķis un Vācijas kanclers no līdz.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Filips Šeidemanis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Eberts
Frīdrihs Eberts (—) bija vācu sociāldemokrāts, viens no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderiem, kurš pārstāvēja partijas labējo spārnu.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Frīdrihs Eberts · Redzēt vairāk »
Kārlis Lībknehts
Kārlis Lībknehts (dzimis; miris) bija kreisi noskaņots vācu politiķis.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Kārlis Lībknehts · Redzēt vairāk »
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Kompjeņas pamiers (1918) · Redzēt vairāk »
Kurts Eisners
Kurts Eisners (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu žurnālists, teātra kritiķis un sociāldemokrāts.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Kurts Eisners · Redzēt vairāk »
Makss fon Bādens
Bādenes princis Maksimiliāns Aleksandrs Frīdrihs Vilhelms (dzimis, miris) bija pēdējais Bādenes princis, politiķis un pēdējais Vācijas Impērijas kanclers no līdz.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Makss fon Bādens · Redzēt vairāk »
Pauls fon Hindenburgs
Pauls Ludvigs Hanss Antons fon Benekendorfs un fon Hindenburgs (biežāk pazīstams kā Pauls fon Hindenburgs; dzimis, miris) bija vācu feldmaršals un politiķis.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Pauls fon Hindenburgs · Redzēt vairāk »
Pavasara ofensīva (1918)
Pavasara ofensīvas gaita Pavasara ofensīva, kopējs nosaukums pēdējiem lielajiem Vācijas Impērijas karaspēka uzbrukumiem Pirmā pasaules kara Rietumu frontē, kas sākās 1918.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Pavasara ofensīva (1918) · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1916—1918)
Karalistes teritoriju veidojošās vācu (ziemeļos) un austroungāru (dienvidos) okupācijas zonas Ģenerālis Bezelers vizītē pie ģenerāļa Kuka Vācijas un Austroungārijas imperatoru 1916. gada 5. novembra deklarācija Reģentūras padome Polijas Karaliste (1916—1918), saukta arī par Polijas reģentūras karalisti, bija marionešu valsts, kuru ar poļu partiju atbalstu vācu un austroungāru okupācijas vara izveidoja 1916.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Polijas Karaliste (1916—1918) · Redzēt vairāk »
Roza Luksemburga
Roza Luksemburga (dzimusi kā Rozālija Luksemburga (Rosalia Luxemburg); mirusi) bija ebreju izcelsmes kreisi noskaņota Krievijas (Polijas) un Vācijas marksisma teorētiķe un politiskā darbiniece.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Roza Luksemburga · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Rumānija · Redzēt vairāk »
Simts dienu ofensīva
Simts dienu ofensīvas galvenie virzieni un okupētie Reinas placdarmi Simts dienu ofensīva ir neformāls kopējs nosaukums Antantes uzbrukuma operācijām Pirmā pasaules kara Rietumu frontē no 1918.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Simts dienu ofensīva · Redzēt vairāk »
Ukrainas Valsts
Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Ukrainas Valsts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Veimāra
Veimāra ir pilsēta Tīringenē Vācijā, uz ziemeļiem no Tīringenes meža un uz dienvidrietumiem no Leipcigas.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Veimāra · Redzēt vairāk »
Veimāras Republika
Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi ''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'' Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Vudro Vilsons
Tomass Vudro Vilsons (dzimis, miris) bija ASV 28.
Jaunums!!: Novembra revolūcija un Vudro Vilsons · Redzēt vairāk »
