Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Otrais pasaules karš un Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Otrais pasaules karš un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ir 40 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Arhangeļska, Ass valstis, Astrahaņa, Austrija, Austrumeiropa, Austrumprūsija, Ādolfs Hitlers, Baltijas valstis, Baltijas valstu okupācija, Barbarosa (plāns), Berlīnes kauja, Besarābija, Horvātija, Itālija, Josifs Staļins, Kauja par Maskavu, Krima, Kurskas kauja, Molotova—Ribentropa pakts, Padomju Savienība, Polija, Polijas kampaņa, Rumānija, Sarkanā armija, Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm, Sevastopoles aplenkums (1941—1942), Slovākija, Somija, Staļingradas kauja, Trešais reihs, ..., Ukraina, Ungārija, Vācija, Vērmahts, Volgograda, Voroņeža, Ziemas karš, 1942. gads, 1943. gads, 1944. gads. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Arhangeļska
Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.
Arhangeļska un Otrais pasaules karš · Arhangeļska un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Ass valstis
Sabiedrotās valstis un to kolonijas — zaļā krāsā, neitrālās valstis un to kolonijas — pelēkā krāsā. Ass valstis ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas Impēriju.
Ass valstis un Otrais pasaules karš · Ass valstis un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Astrahaņa un Otrais pasaules karš · Astrahaņa un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Austrija un Otrais pasaules karš · Austrija un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Austrumeiropa un Otrais pasaules karš · Austrumeiropa un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Austrumprūsija un Otrais pasaules karš · Austrumprūsija un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Otrais pasaules karš un Ādolfs Hitlers · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Ādolfs Hitlers ·
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Baltijas valstis un Otrais pasaules karš · Baltijas valstis un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Baltijas valstu okupācija
Baltijas valstu okupācija ( — 'Baltijas kampaņa) bija triju Baltijas valstu militāra sagrābšana Otrā pasaules kara sākumā ar sekojošu pievienošanu PSRS.
Baltijas valstu okupācija un Otrais pasaules karš · Baltijas valstu okupācija un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Barbarosa (plāns) un Otrais pasaules karš · Barbarosa (plāns) un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Berlīnes kauja
Berlīnes kauja bija pēdējā lielā ofensīva Eiropas karadarbības laukā Otrajā pasaules karā.
Berlīnes kauja un Otrais pasaules karš · Berlīnes kauja un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Besarābija
Besarābijas teritorija Eiropā (iekrāsota sarkanā krāsa). Besarābijas teritorija gadsimtu gaitā Besarābija bija vēsturisks reģions starp Melno jūru un Donavas, Prutas, Dņestras upēm.
Besarābija un Otrais pasaules karš · Besarābija un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Horvātija un Otrais pasaules karš · Horvātija un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Itālija un Otrais pasaules karš · Itālija un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Josifs Staļins un Otrais pasaules karš · Josifs Staļins un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Kauja par Maskavu
Kauja par Maskavu ir padomju vēsturnieku dots nosaukums stratēģiski svarīgai cīņai, kas notika 600 km lielā sektorā Otrā pasaules kara Austrumu frontē.
Kauja par Maskavu un Otrais pasaules karš · Kauja par Maskavu un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Krima
Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.
Krima un Otrais pasaules karš · Krima un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Kurskas kauja
Kurskas kauja, pazīstama arī kā operācija "Citadele" (vācu: Unternehmen Zitadelle), bija ievērojama Otrā pasaules kara kauja 1943.
Kurskas kauja un Otrais pasaules karš · Kurskas kauja un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Molotova—Ribentropa pakts un Otrais pasaules karš · Molotova—Ribentropa pakts un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Otrais pasaules karš un Padomju Savienība · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Padomju Savienība ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Otrais pasaules karš un Polija · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Polija ·
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Otrais pasaules karš un Polijas kampaņa · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Polijas kampaņa ·
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Otrais pasaules karš un Rumānija · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Rumānija ·
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Otrais pasaules karš un Sarkanā armija · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Sarkanā armija ·
Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm
Joahimu fon Ribentropu Berlīnē 1940. gada 12. novembrī Molotova un Ribentropa atvadīšanās pēc Berlīnes sarunu noslēguma 1940. gada 14. novembrī PSRS kā "pro-ass valsts" (sārtā krāsā) Otrā pasaules kara sākumā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm notika Otrā pasaules kara laikā periodā starp Trīspusējā pakta parakstīšanu starp trīs Ass valstīm (Vāciju, Itāliju un Japānu) 1940.
Otrais pasaules karš un Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm ·
Sevastopoles aplenkums (1941—1942)
Sevastopoles aplenkums, pazīstama arī kā Sevastopoles aizstāvēšana un kauja par Krimu (Оборо́на Севасто́поля и би́тва за Крым) jeb vienkārši kauja par Sevastopoli, bija kauja un aplenkums, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Krimas pussalas teritorijā.
Otrais pasaules karš un Sevastopoles aplenkums (1941—1942) · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Sevastopoles aplenkums (1941—1942) ·
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Otrais pasaules karš un Slovākija · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Slovākija ·
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Otrais pasaules karš un Somija · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Somija ·
Staļingradas kauja
Staļingradas kauja bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos.
Otrais pasaules karš un Staļingradas kauja · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Staļingradas kauja ·
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Otrais pasaules karš un Trešais reihs · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Trešais reihs ·
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Otrais pasaules karš un Ukraina · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Ukraina ·
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Otrais pasaules karš un Ungārija · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Ungārija ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Otrais pasaules karš un Vācija · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Vācija ·
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Otrais pasaules karš un Vērmahts · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Vērmahts ·
Volgograda
Volgograda ir pilsēta Volgas lejteces labajā krastā pie federālā autoceļa R22 "Kaspija".
Otrais pasaules karš un Volgograda · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Volgograda ·
Voroņeža
Voroņeža ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs.
Otrais pasaules karš un Voroņeža · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Voroņeža ·
Ziemas karš
Ziemas karš (arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.
Otrais pasaules karš un Ziemas karš · Otrā pasaules kara Austrumu fronte un Ziemas karš ·
1942. gads
1942.
1942. gads un Otrais pasaules karš · 1942. gads un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
1943. gads
1943.
1943. gads un Otrais pasaules karš · 1943. gads un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
1944. gads
1944.
1944. gads un Otrais pasaules karš · 1944. gads un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Otrais pasaules karš un Otrā pasaules kara Austrumu fronte ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Otrais pasaules karš un Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Salīdzinājums starp Otrais pasaules karš un Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Otrais pasaules karš ir 144 attiecības, bet Otrā pasaules kara Austrumu fronte ir 93. Tā kā viņi ir kopīgs 40, Jaccard indekss ir 16.88% = 40 / (144 + 93).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Otrais pasaules karš un Otrā pasaules kara Austrumu fronte. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
