Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Aristokrātija, Arkādijas parks, Ķīna, Baroks, Dabas parks, Eiropa, Esplanāde (Rīga), Grīziņkalns, Kanālmalas apstādījumi, Klusais dārzs, Kronvalda parks, Mežs, Medības, Miera dārzs, Minhene, Nacionālais parks, Rīgas pasažieru osta, Sudžou (Dzjansu), Uzvaras parks, Vācija, Vērmanes dārzs, Vecā ebreju kapsēta, Viduslaiki, Viestura dārzs, Ziedoņdārzs, 18. gadsimts, 19. gadsimts.
Aristokrātija
Aristokrātija ((aristokratia), no ἄριστος (aristos) — 'labākais'; κράτος (kratos) — 'vara') ir valsts pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šaura valsts iedzīvotāju loka — aristokrātu — rokās.
Jaunums!!: Parks un Aristokrātija · Redzēt vairāk »
Arkādijas parks
Tiltiņš un ūdenskritums Arkādijas dārzā Arkādijas parks ir viens no tipiskākajiem ainavu parkiem Rīgā, Torņakalnā.
Jaunums!!: Parks un Arkādijas parks · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Parks un Ķīna · Redzēt vairāk »
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Jaunums!!: Parks un Baroks · Redzēt vairāk »
Dabas parks
Dabas parks ir aizsargājamā dabas teritorija, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērota sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.
Jaunums!!: Parks un Dabas parks · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Parks un Eiropa · Redzēt vairāk »
Esplanāde (Rīga)
Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.
Jaunums!!: Parks un Esplanāde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Grīziņkalns
Grīziņkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā.
Jaunums!!: Parks un Grīziņkalns · Redzēt vairāk »
Kanālmalas apstādījumi
Kanālmalas apstādījumu karte Kanālmalas apstādījumi ir apstādījumu sistēma Rīgas centrā, pilsētas kanāla abās pusēs 10,41 ha platībā, kas izveidota 1857.—1963.
Jaunums!!: Parks un Kanālmalas apstādījumi · Redzēt vairāk »
Klusais dārzs
Visu svēto pareizticīgo baznīca Klusajā dārzā. Dievnams iesvētīts 1891. gada 9. maijā, arhitekts Jānis Baumanis Klusais dārzs ir parks Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, kuru ierobežo Katoļu, Lazdonas, Daugavpils un Jēkabpils iela.
Jaunums!!: Parks un Klusais dārzs · Redzēt vairāk »
Kronvalda parks
Kronvalda parka karte Kronvalda parks (sākotnēji Strēlnieku dārzs) ir Rīgas kanālmalas apstādījumu sastāvdaļa 11,92 ha platībā, kas norobežo Elizabetes un Kr.
Jaunums!!: Parks un Kronvalda parks · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Parks un Mežs · Redzēt vairāk »
Medības
Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
Jaunums!!: Parks un Medības · Redzēt vairāk »
Miera dārzs
Miera dārzs Miera dārzs ir parks Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, kuru ierobežo Katoļu, Kalupes, Daugavpils un Jēkabpils iela.
Jaunums!!: Parks un Miera dārzs · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: Parks un Minhene · Redzēt vairāk »
Nacionālais parks
Morēnas ezers Banfa nacionālajā parkā, Kanāda Nacionālais parks ir valsts aizsargāts plašs apvidus, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un izcilas kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.
Jaunums!!: Parks un Nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Rīgas pasažieru osta
Rīgas Pasažieru termināla piestātne Rīgas Pasažieru osta (oficiālais nosaukums Rīgas Pasažieru termināls) ir pasažieru osta Latvijas galvaspilsētā Rīgā.
Jaunums!!: Parks un Rīgas pasažieru osta · Redzēt vairāk »
Sudžou (Dzjansu)
Sudžou ir pilsēta Dzjansu provincē, Ķīnā.
Jaunums!!: Parks un Sudžou (Dzjansu) · Redzēt vairāk »
Uzvaras parks
Uzvaras parks pavasarī Uzvaras parks ir plašs parks Āgenskalna apkaimē Rīgā, ko ierobežo Ojāra Vācieša, Hermaņa iela, Aleksandra Grīna bulvāris, Uzvaras bulvāris un Raņķa dambis.
Jaunums!!: Parks un Uzvaras parks · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Parks un Vācija · Redzēt vairāk »
Vērmanes dārzs
Vērmanes dārzs ir parks, kas atrodas Rīgas centrā starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielu.
Jaunums!!: Parks un Vērmanes dārzs · Redzēt vairāk »
Vecā ebreju kapsēta
Vecā ebreju kapsēta (skats no Lomonosova un Ebreju ielas krustojuma) Vecā ebreju kapsēta jeb Vecie ebreju kapi (vācu: Ebräische Begräbnisse) ir Rīgas parks, kas izveidots bijušās ebreju kapsētas teritorijā.
Jaunums!!: Parks un Vecā ebreju kapsēta · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Parks un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Viestura dārzs
Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.
Jaunums!!: Parks un Viestura dārzs · Redzēt vairāk »
Ziedoņdārzs
Ziedoņdārza strūklaka Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku un bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem Rīgā, ko ietver Aleksandra Čaka, Matīsa un Artilērijas iela, savukārt no DA puses parkā noslēdzas Sparģeļu iela.
Jaunums!!: Parks un Ziedoņdārzs · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Parks un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Parks un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
