Līdzības starp Piltenes apgabals un Piltenes mantojuma karš
Piltenes apgabals un Piltenes mantojuma karš ir 16 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Bēri, Embūtes pilsdrupas, Frīdrihs Ketlers, Georgs Radvils, Johans IV fon Minhauzens, Kurzemes bīskapija, Livonijas karš, Livonijas vietvalži, Magnuss (Livonijas karalis), Ostenzakeni, Piltenes viduslaiku pils, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Vilhelms Ketlers, Zviedru Vidzeme.
Bēri
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.
Bēri un Piltenes apgabals · Bēri un Piltenes mantojuma karš ·
Embūtes pilsdrupas
Embūtes muiža un viduslaiku pilsdrupas (Pauluči albums, 1830). Embūtes muižas un viduslaiku pilsdrupu plāns. Attēla kreisajā augšējā stūrī Embūtes pilskalns. Embūtes muižas kungu māja (1911). Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē.
Embūtes pilsdrupas un Piltenes apgabals · Embūtes pilsdrupas un Piltenes mantojuma karš ·
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Frīdrihs Ketlers un Piltenes apgabals · Frīdrihs Ketlers un Piltenes mantojuma karš ·
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Georgs Radvils un Piltenes apgabals · Georgs Radvils un Piltenes mantojuma karš ·
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.
Johans IV fon Minhauzens un Piltenes apgabals · Johans IV fon Minhauzens un Piltenes mantojuma karš ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals · Kurzemes bīskapija un Piltenes mantojuma karš ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonijas karš un Piltenes apgabals · Livonijas karš un Piltenes mantojuma karš ·
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Livonijas vietvalži un Piltenes apgabals · Livonijas vietvalži un Piltenes mantojuma karš ·
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Magnuss (Livonijas karalis) un Piltenes apgabals · Magnuss (Livonijas karalis) un Piltenes mantojuma karš ·
Ostenzakeni
Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882). Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.
Ostenzakeni un Piltenes apgabals · Ostenzakeni un Piltenes mantojuma karš ·
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Piltenes apgabals un Piltenes viduslaiku pils · Piltenes mantojuma karš un Piltenes viduslaiku pils ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija · Piltenes mantojuma karš un Polijas—Lietuvas ūnija ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Piltenes apgabals un Prūsijas hercogiste · Piltenes mantojuma karš un Prūsijas hercogiste ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Piltenes apgabals un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Piltenes mantojuma karš un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Piltenes apgabals un Vilhelms Ketlers · Piltenes mantojuma karš un Vilhelms Ketlers ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Piltenes apgabals un Zviedru Vidzeme · Piltenes mantojuma karš un Zviedru Vidzeme ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Piltenes apgabals un Piltenes mantojuma karš ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Piltenes apgabals un Piltenes mantojuma karš
Salīdzinājums starp Piltenes apgabals un Piltenes mantojuma karš
Piltenes apgabals ir 111 attiecības, bet Piltenes mantojuma karš ir 29. Tā kā viņi ir kopīgs 16, Jaccard indekss ir 11.43% = 16 / (111 + 29).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Piltenes apgabals un Piltenes mantojuma karš. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: