Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 34 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Frederiks II, Georgs Radvils, Gothards Ketlers, Grobiņas draudzes novads, Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jaunie laiki, Jānis Hodkevičs, Kontrreformācija, Korfi, Krievijas Impērija, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas karaliste, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Livonijas vietvalži, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Rīgas arhibīskapija, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds III Vāsa, Svētā Romas impērija, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Zviedru Vidzeme, 1561. gads, ..., 1585. gads, 1629. gads, 1795. gads, 1796. gads. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Frederiks II un Piltenes apgabals · Frederiks II un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Georgs Radvils un Piltenes apgabals · Georgs Radvils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Piltenes apgabals · Gothards Ketlers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Grobiņas draudzes novads un Piltenes apgabals · Grobiņas draudzes novads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Piltenes apgabals · Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Piltenes apgabals · Ivans IV un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunie laiki un Piltenes apgabals · Jaunie laiki un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jānis Hodkevičs un Piltenes apgabals · Jānis Hodkevičs un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Kontrreformācija un Piltenes apgabals · Kontrreformācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Korfi un Piltenes apgabals · Korfi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Piltenes apgabals · Krievijas Impērija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals · Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Piltenes apgabals · Kurzemes guberņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Livonijas karaliste un Piltenes apgabals · Livonijas karaliste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Piltenes apgabals · Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas ordenis un Piltenes apgabals · Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Livonijas vietvalži un Piltenes apgabals · Livonijas vietvalži un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Otrais Ziemeļu karš un Piltenes apgabals · Otrais Ziemeļu karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Piltenes apgabals un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija · Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Piltenes apgabals un Prūsijas hercogiste · Prūsijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Piltenes apgabals un Rīgas arhibīskapija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Piltenes apgabals un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Piltenes apgabals un Sigismunds III Vāsa · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds III Vāsa ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Piltenes apgabals un Svētā Romas impērija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Svētā Romas impērija ·
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.
Piltenes apgabals un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Piltenes apgabals un Zviedru Vidzeme · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zviedru Vidzeme ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Piltenes apgabals · 1561. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
1585. gads
1585.
1585. gads un Piltenes apgabals · 1585. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
1629. gads
1629.
1629. gads un Piltenes apgabals · 1629. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
1795. gads
1795.
1795. gads un Piltenes apgabals · 1795. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
1796. gads
1796.
1796. gads un Piltenes apgabals · 1796. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Salīdzinājums starp Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Piltenes apgabals ir 111 attiecības, bet Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 198. Tā kā viņi ir kopīgs 34, Jaccard indekss ir 11.00% = 34 / (111 + 198).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
