Pirmais pasaules karš un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Pirmais pasaules karš un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja

Pirmais pasaules karš vs. Pirmā Mazūrijas ezeru kauja

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz. Pirmās Mazūrijas ezeru kaujas shēma. Pirmā Mazūrijas ezeru kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.

Augusts fon Makenzens

Augusts fon Makenzens (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals.

Augusts fon Makenzens un Pirmais pasaules karš · Augusts fon Makenzens un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Austrumprūsija un Pirmais pasaules karš · Austrumprūsija un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »

Erihs Lūdendorfs

Erihs Frīdrihs Vilhelms Ludendorfs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un labējais politiķis Veimāras Republikas laikā.

Erihs Lūdendorfs un Pirmais pasaules karš · Erihs Lūdendorfs un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Krievijas Impērija un Pirmais pasaules karš · Krievijas Impērija un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »

Otrā Mazūrijas ezeru kauja

Otrās Mazūrijas ezeru kaujas shēma. Otrā Mazūrijas ezeru kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1915.

Otrā Mazūrijas ezeru kauja un Pirmais pasaules karš · Otrā Mazūrijas ezeru kauja un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »

Pauls fon Hindenburgs

Pauls Ludvigs Hanss Antons fon Benekendorfs un fon Hindenburgs (biežāk pazīstams kā Pauls fon Hindenburgs; dzimis, miris) bija vācu feldmaršals un politiķis.

Pauls fon Hindenburgs un Pirmais pasaules karš · Pauls fon Hindenburgs un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »

Pauls fon Rennenkampfs

Pauls fon Rennenkampfs (dzimis Raplas apriņķa Konuveres muižā Igaunijā, miris Taganrogā) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis.

Pauls fon Rennenkampfs un Pirmais pasaules karš · Pauls fon Rennenkampfs un Pirmā Mazūrijas ezeru kauja · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Pirmais pasaules karš un Polija · Pirmā Mazūrijas ezeru kauja un Polija · Redzēt vairāk »

Tannenbergas kauja (1914)

Tannenbergas kaujas shēma. Zilā krāsā iezīmētas Vācijas Impērijas 8. armijas, bet sarkanā krāsā Krievijas Impērijas 2. armijas vienības. Tannenbergas kauja bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914.

Pirmais pasaules karš un Tannenbergas kauja (1914) · Pirmā Mazūrijas ezeru kauja un Tannenbergas kauja (1914) · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Pirmais pasaules karš un Vācija · Pirmā Mazūrijas ezeru kauja un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Pirmais pasaules karš un Vācijas Impērija · Pirmā Mazūrijas ezeru kauja un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »