161 attiecības: Aizputes apriņķis, Aleksandrs Grīns, Antante, Apvienotā Baltijas hercogiste, Artis Buks, Arveds Bergs, Atmežošana, Augšzemes augstiene, Augustova, Augusts, Austrumprūsija, Šauļi, Ķekava, Ķekavas kaujas, Ķemeri, Ļeņinska-Kuzņecka, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Babītes ezers, Baltenlande, Baltijas provinces, Bataljons, Bauskas apriņķis, Berlīne, Brestļitovskas miera līgums, Brigāde, Daugava, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavpils, Drūkšu ezers, Dzejnieks, Dzelzceļš, Edvarts Virza, Eiropa, Epidēmija, Februāra revolūcija, Gāze, Gustavs Ķempelis, Igaunija, Ikšķile, Ilūkste, Ilūkstes apriņķis, Ilga, Inteliģence, Iskolastrels, Jaunjelgava, Jaunjelgavas apriņķis, Jānis Čakste, Jānis Goldmanis, Jānis Zālītis, ..., Jāzeps Grosvalds, Jelgava, Jelgavas apriņķis, Jevgeņijs Millers, Jukums Vācietis, Karaspēks, Karš, Kareivis, Kauja pie Mazās Juglas, Kārlis Baltgailis, Kārlis Skalbe, Kščeva, Kilometrs, Klaušas, Koknese, Komandantstunda, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes ofensīva, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvieši, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja, Latviešu strēlnieki, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Lauksaimniecība, Lielais Ilgas ezers, Liepāja, Liepājas apriņķis, Lopkopība, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Medumi, Mobilizācija, Muiža, Narača ezers, Nāves sala, Niklāvs Strunke, Nocietinājums, Oberosts, Ogres novads, Oktobris, Olaine, Pauls fon Hindenburgs, Pārvācošana, Pirmais pasaules karš, Pleskava, Polija, Propaganda, Pulcējaties zem latviešu karogiem!, Pulks (armija), Radko Dmitrijevs, Rīga, Rīgas apriņķis, Rīgas Brāļu kapi, Rīgas HES, Rīgas Meža kapi, Rīgas operācija, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rūpniecība, Rota (armija), Salaspils, Sanktpēterburga, Sēlija, Sibīrija, Sloka (Jūrmala), Smarhoņa, Sventes ezers, Tartu, Tīnūži, Tīreļpurvs, Vācbaltieši, Vācija, Vācijas Impērija, Vācu valoda, Venta, Verdenas kauja, Vidzeme, Vilhelms II Hoencollerns, Vilis Olavs, Vitālijs Šalda, Zarasi, Zemgale, Ziemassvētki, Ziemassvētku kaujas, Zinātne (izdevniecība), 1. augusts, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 12. aprīlis, 1914. gads, 1915. gads, 1917. gads, 1918. gads, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks, 22. septembris, 23. decembris, 25. decembris, 27. augusts, 3. septembris, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks, 5. armija (Krievijas Impērija), 5. novembris, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks, 8. armija (Vācijas Impērija), 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks. Izvērst indekss (111 vairāk) »
Aizputes apriņķis
Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Aizputes apriņķis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Grīns
Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Aleksandrs Grīns · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Antante · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Artis Buks
Artis Buks (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu vēsturnieks un vēstures skolotājs.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Artis Buks · Redzēt vairāk »
Arveds Bergs
Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »
Atmežošana
Maraņaunas štatā, 2016 Atmežošana jeb mežu izciršana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Atmežošana · Redzēt vairāk »
Augšzemes augstiene
Augšzemes augstiene ir dabas apgabals Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes turpinājums Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Augšzemes augstiene · Redzēt vairāk »
Augustova
Augustova jeb Augustava ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz dienvidiem no Suvalkiem.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Augustova · Redzēt vairāk »
Augusts
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Augusts · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Šauļi · Redzēt vairāk »
Ķekava
Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ķekava · Redzēt vairāk »
Ķekavas kaujas
1916. gada kaujās sašautā Doles-Ķekavas baznīca. 1916.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ķekavas kaujas · Redzēt vairāk »
Ķemeri
Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ķemeri · Redzēt vairāk »
Ļeņinska-Kuzņecka
Ļeņinska-Kuzņecka ir pilsēta Kemerovas apgabalā Krievijas Federācijā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ļeņinska-Kuzņecka · Redzēt vairāk »
Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Redzēt vairāk »
Ādolfs Pilars fon Pilhavs
Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »
Babītes ezers
Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Babītes ezers · Redzēt vairāk »
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Baltenlande · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Bataljons
NATO standarta simbols bataljona attēlošanai Bataljons (no bataille — 'cīņa, kauja') ir militāra apakšvienība, kurā ir apmēram 500 līdz 1500 karavīru.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Bataljons · Redzēt vairāk »
Bauskas apriņķis
Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Bauskas apriņķis · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Brigāde
NATO standarta simbols nenorādīta bruņojuma draudzīgas brigādes attēlošanai Brigāde ir taktiskā līmeņa karaspēka apakšvienība, kura sastāv no vairākiem pulkiem (vismaz 2) vai bataljoniem (parasti 3—6).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Brigāde · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Drūkšu ezers
Drūkšu ezers vai Drisvjatu ezers ir ezers uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Drūkšu ezers · Redzēt vairāk »
Dzejnieks
Kaligramma, kurā ar dzejas palīdzību ir izveidots cilvēka tēls Dzejnieks, arī poēts, ir rakstnieks, kas raksta dzeju.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Dzejnieks · Redzēt vairāk »
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Edvarts Virza
Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Eiropa · Redzēt vairāk »
Epidēmija
Melnā nāve ir bijusi visnāvējošākā epidēmija Epidēmija (no (epidēmía), kas savukārt no ἐπί (epi) — 'starp' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir masveida saslimšana ar kādu slimību noteiktā laika posmā un vietā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Epidēmija · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Gāze · Redzēt vairāk »
Gustavs Ķempelis
Gustavs Ķempelis (1874—1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Gustavs Ķempelis · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Igaunija · Redzēt vairāk »
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ikšķile · Redzēt vairāk »
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ilūkste · Redzēt vairāk »
Ilūkstes apriņķis
Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »
Ilga
Ilga var būt.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ilga · Redzēt vairāk »
Inteliģence
Sociālajās zinātnēs inteliģence (angļu: intellegentsia, intelligencia; poļu: inteligencja, krievu: интеллиге́нция) ir sabiedrības slānis jeb sociālā šķira, kas sastāv no izglītotiem cilvēkiem, kuri veido, vada un kritizē savas valsts politiku un kultūru.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Inteliģence · Redzēt vairāk »
Iskolastrels
Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja jeb Iskolastrels (saīsinājums no krievu Исполнительный комитет объединённого совета латышскихстрелковыхполков) bija latviešu strēlnieku vēlēta pašpārvaldes iestāde.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Iskolastrels · Redzēt vairāk »
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Jāzeps Grosvalds
Jāzeps Grosvalds (dzimis 1891. gada 24. aprīlī Rīgā, miris 1920. gada 1. februārī Parīzē) bija latviešu mākslinieks, strēlnieks, viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Jāzeps Grosvalds · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas apriņķis
Jelgavas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Jelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Jevgeņijs Millers
Jevgeņijs Millers, arī Eigens Ludvigs Millers (dzimis Daugavpilī, miris Maskavā), bija Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Jevgeņijs Millers · Redzēt vairāk »
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Karš
Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Karš · Redzēt vairāk »
Kareivis
Irākā (2007) Kareivis — līdz 20.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Kareivis · Redzēt vairāk »
Kauja pie Mazās Juglas
Vācu karaspēks šķērso Daugavu pie Ikšķiles 1917. gada 2. septembrī. Kauja pie Mazās Juglas bija Krievijas Republikas 12. armijas aizsardzības kauja Pirmā pasaules kara laikā gar otro Rīgas frontes aizsardzības līniju ar mērķi neļaut Daugavu forsējušajai Vācijas 8. armijai apmēram 30 000 vīru sastāvā aplenkt ap Rīgu esošās Krievijas Impērijas karaspēka daļas.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Kauja pie Mazās Juglas · Redzēt vairāk »
Kārlis Baltgailis
Kārlis Baltgailis (—) bija latviešu gleznotājs — batālists, latviešu strēlnieku cīņu tēlotājs, mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" loceklis.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Kārlis Baltgailis · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Kščeva
Kščeva ir ciems Medumu pagastā, Augšdaugavas novadā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Kščeva · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Klaušas
Zemnieki pilda savas noteiktās klaušas pret saimnieku (Anglija, 14. gs.) Klaušas ir regulāri pienākumi atkarīgajam pret zemes kungu, visbiežāk, normēts darbs zemes kunga lielsaimniecībā, ko veic atkarīgais zemnieks jeb dzimtcilvēks ar savu inventāru, tā maksājot par tiesībām dzīvot un strādāt tam piešķirtajā saimniecībā, kā arī par kunga aizgādību, rūpēm un palīdzību.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Klaušas · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Koknese · Redzēt vairāk »
Komandantstunda
Džordžijā, 2020. gadā Komandantstunda jeb policijas stunda ir aizliegums personām bez atļaujas noteiktā diennakts laikā brīvi pārvietoties ārpus dzīvesvietas, lai ieviestu un uzturētu kārtību, samazinātu upuru skaitu ārkārtas stāvokļa laikā vai kara laikā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Komandantstunda · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Kurzemes ofensīva · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja
J. Brunalds. Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Lielais Ilgas ezers
Lielais Ilgas ezers (arī Ilgas ezers, Ilzes ezers, Lielais Ilzes ezers) ir ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Lielais Ilgas ezers · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas apriņķis
Liepājas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Liepājas apriņķis · Redzēt vairāk »
Lopkopība
Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Lopkopība · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Medumi
Medumi (arī Medums) ir ciems Augšdaugavas novada Medumu pagastā, 13 km no Daugavpils, pie ceļa Daugavpils-Kauņa un Meduma ezera.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Medumi · Redzēt vairāk »
Mobilizācija
Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Mobilizācija · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Muiža · Redzēt vairāk »
Narača ezers
Narača ezers vai Naračas ezers ir lielākais ezers Baltkrievijā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Narača ezers · Redzēt vairāk »
Nāves sala
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karavīri Nāves salā (1916). Nāves sala ir salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Ķekavas novada Daugmales pagastā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Nāves sala · Redzēt vairāk »
Niklāvs Strunke
Niklāvs Strunke (1894–1966) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, darbojies vitrāžā, scenogrāfijā, rakstījis par mākslu (arī ar pseidonīmu Palmēnu Klāvs), viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Niklāvs Strunke · Redzēt vairāk »
Nocietinājums
accessdate.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Nocietinājums · Redzēt vairāk »
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Oberosts · Redzēt vairāk »
Ogres novads
Ogres novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ogres novads · Redzēt vairāk »
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Oktobris · Redzēt vairāk »
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Olaine · Redzēt vairāk »
Pauls fon Hindenburgs
Pauls Ludvigs Hanss Antons fon Benekendorfs un fon Hindenburgs (biežāk pazīstams kā Pauls fon Hindenburgs; dzimis, miris) bija vācu feldmaršals un politiķis.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Pauls fon Hindenburgs · Redzēt vairāk »
Pārvācošana
čehu valodā Pārvācošana jeb ģermanizācija ir vācu valodas un kultūras izplatīšana nevācu tautu vidū brīvprātīgas vai piespiedu pārtautošanas ceļā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Pārvācošana · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Pleskava · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Propaganda
Baltijas valstu okupācijai veltīts padomju propagandas plakāts Propaganda (no — 'izplatīt') ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielam cilvēku skaitam vēlamā efekta panākšanai.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Propaganda · Redzēt vairāk »
Pulcējaties zem latviešu karogiem!
Uzsaukuma noslēguma teikums pārveidotā formā izmantots Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas pastkartē "Tēvuzemei grūti laiki" (Rihards Zariņš, 1916). Pulcējaties zem latviešu karogiem! bija Kārļa Skalbes sarakstīts un Krievijas valsts domnieku Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša izdots uzsaukums latviešu tautai dibināt latviešu strēlnieku bataljonus.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Pulcējaties zem latviešu karogiem! · Redzēt vairāk »
Pulks (armija)
NATO standarta simbols draudzīga pulka vai grupas attēlošanai Pulks ir taktiskā līmeņa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no vairākiem bataljoniem, parasti no 3 līdz 7.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Pulks (armija) · Redzēt vairāk »
Radko Dmitrijevs
Radko Dmitrijevs (—) bija bulgāru virsnieks, dienējis Bulgārijas Karalistes un Krievijas Impērijas armijā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Radko Dmitrijevs · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas apriņķis
Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Rīgas Brāļu kapi
Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Rīgas HES
Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Rīgas HES · Redzēt vairāk »
Rīgas Meža kapi
Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Rīgas Meža kapi · Redzēt vairāk »
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Rūpniecība · Redzēt vairāk »
Rota (armija)
NATO standarta simbols draudzīgas rotas attēlošanai Rota (no — 'pūlis, rota') ir militāra apakšvienība, kurā ietilpst vairāki vadi (vidēji pasaules armijās 3—6).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Rota (armija) · Redzēt vairāk »
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Salaspils · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Smarhoņa
Smarhoņa jeb Smorgoņa ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz ziemeļaustrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Smarhoņa · Redzēt vairāk »
Sventes ezers
Sventes ezers ir ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Sventes ezers · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Tartu · Redzēt vairāk »
Tīnūži
Tīnūži ir ciems Ogres novada Tīnūžu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Tīnūži · Redzēt vairāk »
Tīreļpurvs
Tīreļpurvs var būt purva nosaukums dažādās Latvijas vietās.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Tīreļpurvs · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Venta · Redzēt vairāk »
Verdenas kauja
Verdenas kauja bija viena no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Verdenas kauja · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Vilis Olavs
Vilis Olavs, līdz 1890.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Vilis Olavs · Redzēt vairāk »
Vitālijs Šalda
Vitālijs Šalda (1947) ir vēsturnieks, habilitēts vēstures doktors, Daugavpils Universitātes emiritus profesors (2014).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Vitālijs Šalda · Redzēt vairāk »
Zarasi
Zarasi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Zarasi · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »
Zinātne (izdevniecība)
Apgāds "Zinātne" ir specializēta zinātniskās literatūras izdevniecība pārsvarā latviešu valodā.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un Zinātne (izdevniecība) · Redzēt vairāk »
1. augusts
1.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 1. augusts · Redzēt vairāk »
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
12. aprīlis
12.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 12. aprīlis · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 1918. gads · Redzēt vairāk »
2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā" (1915). 2.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 22. septembris · Redzēt vairāk »
23. decembris
23.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 23. decembris · Redzēt vairāk »
25. decembris
25.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 25. decembris · Redzēt vairāk »
27. augusts
27.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 27. augusts · Redzēt vairāk »
3. septembris
3.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 3. septembris · Redzēt vairāk »
4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzlecošu sauli, zobenu un ozola zaru pār to. 4.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
5. armija (Krievijas Impērija)
Daugavpilī 1917. gada 17. maijā Krievijas Impērijas 5.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 5. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
5. novembris
5.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 5. novembris · Redzēt vairāk »
5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga reverss. 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Olaines pozīcijās. Vidū bataljona adjutants (štāba priekšnieks) podporučiks J. Lerhs (1916). 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka parāde liedagā (1916. gada rudens). 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka virsnieki ar J. Vācieti centrā 1916. gada ziemā. 5.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars". 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri ar karogu pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā. 7.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 8. armija (Vācijas Impērija) · Redzēt vairāk »
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Imanta nevaid miris". 8. Valmieras LSP virsnieki Ziemassvētku kauju laikā. Vidū pulkvedis Gustavs Francis (1917. gada janvārī). 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks Rīgā, 1917.gada 23. martā ar uzrakstu "Plecu pie pleca par Latviju un brīvību" uz karoga. 8.
Jaunums!!: Pirmais pasaules karš Latvijā un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »