Ātrāk nekā pārlūku!
57 attiecības: Šķirgailis, Borisa akmeņi, Boriss Davidovičs, Bračislavs Izjaslavičs, Bračislavs Vasiļkovičs, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugava, Daumants, Dāvids Vseslavičs, Druckas kņazi, Druja, Eimunda sāga, Gerdenis, Izjaslavs Vladimirovičs, Jersika (valsts), Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275), Kijiva, Kijivas lielkņazi, Klements V, Konstantīns Bezrocis, Lietuvas valsts vadītāji, Livonija, Lotigola, Mindaugs, Minskas kņazi, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Nalsene, Novgorodas kņazi, Pleskava, Pleskavas kņazi, Polocka, Polockas Eifrosīnija, Polockas kņaziste, Polockas Rurikoviču dinastija, Polockas vaivadija, Ragnvalds, Rīgas arhibīskapija, Rogvolods Borisovičs, Rogvolods Vseslavičs, Rostislavs Gļebovičs, Smoļenskas kņazi, Svjatopolks Izjaslavičs, Svjatoslavs Mstislavičs, Tautvils, Traidens, Tranaitis, Vasiļko Svjatoslavičs, Vasiļko Volodarevičs, Vītenis, Visvaldis, ..., Vitebskas kņazi, Vladimirs (Polockas kņazs), Vladimirs Svjatoslavičs, Volodars Gļebovičs, Vseslavs Bračislavičs, Vseslavs Vasiļkovičs, Zemgaļi. Izvērst indekss (7 vairāk) »
Šķirgailis
Šķirgailis jeb Skirgailis (kristītie vārdi „Ivans/Kazimirs”, dzimis ap 1354. gadu, miris 1397.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Šķirgailis · Redzēt vairāk »
Borisa akmeņi
Baltkrievijā Drujā Borisa akmeņi, dēvēti arī par Dvinas akmeņiem, ir septiņi viduslaiku vēstures pieminekļi, kas atrodas Baltkrievijā.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Borisa akmeņi · Redzēt vairāk »
Boriss Davidovičs
Boriss Davidovičs (miris pēc 1186. gada) bija Polockas kņazs no Polockas Rurikoviču dinastijas, kas valdīja no 1180.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Boriss Davidovičs · Redzēt vairāk »
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Bračislavs Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Bračislavs Vasiļkovičs
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Bračislavs Vasiļkovičs jeb Polockas Bračislavs (miris pēc 1254. gada) bija Vitebskas kņazs (ap 1221—1232), Polockas kņazs (1232—1254).
Jaunums!!: Polockas kņazi un Bračislavs Vasiļkovičs · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Daugava · Redzēt vairāk »
Daumants
Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Daumants · Redzēt vairāk »
Dāvids Vseslavičs
Dāvids Vseslavičs kopā ar savu tēvu kņazu Vseslavu un brāli dodas uz Kijivu, kur tiks ieslodzīts cietumā (zīmējums no Radzivilu hronikas) Dāvids Vseslavičs (Давыд Усяслававіч, dzimis 1047./1057., miris pēc 1129. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Dāvids Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Druckas kņazi
Druckas kņazu ģerbonis. Druckas kņazs bija Druckas (mūsdienās Druckas ciems Talačinas rajonā, Baltkrievijā) dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Druckas kņazi · Redzēt vairāk »
Druja
Druja ir Latvijas-Baltkrievijas pierobežas agropilsētiņa Baltkrievijas ziemeļos, Vitebskas apgabala Braslavas rajonā.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Druja · Redzēt vairāk »
Eimunda sāga
Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Eimunda sāga · Redzēt vairāk »
Gerdenis
Gerdenis (vai Girdenis) bija Polockas kņazs Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karu laikā no 1263.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Gerdenis · Redzēt vairāk »
Izjaslavs Vladimirovičs
Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Izjaslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)
Latgali. Kauja pie Dinaburgas pils (Vecdaugavpils) notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275) · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Klements V
Pāvests Klements V, īstajā vārdā Reimons Bertrāns de Go (dzimis ap 1264. gadu Gaskoņā, miris Langedokā), bija Romas pāvests no 1305.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Klements V · Redzēt vairāk »
Konstantīns Bezrocis
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma Konstantīns Bezrocis (miris pēc 1292. gada) bija Polockas kņazs ar pārtraukumiem no 1263.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Konstantīns Bezrocis · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Livonija · Redzēt vairāk »
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Lotigola · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Minskas kņazi
Minskas kņazam Gļebam veltītā Baltkrievijas piemiņas monēta (2007). Minskas kņazs bija Minskas kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Minskas kņazi · Redzēt vairāk »
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »
Nalsene
Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Nalsene · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Polockas kņazi un Polocka · Redzēt vairāk »
Polockas Eifrosīnija
Polockas Eifrosīnijas dibinātā Svētā Pestītāja baznīca (''Царква Сьвятога Спаса'', 1128—1156) Zeltkaļa Lāzara Bogšas 1161. gadā izgatavotais Polockas Eifrosīnijas krusts (1889. gada attēls) left Polockas Eifrosīnija (dzimusi starp 1101. un 1105., mirusi 1173.) bija Vitebskas kņaza Svjatoslava Vseslaviča meita, kas iestājās klosterī un veltīja savu dzīvi kristietības izplatīšanai Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Polockas Eifrosīnija · Redzēt vairāk »
Polockas kņaziste
Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Polockas kņaziste · Redzēt vairāk »
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Polockas Rurikoviču dinastija · Redzēt vairāk »
Polockas vaivadija
Polockas ģerbonisPolockas vaivadija (Palatinatus Polocensis, Województwo połockie) bija viena no Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijām (1504—1793) mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. .
Jaunums!!: Polockas kņazi un Polockas vaivadija · Redzēt vairāk »
Ragnvalds
Ragnvalds (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu — miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Ragnvalds · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rogvolods Borisovičs
Rogvolods (Vasīlijs) Borisovičs vai Rogvolods-Vasīlijs Rogvolodovičs (miris pēc 1171. gada) bija kņaza Rogvoloda-Borisa Vseslaviča dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Rogvolods Borisovičs · Redzēt vairāk »
Rogvolods Vseslavičs
Rogvolods Vseslavičs ar savu karadraudzi ierodas valdīt Polockā (zīmējums no Radzivilu hronikas). Rogvolods (Ragnvaldis) Vseslavičs vai Rogvolods-Boriss Vseslavičs (Рагвалод-Барыс Усяславіч, dzimis pirms 1054., miris 1128. gadā) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Rogvolods Vseslavičs · Redzēt vairāk »
Rostislavs Gļebovičs
Rostislavs Gļebovičs (dzimis pēc 1090., miris 1165. gadā) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Rostislavs Gļebovičs · Redzēt vairāk »
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »
Svjatopolks Izjaslavičs
Svjatopolks Izjaslavičs (dzimis, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1093.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Svjatopolks Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Mstislavičs
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Svjatoslavs Mstislavičs (miris ap 1239. gadu) bija Novgorodas kņazs (1218—1219), Polockas kņazs (1222—1232), Smoļenskas kņazs (1232— ap 1238).
Jaunums!!: Polockas kņazi un Svjatoslavs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Jaunums!!: Polockas kņazi un Tautvils · Redzēt vairāk »
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Traidens · Redzēt vairāk »
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Tranaitis · Redzēt vairāk »
Vasiļko Svjatoslavičs
Vasiļko Svjatoslavičs (Васілька Святаславіч, miris 1144. gadā) bija Vitebskas kņaza Svjatoslava Vseslaviča dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Vasiļko Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Vasiļko Volodarevičs
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Vasiļko Volodarevičs (dzimis starp 1135. un 1150. gadu, miris ap 1222. gadu), bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no 1216.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Vasiļko Volodarevičs · Redzēt vairāk »
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Vītenis · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vitebskas kņazi
Vitebskas ģerbonis. Vitebskas kņazs bija Vitebskas kņazistes valdnieka tituls 12.-15.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Vitebskas kņazi · Redzēt vairāk »
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Volodars Gļebovičs
Volodars Gļebovičs (dzimis pēc 1090. gada, miris pēc 1167. gada) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Volodars Gļebovičs · Redzēt vairāk »
Vseslavs Bračislavičs
Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »
Vseslavs Vasiļkovičs
Vseslavs Vasiļkovičs (miris ap 1186. gadu) bija viens no Polockas kņaza Vasiļko Svjatoslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Vseslavs Vasiļkovičs · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Polockas kņazi un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Polockas kņazs, Polockas lielkņazs.
