Līdzības starp Krievijas pilsoņu karš un Poļu—padomju karš
Krievijas pilsoņu karš un Poļu—padomju karš ir 32 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ļevs Trockis, Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika, Baltkrievijas Tautas Republika, Bjalistoka, Boļševiki, Brestļitovskas miera līgums, Grodņa, Harkiva, Josifs Staļins, Juzefs Pilsudskis, Kaujas pie Daugavpils (1920), Kijiva, Krievijas Impērija, Krievijas SFPR, Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Lietuva, Lietuvas karaliste (1918), Lietuvas Padomju Republika, Lietuvas—Baltkrievijas PSR, Pavlo Skoropadskis, Polijas Karaliste (1916—1918), Polijas Otrā republika, Rīgas miera līgums, Sarkanā armija, Simons Petļura, Ukrainas PSR, Ukrainas Tautas Republika, Ukrainas Valsts, ..., Ungārija, Viļņa. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Ļevs Trockis
Ļevs Trockis (īstajā vārdā Leiba Bronšteins; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes revolucionārs un marksisma teorētiķis.
Krievijas pilsoņu karš un Ļevs Trockis · Poļu—padomju karš un Ļevs Trockis ·
Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika
Padomju rietumu ofensīva, 1918-1919 Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika (baltkrievu: Сацыялістычная Савецкая Рэспубліка Беларусь) bija pirmā boļševiku radītā padomju republika Baltkrievijā, kas pastāvēja no 1919.
Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika un Krievijas pilsoņu karš · Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika un Poļu—padomju karš ·
Baltkrievijas Tautas Republika
Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.
Baltkrievijas Tautas Republika un Krievijas pilsoņu karš · Baltkrievijas Tautas Republika un Poļu—padomju karš ·
Bjalistoka
Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.
Bjalistoka un Krievijas pilsoņu karš · Bjalistoka un Poļu—padomju karš ·
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Boļševiki un Krievijas pilsoņu karš · Boļševiki un Poļu—padomju karš ·
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Brestļitovskas miera līgums un Krievijas pilsoņu karš · Brestļitovskas miera līgums un Poļu—padomju karš ·
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Grodņa un Krievijas pilsoņu karš · Grodņa un Poļu—padomju karš ·
Harkiva
Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.
Harkiva un Krievijas pilsoņu karš · Harkiva un Poļu—padomju karš ·
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Josifs Staļins un Krievijas pilsoņu karš · Josifs Staļins un Poļu—padomju karš ·
Juzefs Pilsudskis
Juzefs Klemenss Pilsudskis (dzimis, miris) bija pirmais neatkarīgās Polijas valsts vadītājs (1918 - 1922, kā Naczelnik Państwa, tulkojumā "valsts priekšnieks"), "Pirmais maršals" (no 1920) un vēlāk (1926 - 1935) Otrās Polijas republikas autoritārais vadītājs.
Juzefs Pilsudskis un Krievijas pilsoņu karš · Juzefs Pilsudskis un Poļu—padomju karš ·
Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.
Kaujas pie Daugavpils (1920) un Krievijas pilsoņu karš · Kaujas pie Daugavpils (1920) un Poļu—padomju karš ·
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Kijiva un Krievijas pilsoņu karš · Kijiva un Poļu—padomju karš ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Krievijas pilsoņu karš · Krievijas Impērija un Poļu—padomju karš ·
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Krievijas SFPR un Krievijas pilsoņu karš · Krievijas SFPR un Poļu—padomju karš ·
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Krievijas pilsoņu karš un Latviešu strēlnieki · Latviešu strēlnieki un Poļu—padomju karš ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Krievijas pilsoņu karš un Latvija · Latvija un Poļu—padomju karš ·
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Krievijas pilsoņu karš un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika un Poļu—padomju karš ·
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Krievijas pilsoņu karš un Lietuva · Lietuva un Poļu—padomju karš ·
Lietuvas karaliste (1918)
Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.
Krievijas pilsoņu karš un Lietuvas karaliste (1918) · Lietuvas karaliste (1918) un Poļu—padomju karš ·
Lietuvas Padomju Republika
Brestļitovskas miera līguma anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī. Lietuvas Padomju Republika, vēlāk Lietuvas Sociālistiskā Padomju Republika, bija īslaicīga Padomju Krievijas satelītvalsts 1919.
Krievijas pilsoņu karš un Lietuvas Padomju Republika · Lietuvas Padomju Republika un Poļu—padomju karš ·
Lietuvas—Baltkrievijas PSR
Sarkanās armijas ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā. Lietuvas—Baltkrievijas PSR, arī Litbels bija Poļu—padomju kara laikā Viļņas un Minskas, daļēji Kauņas un Grodņas guberņās izveidota Padomju Krievijas satelītvalsts tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā.
Krievijas pilsoņu karš un Lietuvas—Baltkrievijas PSR · Lietuvas—Baltkrievijas PSR un Poļu—padomju karš ·
Pavlo Skoropadskis
Pavlo Skoropadskis (1873—1945) bija ukraiņu ģenerālleitnants un politiķis, Ukrainas Valsts hetmanis (1918).
Krievijas pilsoņu karš un Pavlo Skoropadskis · Pavlo Skoropadskis un Poļu—padomju karš ·
Polijas Karaliste (1916—1918)
Karalistes teritoriju veidojošās vācu (ziemeļos) un austroungāru (dienvidos) okupācijas zonas Ģenerālis Bezelers vizītē pie ģenerāļa Kuka Vācijas un Austroungārijas imperatoru 1916. gada 5. novembra deklarācija Reģentūras padome Polijas Karaliste (1916—1918), saukta arī par Polijas reģentūras karalisti, bija marionešu valsts, kuru ar poļu partiju atbalstu vācu un austroungāru okupācijas vara izveidoja 1916.
Krievijas pilsoņu karš un Polijas Karaliste (1916—1918) · Polijas Karaliste (1916—1918) un Poļu—padomju karš ·
Polijas Otrā republika
Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.
Krievijas pilsoņu karš un Polijas Otrā republika · Polijas Otrā republika un Poļu—padomju karš ·
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Krievijas pilsoņu karš un Rīgas miera līgums · Poļu—padomju karš un Rīgas miera līgums ·
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Krievijas pilsoņu karš un Sarkanā armija · Poļu—padomju karš un Sarkanā armija ·
Simons Petļura
Simons Petļura ( —) bija ukraiņu politiskais un militārais darbinieks.
Krievijas pilsoņu karš un Simons Petļura · Poļu—padomju karš un Simons Petļura ·
Ukrainas PSR
Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.
Krievijas pilsoņu karš un Ukrainas PSR · Poļu—padomju karš un Ukrainas PSR ·
Ukrainas Tautas Republika
Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.
Krievijas pilsoņu karš un Ukrainas Tautas Republika · Poļu—padomju karš un Ukrainas Tautas Republika ·
Ukrainas Valsts
Ukrainas Valsts bija īslaicīgi pastāvoša valsts Vācijas okupētās Ukrainas teritorijā no 1918.
Krievijas pilsoņu karš un Ukrainas Valsts · Poļu—padomju karš un Ukrainas Valsts ·
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Krievijas pilsoņu karš un Ungārija · Poļu—padomju karš un Ungārija ·
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Krievijas pilsoņu karš un Viļņa · Poļu—padomju karš un Viļņa ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Krievijas pilsoņu karš un Poļu—padomju karš ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Krievijas pilsoņu karš un Poļu—padomju karš
Salīdzinājums starp Krievijas pilsoņu karš un Poļu—padomju karš
Krievijas pilsoņu karš ir 160 attiecības, bet Poļu—padomju karš ir 81. Tā kā viņi ir kopīgs 32, Jaccard indekss ir 13.28% = 32 / (160 + 81).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Krievijas pilsoņu karš un Poļu—padomju karš. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: