Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ir 12 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Altmarkas pamiers, Kazaki, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Livonija, Livonijas karš, Moldāvija, Osmaņu impērija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Prūsijas hercogiste, Sigismunds III Vāsa.
Altmarkas pamiers
Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.
Altmarkas pamiers un Polijas—Lietuvas ūnija · Altmarkas pamiers un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Kazaki
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.
Kazaki un Polijas—Lietuvas ūnija · Kazaki un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Latvija un Polijas—Lietuvas ūnija · Latvija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Livonija un Polijas—Lietuvas ūnija · Livonija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Livonijas karš un Polijas—Lietuvas ūnija · Livonijas karš un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Moldāvija un Polijas—Lietuvas ūnija · Moldāvija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Osmaņu impērija un Polijas—Lietuvas ūnija · Osmaņu impērija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija · Piltenes apgabals un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Polijas—Lietuvas ūnija un Prūsijas hercogiste · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Prūsijas hercogiste ·
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Polijas—Lietuvas ūnija un Sigismunds III Vāsa · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sigismunds III Vāsa ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salīdzinājums starp Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polijas—Lietuvas ūnija ir 141 attiecības, bet Poļu—zviedru karš (1600—1629) ir 82. Tā kā viņi ir kopīgs 12, Jaccard indekss ir 5.38% = 12 / (141 + 82).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
