Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Proterozojs

Indekss Proterozojs

Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.

48 attiecības: Aļģes, Arhajs, Atmosfēra, Augi, Augsne, Ģeoloģiskā laika skala, Baktērijas, Daudzšūnu organisms, Dolomīts, Dzīvnieki, Dzimumvairošanās, Ediakars, Eikarioti, Fosilijas, Fotosintēze, Kaļķakmens, Klimats, Kontinents, Koraļļi, Ktenofori, Ledus, Ledus laikmets, Magma, Mejoze, Metāns, Oglekļa dioksīds, Ozona slānis, Pasaules okeāns, Pirms mūsdienām, Pirmskembrijs, Proterozojs, Saule, Sūkļi, Sēnes, Sedimentācija, Siltumnīcas efekts, Skābeklis, Skelets, Sniegs, Starjauda, Stromatolīti, Sulfāti, Tārpi, Tektonika, Ultravioletais starojums, Vienšūņi, Zemes garoza, Zilaļģes.

Aļģes

Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.

Jaunums!!: Proterozojs un Aļģes · Redzēt vairāk »

Arhajs

Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.

Jaunums!!: Proterozojs un Arhajs · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Proterozojs un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Proterozojs un Augi · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.

Jaunums!!: Proterozojs un Augsne · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā laika skala

Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Jaunums!!: Proterozojs un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Proterozojs un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Daudzšūnu organisms

nematode, kur redzami šūnu kodoli Daudzšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vairāku šūnu veidiem.

Jaunums!!: Proterozojs un Daudzšūnu organisms · Redzēt vairāk »

Dolomīts

Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.

Jaunums!!: Proterozojs un Dolomīts · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Proterozojs un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzimumvairošanās

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimumvairošanās ir vairošanās veids, kad organisma pēcnācēju radīšanai ir vajadzīgas divas gametas — olšūna un spermatozoīds.

Jaunums!!: Proterozojs un Dzimumvairošanās · Redzēt vairāk »

Ediakars

Domājamais kontinentu formu izskats ediakara periodā. Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam.

Jaunums!!: Proterozojs un Ediakars · Redzēt vairāk »

Eikarioti

Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.

Jaunums!!: Proterozojs un Eikarioti · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Proterozojs un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Fotosintēze

Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.

Jaunums!!: Proterozojs un Fotosintēze · Redzēt vairāk »

Kaļķakmens

Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.

Jaunums!!: Proterozojs un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Proterozojs un Klimats · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Proterozojs un Kontinents · Redzēt vairāk »

Koraļļi

Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).

Jaunums!!: Proterozojs un Koraļļi · Redzēt vairāk »

Ktenofori

Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.

Jaunums!!: Proterozojs un Ktenofori · Redzēt vairāk »

Ledus

235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.

Jaunums!!: Proterozojs un Ledus · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Proterozojs un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Magma

Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.

Jaunums!!: Proterozojs un Magma · Redzēt vairāk »

Mejoze

Mejoze ir īpašs šūnu dalīšanās veids, kas samazina hromosomu daudzumu uz pusi.

Jaunums!!: Proterozojs un Mejoze · Redzēt vairāk »

Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.

Jaunums!!: Proterozojs un Metāns · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Proterozojs un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Ozona slānis

Ozona slāņa biezuma izmaiņas virs Antarktīdas no 1957. līdz 2001. gadam Ozona slānis, arī ozonosfēra, ir Zemes atmosfēras slānis, kas satur relatīvi daudz ozona (O3).

Jaunums!!: Proterozojs un Ozona slānis · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāns

Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.

Jaunums!!: Proterozojs un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »

Pirms mūsdienām

Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, ka notikums ir noticis pagātnē.

Jaunums!!: Proterozojs un Pirms mūsdienām · Redzēt vairāk »

Pirmskembrijs

Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.

Jaunums!!: Proterozojs un Pirmskembrijs · Redzēt vairāk »

Proterozojs

Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.

Jaunums!!: Proterozojs un Proterozojs · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Proterozojs un Saule · Redzēt vairāk »

Sūkļi

Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Proterozojs un Sūkļi · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Proterozojs un Sēnes · Redzēt vairāk »

Sedimentācija

Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no  — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.

Jaunums!!: Proterozojs un Sedimentācija · Redzēt vairāk »

Siltumnīcas efekts

Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).

Jaunums!!: Proterozojs un Siltumnīcas efekts · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Proterozojs un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Proterozojs un Skelets · Redzēt vairāk »

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Jaunums!!: Proterozojs un Sniegs · Redzēt vairāk »

Starjauda

Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.

Jaunums!!: Proterozojs un Starjauda · Redzēt vairāk »

Stromatolīti

Proterozoja stromatolītu fosilijas.(ap 1,9 mljrd.g.) Stromatolīti ir karbonātiski izaugumi (biohermi) ūdenstilpju dibenā, ar izliektu vai nelīdzenu virsmu un sarežģītu iekšēju slāņojumu.

Jaunums!!: Proterozojs un Stromatolīti · Redzēt vairāk »

Sulfāti

Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.

Jaunums!!: Proterozojs un Sulfāti · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Proterozojs un Tārpi · Redzēt vairāk »

Tektonika

Zemes tektonisko plātņu karte Tektonika ir ģeoloģijas nozare, kas izmanto plātņu tektonikas teoriju.

Jaunums!!: Proterozojs un Tektonika · Redzēt vairāk »

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Jaunums!!: Proterozojs un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »

Vienšūņi

Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.

Jaunums!!: Proterozojs un Vienšūņi · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Proterozojs un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Zilaļģes

Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.

Jaunums!!: Proterozojs un Zilaļģes · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »