Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Antropoloģija, Apziņa, Aristotelis, Attīstības psiholoģija, Augstskola, Biheiviorisms, Dvēsele, Ekonomika, Emocijas, Filozofija, Fizika, Fizioloģija, Geštalts, Gustavs Fehners, Indivīds, Izzināšana, Kognitīvā psiholoģija, Leipcigas Universitāte, Parādība, Persona, Politoloģija, Psihe, Psihoanalīze, Psiholingvistika, Psiholoģija, Psihoterapija, Sabiedrība, Sociālā psiholoģija, Socioloģija, Uzvedība, Vilhelms Vunts, Zinātne.
Antropoloģija
Antropoloģija ((antropos) — 'cilvēks' un (logos) — 'mācība') ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē.
Jaunums!!: Psiholoģija un Antropoloģija · Redzēt vairāk »
Apziņa
Apziņa ir augsti attīstītas matērijas — cilvēka smadzeņu īpašība, kas nodrošina spēju psiholoģiskā darbībā atspoguļot, proti, analizēt ārpasauli un pašam sevi, nošķirot savu "es" no ārējās vides un mērķtiecīgi iedarbojoties uz šo vidi un sevi.
Jaunums!!: Psiholoģija un Apziņa · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Psiholoģija un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Attīstības psiholoģija
Attīstības psiholoģija interesējas par cilvēka psihisko attīstību no dzimšanas brīža līdz sirmam vecumam.
Jaunums!!: Psiholoģija un Attīstības psiholoģija · Redzēt vairāk »
Augstskola
Augstskola ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi.
Jaunums!!: Psiholoģija un Augstskola · Redzēt vairāk »
Biheiviorisms
Biheiviorisms (no behaviour — 'uzvedība') ir psiholoģijas virziens, kas radās ASV 20.gs.
Jaunums!!: Psiholoģija un Biheiviorisms · Redzēt vairāk »
Dvēsele
Viljama Adolfa Bugro glezna DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).
Jaunums!!: Psiholoģija un Dvēsele · Redzēt vairāk »
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Jaunums!!: Psiholoģija un Ekonomika · Redzēt vairāk »
Emocijas
Roberta Plutčika (''Robert Plutchik'') emociju ritenis Emocijas (— ‘satraukt’, ‘saviļņot’), arī jūtas, ir cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību.
Jaunums!!: Psiholoģija un Emocijas · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Psiholoģija un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Psiholoģija un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Psiholoģija un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Geštalts
Geštalts (— 'forma', 'veids', 'struktūra') ir psiholoģijas teorija un psihoterapijas metode, uztveramo priekšmetu telpiski uzskatāma forma, ja šo priekšmetu būtiskākās īpašības nevar uztvert kā to daļu īpašību summu „Psiholoģija Mums” 2005.gada decembra numurs, 55.lpp.
Jaunums!!: Psiholoģija un Geštalts · Redzēt vairāk »
Gustavs Fehners
Gustavs Teodors Fehners (—) bija vācu psihologs.
Jaunums!!: Psiholoģija un Gustavs Fehners · Redzēt vairāk »
Indivīds
Indivīds (no — ‘nedalāmais, īpatnis’) jeb īpatnis ir ikviens patstāvīgi eksistējošs organisms, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
Jaunums!!: Psiholoģija un Indivīds · Redzēt vairāk »
Izzināšana
Izzināšana ir cilvēka informācijas apstrādes procesi un to likumsakarības, uzmanība, uztvere, paternu atpazīšana, zināšanu reprezentācijas, atmiņa, valoda, domāšana, problēmu risināšana, radošums, lēmumu pieņemšana, mākslīgais un cilvēka intelekts.
Jaunums!!: Psiholoģija un Izzināšana · Redzēt vairāk »
Kognitīvā psiholoģija
Kognitīvā psiholoģija (no — 'izzināšana, priekšstats, jēdziens') ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības, cilvēka uzmanību, uztveri, paternu atpazīšanu, zināšanu reprezentāciju, atmiņu, valodu, domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu, lēmumu pieņemšanu, mākslīgo un cilvēka intelektu, kā arī kognitīvo attīstību.
Jaunums!!: Psiholoģija un Kognitīvā psiholoģija · Redzēt vairāk »
Leipcigas Universitāte
Leipcigas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Leipcigā, Vācijā.
Jaunums!!: Psiholoģija un Leipcigas Universitāte · Redzēt vairāk »
Parādība
Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.
Jaunums!!: Psiholoģija un Parādība · Redzēt vairāk »
Persona
Pasaules iedzīvotāja simbols Persona ir konkrēts, atsevišķs cilvēks.
Jaunums!!: Psiholoģija un Persona · Redzēt vairāk »
Politoloģija
Teorētiķis Nikolo Makjavelli Politoloģija jeb politiskā zinātne ir zinātne par politiku.
Jaunums!!: Psiholoģija un Politoloģija · Redzēt vairāk »
Psihe
Psihe Psihe ((psychē) — 'dvēsele') ir cilvēka, arī augstāko dzīvnieku, īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informacionāli regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just.
Jaunums!!: Psiholoģija un Psihe · Redzēt vairāk »
Psihoanalīze
Psihoanalīze ir psihoterapijas virziens, kas aizsācies 19.
Jaunums!!: Psiholoģija un Psihoanalīze · Redzēt vairāk »
Psiholingvistika
Psiholingvistika ir psiholoģijas un lingvistikas starpzinātne, kas pētī valodu mijiedarbību ar tās lietotāju.
Jaunums!!: Psiholoģija un Psiholingvistika · Redzēt vairāk »
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Jaunums!!: Psiholoģija un Psiholoģija · Redzēt vairāk »
Psihoterapija
Psihoterapija ir terapija indivīda garīgās veselības uzlabošanai.
Jaunums!!: Psiholoģija un Psihoterapija · Redzēt vairāk »
Sabiedrība
ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).
Jaunums!!: Psiholoģija un Sabiedrība · Redzēt vairāk »
Sociālā psiholoģija
Sociālā psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēku uzvedību, sajūtas un domas citu cilvēku ietekmē, klātbūtnē.
Jaunums!!: Psiholoģija un Sociālā psiholoģija · Redzēt vairāk »
Socioloģija
Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrības likumsakarības un procesi Socioloģija (no — ‘sarunu biedrs’) ir zinātniska mācība par cilvēku sociālo uzvedību, tās izcelsmi, attīstību, organizāciju un institūcijām.
Jaunums!!: Psiholoģija un Socioloģija · Redzēt vairāk »
Uzvedība
Uzvedība jeb izturēšanās ir saistīta ar organisma kustību un reakciju uz apkārtējo vidi.
Jaunums!!: Psiholoģija un Uzvedība · Redzēt vairāk »
Vilhelms Vunts
Vilhelms Maksimiliāns Vunts (dzimis, miris) bija vācu ārsts, fiziologs, filozofs un profesors.
Jaunums!!: Psiholoģija un Vilhelms Vunts · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Psiholoģija un Zinātne · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Psihologija, Psihologs, Psiholoģe.
