Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 28 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Andrusovas pamiers, Ļubļinas ūnija, Cēsis, Drohičinas līgums, Grodņa, Grodņas ūnija (1566), Inflantijas vaivadija, Ivans IV, Jezuīti, Katehisms, Kontrreformācija, Korfi, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas statūti, Nikolajs Radvils Melnais, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Prūsijas hercogiste, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Stefans Batorijs, Vidzeme, 1795. gads.
Andrusovas pamiers
Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.
Andrusovas pamiers un Polijas—Lietuvas ūnija · Andrusovas pamiers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Polijas—Lietuvas ūnija un Ļubļinas ūnija · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ļubļinas ūnija ·
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Cēsis un Polijas—Lietuvas ūnija · Cēsis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Drohičinas līgums
Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.
Drohičinas līgums un Polijas—Lietuvas ūnija · Drohičinas līgums un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Grodņa un Polijas—Lietuvas ūnija · Grodņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Grodņas ūnija (1566) un Polijas—Lietuvas ūnija · Grodņas ūnija (1566) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Polijas—Lietuvas ūnija · Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Ivans IV un Polijas—Lietuvas ūnija · Ivans IV un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jezuīti un Polijas—Lietuvas ūnija · Jezuīti un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Katehisms un Polijas—Lietuvas ūnija · Katehisms un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Kontrreformācija un Polijas—Lietuvas ūnija · Kontrreformācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Korfi un Polijas—Lietuvas ūnija · Korfi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Krievijas Impērija un Polijas—Lietuvas ūnija · Krievijas Impērija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Latgale un Polijas—Lietuvas ūnija · Latgale un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Lietuvas lielkņaziste un Polijas—Lietuvas ūnija · Lietuvas lielkņaziste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Lietuvas statūti
1529. gada statūtu titullapa Lietuvas statūti bija trīs 16.
Lietuvas statūti un Polijas—Lietuvas ūnija · Lietuvas statūti un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Nikolajs Radvils Melnais
Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Nikolajs Radvils Melnais un Polijas—Lietuvas ūnija · Nikolajs Radvils Melnais un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Otrais Ziemeļu karš un Polijas—Lietuvas ūnija · Otrais Ziemeļu karš un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Piltenes apgabals un Polijas—Lietuvas ūnija · Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Polijas—Lietuvas ūnija un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Polijas—Lietuvas ūnija un Prūsijas hercogiste · Prūsijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Polijas—Lietuvas ūnija un Sigismunds II Augusts · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds II Augusts ·
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Polijas—Lietuvas ūnija un Sigismunds III Vāsa · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds III Vāsa ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Polijas—Lietuvas ūnija un Stefans Batorijs · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stefans Batorijs ·
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Polijas—Lietuvas ūnija un Vidzeme · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzeme ·
1795. gads
1795.
1795. gads un Polijas—Lietuvas ūnija · 1795. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Salīdzinājums starp Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Polijas—Lietuvas ūnija ir 141 attiecības, bet Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 198. Tā kā viņi ir kopīgs 28, Jaccard indekss ir 8.26% = 28 / (141 + 198).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Polijas—Lietuvas ūnija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
