Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ir 34 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Brandenburgas Vilhelms, Doles pilis, Gothards Ketlers, Ikšķiles viduslaiku pils, Inflantijas vaivadija, Kokneses pils, Krimuldas viduslaiku pils, Krustpils pils, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielvārdes pils, Limbažu pils, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Prūsijas hercogiste, Raunas viduslaiku pils, Rīga, Rīgas pils, Salaspils, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Stefans Batorijs, Svētā Romas impērija, Tartu, Tīzenhauzeni, Tērbatas bīskapija, ..., Turaidas pils, Zviedru Vidzeme, 1561. gads, 1585. gads. Izvērst indekss (4 vairāk) »
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Brandenburgas Vilhelms un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Brandenburgas Vilhelms un Rīgas arhibīskapija ·
Doles pilis
Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Doles pilis jeb Vecdoles un Jaundoles pilis bija Rīgas arhibīskapijas pilis uz Doles salas.
Doles pilis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Doles pilis un Rīgas arhibīskapija ·
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Gothards Ketlers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Gothards Ketlers un Rīgas arhibīskapija ·
Ikšķiles viduslaiku pils
Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.
Ikšķiles viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Ikšķiles viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija ·
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Inflantijas vaivadija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Inflantijas vaivadija un Rīgas arhibīskapija ·
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Kokneses pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Kokneses pils un Rīgas arhibīskapija ·
Krimuldas viduslaiku pils
Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.
Krimuldas viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Krimuldas viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija ·
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Krustpils pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Krustpils pils un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Kurzemes bīskapija un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Kurzemes guberņa un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Kurzemes guberņa un Rīgas arhibīskapija ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Lielvārdes pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Lielvārdes pils un Rīgas arhibīskapija ·
Limbažu pils
Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.
Limbažu pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Limbažu pils un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Livonijas Konfederācija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas Konfederācija un Rīgas arhibīskapija ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas ordenis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskapija ·
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Piltenes apgabals un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Piltenes apgabals un Rīgas arhibīskapija ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas arhibīskapija ·
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Prūsijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Prūsijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ·
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Raunas viduslaiku pils · Raunas viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija ·
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīga · Rīga un Rīgas arhibīskapija ·
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas pils · Rīgas arhibīskapija un Rīgas pils ·
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salaspils · Rīgas arhibīskapija un Salaspils ·
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija ·
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds II Augusts · Rīgas arhibīskapija un Sigismunds II Augusts ·
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stefans Batorijs · Rīgas arhibīskapija un Stefans Batorijs ·
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Svētā Romas impērija · Rīgas arhibīskapija un Svētā Romas impērija ·
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tartu · Rīgas arhibīskapija un Tartu ·
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tīzenhauzeni · Rīgas arhibīskapija un Tīzenhauzeni ·
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tērbatas bīskapija · Rīgas arhibīskapija un Tērbatas bīskapija ·
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Turaidas pils · Rīgas arhibīskapija un Turaidas pils ·
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zviedru Vidzeme · Rīgas arhibīskapija un Zviedru Vidzeme ·
1561. gads
1561.
1561. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · 1561. gads un Rīgas arhibīskapija ·
1585. gads
1585.
1585. gads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · 1585. gads un Rīgas arhibīskapija ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija
Salīdzinājums starp Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija
Pārdaugavas Livonijas hercogiste ir 198 attiecības, bet Rīgas arhibīskapija ir 181. Tā kā viņi ir kopīgs 34, Jaccard indekss ir 8.97% = 34 / (198 + 181).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
