Rauda un Slokas ezers

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Rauda un Slokas ezers

Rauda vs. Slokas ezers

Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā. Slokas ezers (arī Slocenes ezers) ir relikts lagūnas tipa brūnūdens ezers Jūrmalas pilsētas teritorijā starp Sloku un Ķemeriem.

Līdzības starp Rauda un Slokas ezers

Rauda un Slokas ezers ir 5 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ausleja, Ezers, Plaudis, Plicis, Rudulis.

Ausleja

Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).

Ausleja un Rauda · Ausleja un Slokas ezers · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Ezers un Rauda · Ezers un Slokas ezers · Redzēt vairāk »

Plaudis

Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.

Plaudis un Rauda · Plaudis un Slokas ezers · Redzēt vairāk »

Plicis

Plicis (Blicca bjoerkna) ir vienīgā pliču ģints (Blicca) zivju suga, kas sastopama visā Eiropā un Āzijā.

Plicis un Rauda · Plicis un Slokas ezers · Redzēt vairāk »

Rudulis

Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Rauda un Rudulis · Rudulis un Slokas ezers · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Kas Rauda un Slokas ezers ir kopīgs
Kādas ir līdzības Rauda un Slokas ezers

Salīdzinājums starp Rauda un Slokas ezers

Rauda ir 44 attiecības, bet Slokas ezers ir 29. Tā kā viņi ir kopīgs 5, Jaccard indekss ir 6.85% = 5 / (44 + 29).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Rauda un Slokas ezers. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika