Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rivne

Indekss Rivne

Rivne ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Rivnes apgabala centrs.

21 attiecības: Austrumeiropas laiks, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Krievijas Impērija, Latvijas Vēstnesis, Lietuvas lielkņaziste, Molotova—Ribentropa pakts, Olga Romanova (lielkņaziene), Polija, Polijas kampaņa, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Rīgas miera līgums, Rivnes apgabals, Saimons Kuznecs, Serhijs Hončars, Ukraina, Ukrainas PSR, Ukrainas reihskomisariāts, Ukrainas Tautas Republika, Valsts valodas centrs, Vladimirs Koroļenko.

Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.

Jaunums!!: Rivne un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »

Galīcijas-Volīnijas kņaziste

Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.

Jaunums!!: Rivne un Galīcijas-Volīnijas kņaziste · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Rivne un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Latvijas Vēstnesis

Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.

Jaunums!!: Rivne un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Rivne un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Rivne un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Olga Romanova (lielkņaziene)

Lielkņaze Olga Aleksandrovna (dzimusi, mirusi) bija Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra III jaunākā meita un pēdējā Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II māsa.

Jaunums!!: Rivne un Olga Romanova (lielkņaziene) · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Rivne un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas kampaņa

Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.

Jaunums!!: Rivne un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Rivne un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Rivne un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Rīgas miera līgums

Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.

Jaunums!!: Rivne un Rīgas miera līgums · Redzēt vairāk »

Rivnes apgabals

Rivnes apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Rivne un Rivnes apgabals · Redzēt vairāk »

Saimons Kuznecs

Saimons Smits Kuznecs (dzimis, miris) bija Krievijā (mūsdienu Baltkrievijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV ekonomists.

Jaunums!!: Rivne un Saimons Kuznecs · Redzēt vairāk »

Serhijs Hončars

Serhijs Hončars (dzimis) ir bijušais profesionālais Ukrainas šosejas riteņbraucējs.

Jaunums!!: Rivne un Serhijs Hončars · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Rivne un Ukraina · Redzēt vairāk »

Ukrainas PSR

Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.

Jaunums!!: Rivne un Ukrainas PSR · Redzēt vairāk »

Ukrainas reihskomisariāts

Ukrainas reihskomisariāta administratīvais iedalījums (no 1942. gada 1. septembra). Ukrainas reihskomisariāts bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra daļu no Ukrainas un daļu no Baltkrievijas.

Jaunums!!: Rivne un Ukrainas reihskomisariāts · Redzēt vairāk »

Ukrainas Tautas Republika

Bresta un Belgoroda. Parīzes miera konferencē (1919). 1920. gada sākumā plānotās Ukrainas teritorijas karte. Polijas armijas un tās sabiedroto līdz 1920. gada aprīlim ieņemtā Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas un Austrumprūsijas teritorija punktēta. Ukrainas Tautas Republika (UTR) bija pirmā ukraiņu nacionālā valsts, kas radās 1918.

Jaunums!!: Rivne un Ukrainas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.

Jaunums!!: Rivne un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Koroļenko

Vladimirs Koroļenko (dzimis, miris) bija ukraiņu rakstnieks, žurnālists un publicists.

Jaunums!!: Rivne un Vladimirs Koroļenko · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Rovna, Rovno.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »