40 attiecības: Atomskaitlis, Cēzijs, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Elba (sala), Elektronegativitāte, Fotoelements, Gaiss, Gustavs Roberts Kirhofs, Itālija, Izotops, Jonizācija, Jonizācijas potenciāls, Jonu dzinējs, Kanāda, Kālijs, Keramika, Kosmosa kuģis, Kušanas temperatūra, Latīņu valoda, Lepidolīts, Liesma, Litijs, Magnētiskais lauks, Magnetohidrodinamika, Minerāls, Nātrijs, Normāli apstākļi, Oglekļa dioksīds, Purpurkrāsa, Pussabrukšanas periods, Roberts Bunzens, Sakausējums, Sārmu metāli, Skābeklis, Stikls, Uguņošana, Zelts, Zemes atmosfēra, Zemes garoza.
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Rubīdijs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Jaunums!!: Rubīdijs un Cēzijs · Redzēt vairāk »
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Jaunums!!: Rubīdijs un Dzīvsudrabs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Rubīdijs un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Elba (sala)
Elba ir Itālijai piederoša sala Tirēnu jūrā.
Jaunums!!: Rubīdijs un Elba (sala) · Redzēt vairāk »
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Jaunums!!: Rubīdijs un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »
Fotoelements
Fotoelements — ierīce, kuras elektriskie parametri mainās gaismas starojuma iedarbībā.
Jaunums!!: Rubīdijs un Fotoelements · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Rubīdijs un Gaiss · Redzēt vairāk »
Gustavs Roberts Kirhofs
Gustavs Roberts Kirhofs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Rubīdijs un Gustavs Roberts Kirhofs · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Rubīdijs un Itālija · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Rubīdijs un Izotops · Redzēt vairāk »
Jonizācija
Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.
Jaunums!!: Rubīdijs un Jonizācija · Redzēt vairāk »
Jonizācijas potenciāls
Ķīmisko elementu pirmie jonizācijas potenciāli Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu).
Jaunums!!: Rubīdijs un Jonizācijas potenciāls · Redzēt vairāk »
Jonu dzinējs
Attēlā parādīta jonu dzinēja darbības shēma (angļu valodā) Jonu dzinējs ir reaktīvā raķešdzinēja veids, kurā par darbvielu izmanto jonizētu gāzi (tipiski ksenonu, argonu, slāpekli, amonjaku, cēziju, indiju u.c.), kas paātrināta elektriskajā vai elektromagnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Rubīdijs un Jonu dzinējs · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Rubīdijs un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Jaunums!!: Rubīdijs un Kālijs · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Rubīdijs un Keramika · Redzēt vairāk »
Kosmosa kuģis
ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: Rubīdijs un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Jaunums!!: Rubīdijs un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Rubīdijs un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Lepidolīts
Lepidolīts ir rozā krāsas minerāls ar sarežģītu ķīmisko uzbūvi.
Jaunums!!: Rubīdijs un Lepidolīts · Redzēt vairāk »
Liesma
Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.
Jaunums!!: Rubīdijs un Liesma · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Rubīdijs un Litijs · Redzēt vairāk »
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Jaunums!!: Rubīdijs un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »
Magnetohidrodinamika
Magnetohidrodinamika (MHD) ir fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošu gāzu vai šķidrumu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
Jaunums!!: Rubīdijs un Magnetohidrodinamika · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Rubīdijs un Minerāls · Redzēt vairāk »
Nātrijs
Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.
Jaunums!!: Rubīdijs un Nātrijs · Redzēt vairāk »
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Jaunums!!: Rubīdijs un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Rubīdijs un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Purpurkrāsa
Purpurkrāsa, arī purpursarkanā krāsa, ir divu spektra krāsu — sarkanās un zilās — savienojums.
Jaunums!!: Rubīdijs un Purpurkrāsa · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Rubīdijs un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Roberts Bunzens
Roberts Vilhelms Eberhards Bunzens (dzimis miris) bija vācu ķīmiķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Rubīdijs un Roberts Bunzens · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Rubīdijs un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Rubīdijs un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Rubīdijs un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Rubīdijs un Stikls · Redzēt vairāk »
Uguņošana
Uguņošana Parīzē, Francijā Uguņošana Sidnejā, Austrālijā Uguņošana ir spožu krāsainu sprāgstošas pirotehnikas izstrādājumu dedzināšana svētkos.
Jaunums!!: Rubīdijs un Uguņošana · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Rubīdijs un Zelts · Redzēt vairāk »
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Jaunums!!: Rubīdijs un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Rubīdijs un Zemes garoza · Redzēt vairāk »