Livonijas pilsoņu karš un Rīgas vēstures hronoloģija

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Livonijas pilsoņu karš un Rīgas vēstures hronoloģija

Livonijas pilsoņu karš vs. Rīgas vēstures hronoloģija

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297. SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Alberts II (Rīga) un Livonijas pilsoņu karš · Alberts II (Rīga) un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Bonifācijs IX

Bonifācijs IX (dzimis ap 1350. gadu; pilsoniskais vārds — Pjero Tomačelli (Piero Tomacelli), miris) bija Romas pāvests no 1389.

Bonifācijs IX un Livonijas pilsoņu karš · Bonifācijs IX un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Bonifācijs VIII

Bonifācijs VIII (dzimis ap 1235. gadu; pilsoniskais vārds — Benedeto Kaetāni (Benedetto Caetani), miris) bija Romas pāvests no 1294.

Bonifācijs VIII un Livonijas pilsoņu karš · Bonifācijs VIII un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Bukulti (Rīga)

Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Bukulti (Rīga) un Livonijas pilsoņu karš · Bukulti (Rīga) un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Cisterciešu ordenis

Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.

Cisterciešu ordenis un Livonijas pilsoņu karš · Cisterciešu ordenis un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Daugavgrīvas klosteris un Livonijas pilsoņu karš · Daugavgrīvas klosteris un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Pernšteins

Frīdrihs fon Pernšteins (ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341.

Frīdrihs fon Pernšteins un Livonijas pilsoņu karš · Frīdrihs fon Pernšteins un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Frīdrihs II Hoenštaufens un Livonijas pilsoņu karš · Frīdrihs II Hoenštaufens un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Hanzas savienība un Livonijas pilsoņu karš · Hanzas savienība un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Izarnus Takons

Izarnus Takons jeb Izarns no Takonas (Vācu: Isarnus von Takkon, Isarnus von Fontiano, latīņu: Isarno Morlane Isarnus Morlane, Isarnus Tacconi, Isarnus Italus; miris 1310. gadā) bija itāļu cilmes Rīgas arhibīskaps 19.12.1300.—11.04.1302.

Izarnus Takons un Livonijas pilsoņu karš · Izarnus Takons un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Jenss Grands

Jenss Grands arī Johans Grands (vācu: Jens Grand, Jonas Fursat (Feuersaat) Grand; ap 1260. - 1327. gada 30. maijs) bija dāņu viduslaiku klerikālais politiķis, Roskildes prāvests, Lundas arhibīskaps (1289-1303), Rīgas arhibīskaps (1303—1304), Brēmenes arhibīskaps (1310-1327).

Jenss Grands un Livonijas pilsoņu karš · Jenss Grands un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jersika (valsts) un Livonijas pilsoņu karš · Jersika (valsts) un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Johans I fon Lūne

Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.

Johans I fon Lūne un Livonijas pilsoņu karš · Johans I fon Lūne un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Johans II fon Fehte

Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294.

Johans II fon Fehte un Livonijas pilsoņu karš · Johans II fon Fehte un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Johans III fon Šverīns

Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.

Johans III fon Šverīns un Livonijas pilsoņu karš · Johans III fon Šverīns un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Johans IV fon Zintens

Johans IV fon Zintens (vai Johannes von Sinten jeb Zinten,; miris 1397. gadā), literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374.

Johans IV fon Zintens un Livonijas pilsoņu karš · Johans IV fon Zintens un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Johans V fon Vallenrods

Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).

Johans V fon Vallenrods un Livonijas pilsoņu karš · Johans V fon Vallenrods un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Johans VI Ambundi

Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.

Johans VI Ambundi un Livonijas pilsoņu karš · Johans VI Ambundi un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Klements V

Pāvests Klements V, īstajā vārdā Reimons Bertrāns de Go (dzimis ap 1264. gadu Gaskoņā, miris Langedokā), bija Romas pāvests no 1305.

Klements V un Livonijas pilsoņu karš · Klements V un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Kurzemes bīskapija un Livonijas pilsoņu karš · Kurzemes bīskapija un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Livonijas pilsoņu karš un Lībeka · Lībeka un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Lietuvas lielkņaziste un Livonijas pilsoņu karš · Lietuvas lielkņaziste un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Livonija un Livonijas pilsoņu karš · Livonija un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Livonijas ordeņa mestri un Livonijas pilsoņu karš · Livonijas ordeņa mestri un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Livonijas ordenis un Livonijas pilsoņu karš · Livonijas ordenis un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Mihaels Hildebrands

Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.

Livonijas pilsoņu karš un Mihaels Hildebrands · Mihaels Hildebrands un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Livonijas pilsoņu karš un Nameisis · Nameisis un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Livonijas pilsoņu karš un Nikolajs fon Nauens · Nikolajs fon Nauens un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Livonijas pilsoņu karš un Polocka · Polocka un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rūdolfs I Hābsburgs

Rūdolfs I; dzimis, miris) bija Romiešu karalis un Svētās Romas impērijas valdnieks no 1273.

Livonijas pilsoņu karš un Rūdolfs I Hābsburgs · Rīgas vēstures hronoloģija un Rūdolfs I Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Livonijas pilsoņu karš un Rīgas arhibīskapija · Rīgas arhibīskapija un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rīgas ģerbonis

Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.

Livonijas pilsoņu karš un Rīgas ģerbonis · Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Rīgas domkapituls

Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).

Livonijas pilsoņu karš un Rīgas domkapituls · Rīgas domkapituls un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Livonijas pilsoņu karš un Rīgas patrimoniālais apgabals · Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Livonijas pilsoņu karš un Rīgas pils · Rīgas pils un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rīgas rāte

Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.

Livonijas pilsoņu karš un Rīgas rāte · Rīgas rāte un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.

Livonijas pilsoņu karš un Silvestrs Stodevešers · Rīgas vēstures hronoloģija un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Livonijas pilsoņu karš un Svētā Romas impērija · Rīgas vēstures hronoloģija un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Livonijas pilsoņu karš un Tallina · Rīgas vēstures hronoloģija un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Livonijas pilsoņu karš un Tartu · Rīgas vēstures hronoloģija un Tartu · Redzēt vairāk »

Vītenis

Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.

Livonijas pilsoņu karš un Vītenis · Rīgas vēstures hronoloģija un Vītenis · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Livonijas pilsoņu karš un Vilhelms no Modenas · Rīgas vēstures hronoloģija un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Livonijas pilsoņu karš un Zemgaļi · Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

1297. gads

1297.

1297. gads un Livonijas pilsoņu karš · 1297. gads un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »