Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

881 attiecības: Abavas iela (Rīga), Abrenes iela (Rīga), Akmeņu iela (Rīga), Akmens tilts (Rīga), Ako, Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Albrehts Hoencollerns, Aleksandrs I Romanovs, Alfrēds Andersons, Alfrēds Rubiks, Alus, Andreass Knopke, Andrejs Upīts, Andris Ārgalis, Andris Bērziņš (politiķis, 1951), Andris Teikmanis, Anglija, Aprīlis, Arēna Rīga, Arhitektūra, Arkādijas parks, Arsenāls (kinofestivāls), Artilērija, Aspazijas bulvāris, Augusts, Autobuss, Automašīna, Aviācija, Šampēteris, Ķengarags, Četri balti krekli (mūzikas klubs), Čiekurkalns, Ēriks Dālbergs, Ābolu iela (Rīga), Baltijas jūra, Baltijas pērle, Baptisti, Bāzele, Beberbeķi, Bertolds (Livonijas bīskaps), Biķernieku mežs, Biķernieku trase, Bibliotēka, Bolderāja, Bolderājas—Priedaines kāpu grēda, Brandenburgas Vilhelms, Brīvības bulvāris (Rīga), Brīvības iela (Rīga), Brīvības piemineklis, ... Izvērst indekss (831 vairāk) » « Shrink indekss
Notikumi Latvijā pēc gada
Rīgas vēsture

Abavas iela (Rīga)

Abavas iela Abavas iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Bieriņu apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Abavas iela (Rīga)

Abrenes iela (Rīga)

Abrenes iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštatē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Abrenes iela (Rīga)

Akmeņu iela (Rīga)

Akmeņu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalna apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Akmeņu iela (Rīga)

Akmens tilts (Rīga)

Akmens tilts ir vairāk nekā puskilometru garš ielas satiksmes tilts pār Daugavu Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Akmens tilts (Rīga)

Ako

Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ako

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Alberts fon Bukshēvdens

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Alberts II (Rīga)

Albrehts Hoencollerns

Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Albrehts Hoencollerns

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Aleksandrs I Romanovs

Alfrēds Andersons

Alfrēds Andersons (dzimis, miris) bija Rīgas pilsētas galva (no 1921. līdz 1928. gadam), būvinženieris, literāts, pedagogs, izglītības darbinieks un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Alfrēds Andersons

Alfrēds Rubiks

Alfrēds Rubiks (dzimis Daugavpilī) ir PSRS un Latvijas politiķis, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs no 1999.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Alfrēds Rubiks

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Alus

Andreass Knopke

Andreasa Knopkes kapakmens attēls (no Broces kolekcijas). Andreass Knopke, citviet arī Knopkens, mūsdienu transkripcijā Knepkens (arī Knopke, Knopius; dzimis ap 1468. gadu, miris 1539. gada 18. februārī), bija viens no reformācijas kustības aizsācējiem Rīgā, Livonijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Andreass Knopke

Andrejs Upīts

Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Andrejs Upīts

Andris Ārgalis

Andris Ārgalis (dzimis) ir Latvijas politiķis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Andris Ārgalis

Andris Bērziņš (politiķis, 1951)

Andris Bērziņš (dzimis, Rīgā) ir latviešu pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents (2000-2002), kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs (1997-2000), ministrs un Saeimas deputāts.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Andris Bērziņš (politiķis, 1951)

Andris Teikmanis

Andris Teikmanis (dzimis Rīgā) ir Latvijas jurists, diplomāts un politiķis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Andris Teikmanis

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Anglija

Aprīlis

Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Aprīlis

Arēna Rīga

"Arēna Rīga" ir daudzfunkcionāla halle Rīgā, Latvijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Arēna Rīga

Arhitektūra

Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Arhitektūra

Arkādijas parks

Tiltiņš un ūdenskritums Arkādijas dārzā Arkādijas parks ir viens no tipiskākajiem ainavu parkiem Rīgā, Torņakalnā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Arkādijas parks

Arsenāls (kinofestivāls)

Festivāla logo Rīgas Starptautiskais kino forums "Arsenāls" bija Latvijā rīkots starptautisks kinofestivāls, kas norisinājās no 1988.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Arsenāls (kinofestivāls)

Artilērija

Artilērija (no) ir šaujamieroči, kas šauj lielus lādiņus.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Artilērija

Aspazijas bulvāris

Informācijas plāksne Aspazijas bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Aspazijas bulvāris

Augusts

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Rudzu jeb suņu mēnesis” Augusts ir gada astotais mēnesis, un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Augusts

Autobuss

Autobuss (saīsinājums no automobilis omnibuss) ir liels mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts liela daudzuma (vairāk nekā 8) cilvēku pārvadāšanai.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Autobuss

Automašīna

Automašīna Automašīna jeb automobilis ((auto) — 'pats' un — 'kustīgs') ir ar riteņiem aprīkots bezsliežu transportlīdzeklis, ko uz priekšu dzen tajā iemontēts dzinējs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Automašīna

Aviācija

Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Aviācija

Šampēteris

Šampēteris, agrāk Šampetris (no — "lauciniecisks") ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Šampēteris

Ķengarags

Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ķengarags

Četri balti krekli (mūzikas klubs)

Literāri muzikālais klubs "Četri balti krekli" ir latviešu mūzikas klubs Rīgā, Vecpilsētas ielā 12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Četri balti krekli (mūzikas klubs)

Čiekurkalns

Čiekurkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kas ietver lielāko daļu no vēsturiskās Čiekurkalna teritorijas (teritorija otrpus dzelzceļam iekļauta Teikas apkaimē) un rūpniecisko apbūvi līdz Ķīšezera dienvidrietumu galam.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Čiekurkalns

Ēriks Dālbergs

Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ēriks Dālbergs

Ābolu iela (Rīga)

Ābolu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Atgāzenes apkaimē, un Mārupē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ābolu iela (Rīga)

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Baltijas jūra

Baltijas pērle

Festivāla logo Baltijas pērle ir starptautisks kinofestivāls, kas aizsākās 20.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Baltijas pērle

Baptisti

Baptisti (no, baptismós — 'kristīšana, iegremdēšana') ir viens no protestantisma novirzieniem.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Baptisti

Bāzele

Bāzele ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodigajā daļā, pie Reinas upes.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bāzele

Beberbeķi

Beberbeķi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Beberbeķi

Bertolds (Livonijas bīskaps)

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bertolds (Livonijas bīskaps)

Biķernieku mežs

Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Biķernieku mežs

Biķernieku trase

Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Biķernieku trase

Bibliotēka

Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bibliotēka

Bolderāja

Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bolderāja

Bolderājas—Priedaines kāpu grēda

Bolderājas—Priedaines kāpu grēda (arī Buļļu kāpas vai Bolderājas kāpa) ir kāpu grēda, kas stiepjas no Bolderājas līdz Vārnukrogam starp Buļļupi un Babītes lagūnas līdzenumu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bolderājas—Priedaines kāpu grēda

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Brandenburgas Vilhelms

Brīvības bulvāris (Rīga)

Brīvības bulvāris ir Rīgas Centra bulvāris, kas ved no Raiņa bulvāra krustojuma ar Brīvības laukumu Brīvības pieminekļa pakājē līdz Elizabetes ielai un turpinās kā Brīvības iela.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvības bulvāris (Rīga)

Brīvības iela (Rīga)

Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvības iela (Rīga)

Brīvības piemineklis

Brīvības piemineklis ir Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celts piemineklis Brīvības laukumā Rīgas centrā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvības piemineklis

Brīvmūrniecība

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Brīvmūrniecība

Buļļi (apkaime)

Buļļi, arī Rītabuļļi, agrāk Buļļu muiža, (rietumu daļa pie Lielupes tiek dēvēta arī par Vakarbuļļiem) ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Buļļi (apkaime)

Bukulti (Rīga)

Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Bukulti (Rīga)

Cēsu iela (Rīga)

Cēsu iela ir iela Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, Centra un Brasas apkaimēs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Cēsu iela (Rīga)

Centra rajons (Rīga)

Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Centra rajons (Rīga)

Centrs (Rīga)

Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Centrs (Rīga)

Cisterciešu ordenis

Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Cisterciešu ordenis

Daile (kinoteātris)

Kinoteātra logo Kinoteātris "Daile" bija platekrāna kinoteātris, kas tika atklāts 1936.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daile (kinoteātris)

Dailes teātris

Dailes teātris ir dibināts profesionāls latviešu teātris.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dailes teātris

Dannenšterna nams

Dannenšterna nams ir viens no ievērojamākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dannenšterna nams

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugava

Daugavas kauja

Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavas kauja

Daugavas līvi

Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavas līvi

Daugavas stadions (Rīga)

Virslīgas spēle Daugavas stadionā. Daugavas stadions ir daudzfunkcionāls stadions Rīgā, Latvijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavas stadions (Rīga)

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīva

Daugavgrīvas cietoksnis

Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīvas cietoksnis

Daugavgrīvas iela (Rīga)

Daugavgrīvas iela ir Rīgas iela, Pārdaugavā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīvas iela (Rīga)

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Daugavgrīvas klosteris

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dālderis

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dānija

Decembris

Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Decembris

Delfi (portāls)

DELFI ir viens no lielākajiem ziņu portāliem un viena no apmeklētākajām tīmekļa vietnēm Latvijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Delfi (portāls)

Depo (stacija)

Depo ir pieturas punkts Rīgā, Kurzemes rajonā, Zasulauka apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Depo (stacija)

Dienvidu tilts

Dienvidu tilts ir tilts Rīgā, kura būvniecību veica no 2004.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dienvidu tilts

Dole (tirdzniecības centrs)

Dole ir tirdzniecības centrs Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dole (tirdzniecības centrs)

Dreiliņi (Rīga)

Dreiliņi ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dreiliņi (Rīga)

Dubulti (Jūrmala)

Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dubulti (Jūrmala)

Dzejnieks

Kaligramma, kurā ar dzejas palīdzību ir izveidots cilvēka tēls Dzejnieks, arī poēts, ir rakstnieks, kas raksta dzeju.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dzejnieks

Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži

Dīzeļvilciens DR1A posmā Čiekurkalns—Jugla Maršruta Rīga—Cēsis dīzeļvilciens DR1A—267 posmā Jugla—Baltezers Dīzeļvilciens DR1 posmā Melturi—Āraiši Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži—valsts robeža jeb Rīga—Valga ir dzelzceļa līnija Latvijā un Igaunijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži

Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II

Torņakalns—Tukums II (neoficiāls nosaukums Rīga—Tukums) ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām Latvijā un tā savieno Rīgu ar Tukumu caur kūrortpilsētu Jūrmalu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II

Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja

Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja posmā Lāčupe—Bolderāja Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja ir 9 km gara (no Rīgas līdz Bolderājas stacijai — 16 km) platsliežu (1524 mm) dzelzceļa līnija, kas savieno Zasulauka staciju ar Bolderāju un Daugavgrīvu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja

Dzirnavu iela (Rīga)

Dzirnavu ielas dzelzceļa tunelis (skats no Gogoļa ielas) Aleksandra ielu pirms Pirmā pasaules kara Dzirnavu iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Avotu, kā arī Latgales priekšpilsētas Maskavas forštates apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Dzirnavu iela (Rīga)

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ebreji

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Eiropa

Eiropas kultūras galvaspilsēta

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Eiropas kultūras galvaspilsēta

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Eiropas Savienība

Elizabete Petrovna

Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Elizabete Petrovna

Elizabetes iela (Rīga)

Elizabetes iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Elizabetes iela (Rīga)

Engelberts fon Dolens

Engelberts fon Dolens vai Engelberts no Doles (vācu: Engenbert von Dolen vai von Doehlen, latīņu: Engelbertus a Dalen) bija Tērbatas bīskaps (1323-1341), vēlāk Rīgas arhibīskaps 1341.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Engelberts fon Dolens

Esplanāde (Rīga)

Esplanādes karte Esplanādes laukuma aerofotogrāfija (1917./1918. gada ziema). Kalpaka bulvāru pusi. Esplanāde (no — nolīdzināt) ir 8,75 hektārus plašs parks Rīgas centrā, kuru ierobežo Elizabetes, Kalpaka, Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Esplanāde (Rīga)

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Februāra revolūcija

Februāris

Februāris (no — tīrīt, par godu seno romiešu attīrīšanās rituālam Februa) ir gada otrais mēnesis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Februāris

Frankfurte pie Mainas

Frankfurte pie Mainas (izrunā) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Frankfurte pie Mainas

Frīdrihs fon Pernšteins

Frīdrihs fon Pernšteins (ap 1270—1341) bija franciskāņu ordeņa brālis, Rīgas arhibīskaps 21.03.1304.—1341.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Frīdrihs fon Pernšteins

Frīdrihs II Hoenštaufens

Frīdrihs II Hoenštaufens (dzimis Ezi pie Ankonas, miris Fjorentīno pilī pie Lučeras) bija viens no ietekmīgākajiem 13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Frīdrihs II Hoenštaufens

Fromholds fon Fifhūzens

Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Fromholds fon Fifhūzens

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gaļa

Gaiļezers

Gaiļezers ir ezers Rīgā, pilsētas austrumu daļā, Mežciema ziemeļu daļā, pie Hipokrāta un Gaiļezera ielām.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gaiļezers

Georgs Armitsteds

Georgs Armitsteds Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds (—) bija vācbaltu inženieris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (1901—1912).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Georgs Armitsteds

Gerhards Šrēders

Gerhards Frics Kurts Šrēders (dzimis) ir vācu politiķis un no 1998.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gerhards Šrēders

Gogoļa iela

Gogoļa iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštates apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gogoļa iela

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gothards Ketlers

Grīva

Laplatas grīva Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst (iztvaiko, iesūcas zemē, tiek izmantots apūdeņošanai), nesasniedzis ieteku.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Grīva

Grīziņkalns

Grīziņkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Grīziņkalns

Grīziņkalns (parks)

200px Grīziņkalna parks ir parks Rīgā, Latgales priekšpilsētā, 10,45 hektāru platībā, kuru ierobežo Pērnavas, Ata un Jāņa Asara iela.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Grīziņkalns (parks)

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gregora kalendārs

Gundars Bojārs

Gundars Bojārs (dzimis) ir Latvijas politiķis un uzņēmējs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gundars Bojārs

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Gustavs Zemgals

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Hanzas savienība

Helsinki-86

Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā "helsinkieši" Eva Biteniece un Rolands Silaraups Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Helsinki-86

Hennings Šarpenbergs

Hennings Šarpenbergs (vācu: Henning Scharpenberg, latīņu: Henningus Scarpfenbergius) bija 12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Hennings Šarpenbergs

Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Hugo Celmiņš

Hugo Vitroks

Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā Hugo Vitroks (dzimis, miris) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Hugo Vitroks

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Iepirkšanās centrs "Olimpia"

Iepirkšanās centrs "Olimpia" (agrāk Tirdzniecības centrs "Olympia") ir tirdzniecības centrs Rīgā, Ķīpsalā, Āzenes ielā 5.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Iepirkšanās centrs "Olimpia"

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Indriķa hronika

Inocents III

Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Inocents III

Izarnus Takons

Izarnus Takons jeb Izarns no Takonas (Vācu: Isarnus von Takkon, Isarnus von Fontiano, latīņu: Isarno Morlane Isarnus Morlane, Isarnus Tacconi, Isarnus Italus; miris 1310. gadā) bija itāļu cilmes Rīgas arhibīskaps 19.12.1300.—11.04.1302.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Izarnus Takons

Izkapts

Izkapts. Izkapts ir darbarīks augu zaļās masas, labības u.c. lauksaimniecības kultūraugu pļaušanai.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Izkapts

Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jakobs Delagardijs

Janvāris

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Janvāris

Jaspers Linde

Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jaspers Linde

Jaunais Rīgas teātris

Jaunais Rīgas teātris (JRT) ir profesionāls latviešu teātris, dibināts 1992.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jaunais Rīgas teātris

Jaunciems (Rīga)

Jaunciems ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jaunciems (Rīga)

Jānis Birks

Jānis Birks (dzimis Rīgā) ir latviešu ārsts un politiķis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jānis Birks

Jānis Misiņš

Jānis Misiņš (dzimis Tirzas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu bibliofils, bibliogrāfs un Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jānis Misiņš

Jūlijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jūlijs

Jūnijs

Jūnijs ir gada sestais mēnesis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jūnijs

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jūrmala

Jenss Grands

Jenss Grands arī Johans Grands (vācu: Jens Grand, Jonas Fursat (Feuersaat) Grand; ap 1260. - 1327. gada 30. maijs) bija dāņu viduslaiku klerikālais politiķis, Roskildes prāvests, Lundas arhibīskaps (1289-1303), Rīgas arhibīskaps (1303—1304), Brēmenes arhibīskaps (1310-1327).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jenss Grands

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jersika (valsts)

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Jezuīti

Johans Daniels Felsko

Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans Daniels Felsko

Johans Gotfrīds Herders

Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans Gotfrīds Herders

Johans I fon Lūne

Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans I fon Lūne

Johans II fon Fehte

Johans II fon Fehte jeb Jānis no Fehtes bija Rīgas arhibīskaps 1285.-1294.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans II fon Fehte

Johans III fon Šverīns

Johans III fon Šverīns vai Jānis III no Šverīnas vai Šverinas grāfs Jānis bija Rīgas arhibīskapijas oficiālā protektora Šverīnas grāfa Guncelīna III dēls, Rīgas arhibīskaps 1294.-1300.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans III fon Šverīns

Johans IV fon Zintens

Johans IV fon Zintens (vai Johannes von Sinten jeb Zinten,; miris 1397. gadā), literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans IV fon Zintens

Johans V fon Vallenrods

Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (ap 1370. — 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps (27.08.1393.—30.05.1418).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans V fon Vallenrods

Johans VI Ambundi

Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans VI Ambundi

Johans VII Blankenfelds

Blankenfeldu dzimtas ģerbonis. Rīgas arhibīskapa un Tērbatas bīskapa Blankenfelda zīmogs (1526) Johans VII Blankenfelds vai Jānis Blankfelds (ap 1471. -9.09.1527.) bija Rīgas arhibīskaps 29.06.1524.-09.09.1527.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Johans VII Blankenfelds

Kalendāra nemieri Rīgā

Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kalendāra nemieri Rīgā

Kanādas hokeja izlase

Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem pasaules meistarsacīkstēs Davosā (1935). Kanādas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Kanādu starptautiskajās hokeja spēlēs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kanādas hokeja izlase

Kara flote

Arābijas jūrā Kara flote jeb jūras spēki ir viens no bruņoto spēku veidiem, kurš paredzēts operatīvo un stratēģisko kaujas uzdevumu veikšanai jūras un okeāna vidē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kara flote

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Karaļauči

Karaspēks

Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Karaspēks

Karš

Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Karš

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Katoļticība

Katrīna I

Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Katrīna I

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Katrīna II Lielā

Kauja pie Rumbulas (1200)

1200.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kauja pie Rumbulas (1200)

Kāpa

Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kāpa

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kārlis IX

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kārlis Ulmanis

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kino

Kadrs no Roundhejas dārza ainas, (''Roundhay Garden scene'') Luijs Le Prinss (''Louis Le Prince'') 1888. gads, 2 sek. īsfilma, vecākie līdz mūsdienām saglabājušies kustīgie kadri. Kino jeb kinematogrāfija (no sengrieķu κίνημα, kìnema 'kustība' un γράφειν, gràphein 'rakstīt') ir kustīgu attēlu fotografēšanas un filmēšanas māksla vai process, veicot to elektroniski, izmantojot attēla sensoru, vai ķīmiski, izmantojot gaismas jutīgu materiālu, piemēram, kinolenti.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kino

Kleisti (Rīga)

Kleisti, agrāk Kleistes muiža, ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Kleistu kronmaņi un Sūbri.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kleisti (Rīga)

Komēta

Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Komēta

Krišjāņa Barona iela (Rīga)

Krišjāņa Barona iela ir Rīgas iela Centra rajona Centra un Grīziņkalna apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krišjāņa Barona iela (Rīga)

Krišjānis Berķis

Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krišjānis Berķis

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krievi

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krievijas cariste

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krievijas Impērija

Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca

Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca (Russo-Balt) bija vagonbūves akciju sabiedrība, kuras galvenā fabrika atradās pie Rīgas-Orlas dzelzceļa Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca

Kristības

Jēzus Kristus kristīšana Kristības jeb kristīšana kristīgajā ticībā ir sakraments, ar kuru cilvēks tiek uzņemts kristīgajā baznīcā un arī konkrētā konfesijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kristības

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kristietība

Kronvalda bulvāris

Kronvalda bulvāris ir Rīgas iela, kas atrodas Ziemeļu rajonā, Centra apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kronvalda bulvāris

Kronvalda parks

Kronvalda parka karte Kronvalda parks (sākotnēji Strēlnieku dārzs) ir Rīgas kanālmalas apstādījumu sastāvdaļa 11,92 ha platībā, kas norobežo Elizabetes un Kr.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kronvalda parks

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Krusta kari

Kuģis

ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kuģis

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kurzemes bīskapija

Kurzemes rajons

Kurzemes rajons ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām, kas izveidota 1969.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kurzemes rajons

Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika

Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika bija porcelāna un fajansa trauku fabrika, kas atradās Maskavas ielā 257 Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika

Laikraksts

Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Laikraksts

Latgales priekšpilsēta

Latgales priekšpilsēta (iepriekš Maskavas priekšpilsēta, Maskavas Ārrīga jeb Aprīga, Maskavas rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latgales priekšpilsēta

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latviešu strēlnieki

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latviešu valoda

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvija

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Bruņotie spēki

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas karogs

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Kultūras akadēmija

Latvijas Kultūras akadēmija (saīsināti LKA vai LKuA) ir Latvijas augstskola, kur var iegūt akadēmisku un profesionālu izglītību kultūras jomā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Kultūras akadēmija

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk nekā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas Nacionālā opera un balets

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir repertuāra operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Nacionālā opera un balets

Latvijas okupācija (1940)

PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas okupācija (1940)

Latvijas Okupācijas muzejs

Latvijas Okupācijas muzejs ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības uzturēts privāts muzejs Rīgā, kas iepazīstina ar Latvijas piecdesmit gadu okupācijas vēsturi no 1940.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Okupācijas muzejs

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Pagaidu valdība

Latvijas PSR

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas PSR

Latvijas Republikas Saeimas nams

Latvijas Republikas Saeimas nams, agrāk Vidzemes bruņniecības nams, ir nams Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kas sākotnēji kalpoja Vidzemes bruņniecības pašpārvaldes orgāna — Vidzemes landtāga vajadzībām.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Republikas Saeimas nams

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Tautas fronte

Latvijas Televīzijas augstceltne

Latvijas Televīzijas augstceltne ir 22 stāvus augsta biroju ēka Rīgā, Zaķusalā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Televīzijas augstceltne

Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka

Bibliotēkas augstceltne Lielvārdes ielā 24 Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka ir publiski pieejama zinātniska bibliotēka Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka

Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas vēsture

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Latvijas—Krievijas miera līgums

Lāčplēša iela (Rīga)

Lāčplēša iela ir pilsētas un maģistrālas (no Aleksandra Čaka ielas līdz Salu tiltam) nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu un Maskavas forštates apkaimēs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lāčplēša iela (Rīga)

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lībeka

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lībieši

Lēne

Lēne ir administratīvā iedalījuma vienības nosaukums Zviedrijā un līdz 2009.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lēne

Lielgabals

ASV armijas lielgabals Irākā Lielgabals ir artilērijas ieroča tips, kas no citiem artilērijas ieročiem atšķiras ar lielu stobra garumu (30 līdz 80 kalibru garumā; ieročus ar īsākiem stobriem sauc par haubicēm), šāviņa sākumātrumu (virs 700 m/s) un maksimālo šaušanas tālumu (vidēji 13—15 km; tālšāvēja lielgabals virs 40 km), kā arī ierobežotu pacēluma leņķi.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lielgabals

Lielie kapi

Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lielie kapi

Lielvārde

Lielvārde (līdz 1931. gadam Rembate) ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lielvārde

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lietuva

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lietuvas lielkņaziste

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Livonija

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Livonijas ordeņa mestri

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Livonijas ordenis

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Londona

Lucavsala

Lucavsala ir liela sala, kas atrodas Rīgas centrālajā Daugavas daļā, Zemgales priekšpilsētā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Lucavsala

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Luterisms

Magdeburga

Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Magdeburga

Maijs

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Maijs

Manierisms

Pontormo glezna "Noņemšana no krusta" Manierisms bija mākslas virziens, kas izveidojās Eiropā vēlīnās renesanses periodā no 1515.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Manierisms

Marts

Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Marts

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Maskava

Maskavas forštate

Maskavas forštate (arī Maskavas priekšpilsēta, sarunvalodā Maskačka) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Maskavas forštate

Matīsa iela (Rīga)

Matīsa iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Matīsa iela (Rīga)

Maxima Grupė

Maxima Grupė UAB jeb Maxima Grupe ir Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Maxima Grupė

Mājas zirgs

Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mājas zirgs

Māris Purgailis

Māris Purgailis (dzimis, Rīgā, miris) bija latviešu ekonomists un politiķis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Māris Purgailis

Mārupīte

Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mārupīte

Mīlgrāvis

Mīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Jaunmīlgrāvis un Aplokciems.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mīlgrāvis

Mūzika

La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mūzika

Mečislavs Dubra

Mečislavs Dubra (dzimis Ķepovas pagastā, miris) bija Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (faktiski — Rīgas pašvaldības vadītājs) no 1976.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mečislavs Dubra

Mežaparks (Rīga)

Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mežaparks (Rīga)

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Meinards

Melngalvji

Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Melngalvji

Melngalvju nams

krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Melngalvju nams

Merķeļa iela (Rīga)

Merķeļa iela ir Rīgas maģistrālā iela, Centra rajonā, Centra apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Merķeļa iela (Rīga)

Miera dārzs

Miera dārzs Miera dārzs ir parks Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, kuru ierobežo Katoļu, Kalupes, Daugavpils un Jēkabpils iela.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Miera dārzs

Mihaels Hildebrands

Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mihaels Hildebrands

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir viens no vecākajiem Rīgas teātriem, kas dibināts 1883.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

Mistērija (teātra forma)

Gravīra, kurā attēlota agrīna Česteras mistēriju drāma Mistērija ir teātra un dramaturģijas forma, kas izveidojās Eiropā viduslaikos un tika uzvesta tautas valodā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mistērija (teātra forma)

Mogiļeva

Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Mogiļeva

Monēta

Romas impērijas Sīrijas provincē kalta monēta (64.-34. g. p.m.ē.) Monēta ir no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs, mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, kas ir naudas vienība.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Monēta

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Nameisis

Nauda

30 000 eiro skaidrā naudā Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Nauda

Neatkarība

Neatkarība ir stāvoklis, kad valstij, tautai vai organizācijai ir pašnoteikšanās, pašpārvalde, tā nav citas, augstākas varas pakļautībā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Neatkarība

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Niedras valdība

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Nikolajs fon Nauens

Nils Ušakovs

Nils Ušakovs (dzimis Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis un bijušais žurnālists, pārstāv partiju "Saskaņa" un apvienību "Saskaņas Centrs" (bijis to abu priekšsēdētājs, šobrīd partijas "Saskaņa" līdzpriekšsēdētājs).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Nils Ušakovs

Nocietinājums

accessdate.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Nocietinājums

Novembris

Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Novembris

Oktobris

Oktobris ir gada desmitais mēnesis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Oktobris

Omskas apgabals

Omskas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Sibīrijas federālajā apgabalā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Omskas apgabals

Osta

Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Osta

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Otrais Ziemeļu karš

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Padomju Savienība

Panorama Plaza

Panorama Plaza ir dzīvojamo augstceltņu komplekss Rīgā, Pārdaugavā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Panorama Plaza

Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs ir muzejs Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pavasaris

Pārdaugava

Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pārdaugava

Pļavnieki

Pļavnieki ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, A daļā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pļavnieki

Pērkonkrusts

Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts" bija latviešu nacionālistiska, antisemītiska un šovinistiska organizācija un politiska partija, kas darbojās no 1933.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pērkonkrusts

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pēteris I

Pētersala-Andrejsala

Pētersala-Andrejsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pētersala-Andrejsala

Pieminekļu valde

Pieminekļu valde bija kultūras pieminekļu aizsardzības institūcija Latvijā no 1923.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pieminekļu valde

Pils

Kurzemes un Zemgales hercogu galvenā rezidence no 1578. līdz 1795. gadam Pils ir grezna, monumentāla celtne, kas parasti bijusi monarhu vai valsts vadītāja rezidence.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pils

Pilsēta

Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pilsēta

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pirmais pasaules karš

Plūdi

viesuļvētras "Katrīna" 2005. gadā Plūdi ir sauszemes applūšana ar ūdeni.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Plūdi

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Poļi

Policija

Policists Vācijā. Policija ir valsts pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, cīnīties pret noziedzību (noziegumu novēršana, atklāšana un sodīšana).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Policija

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Polija

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Polocka

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Polockas kņazi

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Prūsijas hercogiste

Preses nams

Preses nama komplekss 2016. gada oktobrī, attēlā redzamā zemākā ēka ir nojaukta Preses nams pārbūves procesā 2022. gada 4. augustā Preses nams ir 1978.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Preses nams

Princis

Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Princis

Pulkstenis

Sienas pulkstenis. Pulkstenis ir viena no laika mērīšanas ierīcēm.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pulkstenis

Pulkveža Brieža iela (Rīga)

Pulkveža Brieža iela ir Rīgas iela, Ziemeļu rajonā, Centra, Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes apkaimēs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pulkveža Brieža iela (Rīga)

Pulvertornis

Pulvertornis Rīgā Pulvertornis bija šaujampulvera un munīcijas noliktava, ko šādiem mērķiem izmantoja līdz pat 20. gadsimtam.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Pulvertornis

Purvciems (Rīga)

2005. gads. Purvciems ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži posma Rīga—Zemitāni.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Purvciems (Rīga)

Radisson Blu Hotel Latvija

Radisson Blu Hotel Latvija (agrāk Viesnīca "Latvija", Reval Hotel Latvija) ir 27 stāvus augsta viesnīcu augstceltne Rīgas Centra apkaimē, Vidzemes priekšpilsētā, kas pieder vienīcu ķēdei Radisson Blu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Radisson Blu Hotel Latvija

Raiņa bulvāris (Rīga)

Raiņa bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Raiņa bulvāris (Rīga)

Raimonds Pauls

Ojārs Raimonds Pauls (dzimis Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Raimonds Pauls

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rainis

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīdigers fon der Golcs

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīga

Rīgas 25. vidusskola

Rīgas 25.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas 25. vidusskola

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas arhibīskapija

Rīgas ģerbonis

Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas ģerbonis

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs

Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs (saīsināti - RBIAC) ir Latvijā lielākais un modernākais biomateriālu pētniecības centrs, atrodas Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs

Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Centrāltirgus

Rīgas Centrāltirgus Centrāltirgus ir centrālais un lielākais Rīgas tirgus, kas atrodas pilsētas centrā, Maskavas forštatē, uz dienvidiem no pilsētas kanāla (Kārļa baseina), pretim Rīgas Starptautiskajai autoostai.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Centrāltirgus

Rīgas Doma kora skola

Rīgas Doma kora skola (RDKS) ir Nacionālās Mākslu vidusskolas (NVM) struktūrvienība.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Doma kora skola

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Doma skola

Rīgas dome

Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas dome

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Doms

Rīgas Franču licejs

Rīgas Franču licejs ir Rīgas skola, kurā mācības notiek no 1.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Franču licejs

Rīgas guberņa

Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas guberņa

Rīgas Herdera institūts

Herdera institūta ēka ap 1930. gadu. Rīgas Herdera institūts bija privāta augstskola Rīgā (1921—1939), kas gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Herdera institūts

Rīgas HES

Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas HES

Rīgas Horālā sinagoga

Rīgas Horālā sinagoga pirms 1906. gada Rīgas Horālās sinagogas iekšskats (Latvijas neatkarības dienas svinības 1937. gada novembrī). Rīgas Horālā sinagoga dibināta 1871.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Horālā sinagoga

Rīgas Jūrmala

Rīgas Jūrmala bija pilsēta, kas izveidota 1920.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Jūrmala

Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"

Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"

Rīgas maratons

Rīgas maratons jeb Rimi Rīgas maratons ir ikgadējs maratons, kas notiek Rīgā kopš 1991.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas maratons

Rīgas Meža kapi

Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Meža kapi

Rīgas metropolitēns

Rīgas metropolitēns jeb Rīgas metro ir nerealizēta 1970. un 1980. gados plānotā pazemes sabiedriskā transporta sistēma Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas metropolitēns

Rīgas Nacionālā sporta manēža

Rīgas Nacionālā sporta manēža ir sporta manēža Rīgā, Kojusalas ielā 9 (līdz 2018. gadam Maskavas ielā 160).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Nacionālā sporta manēža

Rīgas OMON

Rīgas OMON, pilnā nosaukumā Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienība (SUMV), jeb tā sauktās „melnās beretes” bija īpaša milicijas vienība, kas no 1988.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas OMON

Rīgas osta

Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā, Daugavas grīvā, Rīgas pilsētā, kuru pārvalda Rīgas Brīvostas pārvalde.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas osta

Rīgas pašvaldības vadītājs

Rīgas pašvaldības vadītājs, arī Rīgas domes vadītājs un Rīgas mērs, ir Rīgas pilsētas vadītājs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas pašvaldības vadītājs

Rīgas pasažieru osta

Rīgas Pasažieru termināla piestātne Rīgas Pasažieru osta (oficiālais nosaukums Rīgas Pasažieru termināls) ir pasažieru osta Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas pasažieru osta

Rīgas Pasažieru stacija

Rīgas Pasažieru stacija (agrāk Rīga I, Rīgas Centrālā stacija, Rīga-Pasažieru) ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un Latvijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Pasažieru stacija

Rīgas Pāvila baznīca

Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīcas tornis Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1887.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Pāvila baznīca

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas pils

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Sporta pils

Rīgas Sporta pils bija sporta halle, kas atradās Rīgā, Latvijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Sporta pils

Rīgas Stradiņa universitāte

Rīgas Stradiņa universitāte (Dzirciema iela 16) Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir viena no sešām Latvijas universitātēm, kas ir izveidota 2002.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Stradiņa universitāte

Rīgas Svētā Franciska baznīca

Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes baznīca, kas atrodas Katoļu ielā 16, Rīgā, Latvijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Franciska baznīca

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Svētā Pētera baznīca

Rīgas Teikas vidusskola

Rīgas Teikas vidusskola ir vispārizglītojošā Rīgas mācību iestāde, kas atrodas Aizkraukles ielā 14, Teikas apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Teikas vidusskola

Rīgas vagonbūves rūpnīca

Rīgas vagonbūves rūpnīcas ēka 2009. gadā AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) ir maksātnespējīga Latvijas akciju sabiedrība, kas nodarbojās ar sliežu transporta ritošā sastāva ražošanu, modernizāciju un remontu, kā arī komplektējošo daļu ražošanu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas vagonbūves rūpnīca

Rīgas Valsts 3. ģimnāzija

Rīgas Valsts 3.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Valsts 3. ģimnāzija

Rīgas Valsts tehnikums

Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi) Rīgas Valsts tehnikums, saīsinājumā RVT, ir mācību iestāde Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Valsts tehnikums

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (RVVĢ) ir vidējās izglītības iestāde Āgenskalnā, Rīgā, kurā mācās skolēni no 7.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Valsts vācu ģimnāzija

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, Ģertrūdes un Baznīcas ielas krustojumā, celts pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta 1864.—1869.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca

Rīgas Zooloģiskais dārzs

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs jeb Rīgas zoodārzs (RZD) ir zooloģiskais dārzs Rīgā, Mežaparkā (Meža prospekts 1), Latvijas Republikā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rīgas Zooloģiskais dārzs

Rūpniecība

Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rūpniecība

Reformācija

Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Reformācija

Rihards Vāgners

Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rihards Vāgners

Rimi Baltic

Rimi Baltic ir pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības ķēde Baltijas valstīs, kura bāzējas Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rimi Baltic

Rimi Olimpiskais centrs

Rimi Olimpiskais centrs (sākotnēji Olimpiskais sporta centrs, iepriekš Elektrum olimpiskais centrs) ir daudzfunkcionāla iekštelpu sporta būve Grostonas ielā 6b, Rīgā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rimi Olimpiskais centrs

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Roma

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Romas pāvests

Rudens

Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Rudens

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Saksija

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Salaspils

Salaspils vēsture

Salaspils (vācu: Holmburg, Kirchholm) ir viena no vissenākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas rakstītajos avotos pieminēta kopš 1186.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Salaspils vēsture

Salu tilts

Salu tilts ir garākais tilts pār Daugavu Rīgā, kas būvēts kā Maskavas tilts no 1968.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Salu tilts

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sarkanā armija

Sarkandaugava

Sarkandaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Eksportosta, Vējzaķsala un Mazā Vējzaķu sala.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sarkandaugava

Saskaņas Centrs

Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" (SC) bija centriski kreisa politiskā apvienība Latvijā, kas aktīvi darbojās no 2005.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Saskaņas Centrs

Saules akmens

Saules akmens (oficiāli Swedbank Centrālā ēka) ir biroju augstceltne Pārdaugavā, Ķīpsalas apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Saules akmens

Saules aptumsums

Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Saules aptumsums

Sērkociņš

Sērkociņi, no kuriem viens jau ir izdedzis Sērkociņš ir stienītis, kas izgatavots no viegli degoša materiāla (parasti koka) un kura vienā galā ir īpaši viegli uzliesmojoša galviņa, kas kalpo uguns iegūšanai.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sērkociņš

Septembris

Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Septembris

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sibīrija

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sigismunds II Augusts

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sigismunds III Vāsa

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Silvestrs Stodevešers

Skaņuplate

Skaņuplate (saukta arī vinila plate jeb vienkārši plate) ir analogais skaņas nesējs, divpusējs, retāk vienpusējs disks, kas izveidots no sintētiskiem materiāliem (sākotnēji no šellakas), uz kura virsmas vai virsmām iespiesta nepārtraukta viļņaina iedobe jeb celiņš kā skaņas viļņu atveids.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Skaņuplate

Smoļenskas kņazi

Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Smoļenskas kņazi

Spilve (Rīga)

Spilve ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Spilve (Rīga)

Sports

Sports Sports (cēlies no disport — ‘spēle, izklaidēšanās’) ir fiziskas aktivitātes un spēles, kas tiek veiktas, lai tiktu saglabāta un uzlabota cilvēka fiziskā un garīgā veselība.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Sports

Staro Rīga

"Staro Rīga" logo Staro Rīga ir ikgadējs gaismas festivāls Rīgā, Latvijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Staro Rīga

Starptautiskā lidosta "Rīga"

Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Starptautiskā lidosta "Rīga"

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Stefans Batorijs

Stefans Grūbe

Stefans Grūbe (latīņu: Stephanus Gruben) bija Rīgas virsbīskaps 12.03.1480.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Stefans Grūbe

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Stikls

Suži (Rīga)

Suži ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Suži (Rīga)

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Svētā Romas impērija

Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Svētbilžu grautiņi (Livonija)

Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Svētbilžu grautiņi (Livonija)

Swedbank

Swedbank ir Zviedrijā reģistrēta banku grupa, kas darbojas Zviedrijā un Baltijas valstīs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Swedbank

Tabaka

200px Tabaka ir lauksaimniecības produkts, ko iegūst no tabaku ģints (Nicotiana) augu lapām.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tabaka

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tallina

Tallinas iela (Rīga)

Tallinas iela ir Rīgas iela, Centra rajona, Centra, kā arī Vidzemes priekšpilsētas Brasas un Grīziņkalna apkaimēs.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tallinas iela (Rīga)

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tartu

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tautas padome

Tērbatas iela (Rīga)

Tērbatas iela ir Rīgas iela, Centra rajona Centra apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tērbatas iela (Rīga)

Teātris

Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Teātris

Telefons

Apm. 1910.g. pastkarte - vīrietis un sieviete runā pa telefonu Telefons (no (tele) — 'tālu' un φωνή (fōne) — 'balss') jeb tālrunis ir sakaru ierīce, kas pārraida cilvēka runu elektrisku signālu veidā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Telefons

Templiešu ordenis

Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Templiešu ordenis

Tilts

Iekārtais trošu tilts pār aizu Austrijā Dzelzsbetona tilts pār ieleju Šveicē Vanšu tilts Latvijā Tilts ir no stingra materiāla veidota pāreja pār upi, strautu, aizu vai citu padziļinājumu zemes virsmā, kuru izmanto šī šķēršļa šķērsošanai ar kājām vai transportu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tilts

Tirdzniecība

Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tirdzniecība

Tomass Šēnings

Tomasa Šēninga rezidence - Kokneses pils no trim pusēm (16. gadsimtā -17. gadsimta sākumā). Tomass Šēnings, arī Toms Šēnings (vācu: Thomas Schöning, latīņu: Thomas Schoningus) bija Rīgas virsbīskaps (1528-1539), kura rezidence atradās Kokneses pilī.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tomass Šēnings

Tomskas apgabals

Tomskas apgabals ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām, kas atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tomskas apgabals

Torņakalns

Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Torņakalns

Torņakalns (stacija)

Torņakalns, agrāk Rīgas Jelgavas stacija jeb Rīga III, ir dzelzceļa stacija Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalna apkaimē.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Torņakalns (stacija)

Traķi

Traķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas dienvidos, 28 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Traķi

Tramvajs

Tramvajs (no — 'vagons, rati' un way — 'ceļš'Pēc vienas no versijām nosaukums tramvajs radies no ratu nosaukuma, kuri paredzēti ogļu transportēšanai Lielbritānijas šahtās) ir pilsētas sliežu sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktos maršrutos.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Tramvajs

Trolejbuss

Trolejbuss ir pilsētas sabiedriskā transporta veids, parasti ar elektrodzinēju, kas tiek lietots pilsētās pasažieru pārvadāšanai noteiktajos maršrutos.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Trolejbuss

Ugunsgrēks

Ugunsgrēks kādā mājā Kanādas pilsētā Masevilā Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ugunsgrēks

UNESCO

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un UNESCO

Unions

Elektrotehniskās biedrības "Unions" korpusi (arhitekts Heinrihs Šēls, 1899.) Unions bija elektromehāniskā rūpnīca Rīgā 19.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Unions

Valsts ieņēmumu dienests

Rīgā Rīgā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Valsts ieņēmumu dienests

Valters fon Pletenbergs

Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Valters fon Pletenbergs

Vanšu tilts (Rīga)

Vanšu tilta celtniecība Vanšu tilts ir slīpsaišu tilts pār Daugavu Rīgā, tā garums ir 312 metri.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vanšu tilts (Rīga)

Vasara

Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vasara

Vītauts Dižais

Vītauts Dižais vai Vitolds (dzimis ap 1350. gadu, miris) bija Lietuvas dižkunigaitis no 1392.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vītauts Dižais

Vērmanes dārzs

Vērmanes dārzs ir parks, kas atrodas Rīgas centrā starp Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vērmanes dārzs

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vēsture

Vētra

Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vētra

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Veļikijnovgoroda

Vecāķi

Vecāķi ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Zvejniekciems.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vecāķi

Vecmīlgrāvis

Vecmīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Rīnūži un Ziemeļblāzma.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vecmīlgrāvis

Vecrīga

Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vecrīga

VEF

VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) bija viena no lielākajām Latvijas rūpnīcām, kas ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus, fotoaparātus, gludekļus un citas elektroiekārtas, kā arī lidmašīnas.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un VEF

Velosipēds

1887. gadā zīmēts attēls no vācu enciklopēdijas, kur attēloti dažāda veida velosipēdi Velosipēds (no, no — 'ātrs' un pes — 'kāja, pēda') ir ar pedāļiem darbināms transportlīdzeklis.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Velosipēds

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vidzeme

Vidzemes priekšpilsēta

Vidzemes priekšpilsēta (iepriekš Proletāriešu rajons, Pēterburgas priekšpilsēta, Pēterburgas forštate) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vidzemes priekšpilsēta

Viestura dārzs

Viestura dārza karte. Viesturdārzs ar triumfa arku. Viestura dārzs jeb Dziesmu svētku parks ir vecākais Rīgas parks, kas aizņem 7,60 ha platības starp Eksporta ielu, Hanzas ielu un Rūpniecības ielu.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Viestura dārzs

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Vilhelms no Modenas

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Visvaldis

Zasulauks (stacija)

Zasulauks ir dzelzceļa stacija Rīgā, Kurzemes rajonā, Zasulauka apkaimē, līnijā Torņakalns—Tukums II.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zasulauks (stacija)

Zīgfrīds fon Blombergs

Zīgfrīds fon Blombergs vai Zigfrīds no Blombergas (vācu: Siegfried von Blomberg vai Bromberch, latīņu: Suihardus a Blomberg) bija Rīgas virsbīskaps 11.02.1370.-30.06.1374.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zīgfrīds fon Blombergs

Zelts

Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zelts

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgaļi

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgales bīskapija

Zemgales priekšpilsēta

Zemgales priekšpilsēta, agrāk Jelgavas priekšpilsēta, ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zemgales priekšpilsēta

Zibens

Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zibens

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ziemeļu krusta kari

Ziemeļu rajons (Rīga)

Ziemeļu rajons (iepriekš Staļina rajons, tad Oktobra rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Ziemeļu rajons (Rīga)

Zinātņu akadēmijas augstceltne

Zinātņu akadēmijas augstceltne ir 21 stāvu augsta biroju ēka Rīgā, kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zinātņu akadēmijas augstceltne

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zobenbrāļu ordenis

Zolitūde

Aleksandra Bieziņa iela Zolitūdē. 2007. gads. Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zolitūde

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un Zviedrija

1. aprīlis

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. aprīlis

1. augusts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. augusts

1. decembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. decembris

1. februāris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. februāris

1. janvāris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. janvāris

1. jūlijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. jūlijs

1. maijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. maijs

1. novembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. novembris

1. oktobris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. oktobris

1. septembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1. septembris

10. decembris

10.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 10. decembris

10. februāris

10.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 10. februāris

10. jūlijs

10.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 10. jūlijs

10. maijs

10.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 10. maijs

10. novembris

10.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 10. novembris

11. aprīlis

11.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. aprīlis

11. augusts

11.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. augusts

11. februāris

11.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. februāris

11. jūlijs

11.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. jūlijs

11. jūnijs

11.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. jūnijs

11. maijs

11.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. maijs

11. novembra krastmala

11.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. novembra krastmala

11. novembris

11.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. novembris

11. septembris

11.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 11. septembris

12. augusts

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. augusts

12. decembris

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. decembris

12. februāris

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. februāris

12. gadsimts

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. gadsimts

12. janvāris

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. janvāris

12. jūlijs

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. jūlijs

12. jūnijs

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. jūnijs

12. marts

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. marts

12. novembris

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. novembris

12. oktobris

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. oktobris

12. septembris

12.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 12. septembris

1206. gada kauja pie Salaspils

1206.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1206. gada kauja pie Salaspils

1215. gads

1215.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1215. gads

1253. gads

1253.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1253. gads

13. aprīlis

13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. aprīlis

13. janvāra iela

13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. janvāra iela

13. janvāra Vecrīgas nemieri

13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. janvāra Vecrīgas nemieri

13. janvāris

13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. janvāris

13. jūlijs

13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. jūlijs

13. oktobris

13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. oktobris

13. septembris

13.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 13. septembris

1367. gads

1367 bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1367. gads

14. februāris

14.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. februāris

14. janvāris

14.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. janvāris

14. jūnijs

14.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. jūnijs

14. marts

14.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. marts

14. novembris

14.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. novembris

14. oktobris

14.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. oktobris

14. septembris

14.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 14. septembris

1452. gads

1452.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1452. gads

1469. gads

1469.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1469. gads

15. aprīlis

15.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 15. aprīlis

15. jūlijs

15.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 15. jūlijs

15. marts

15.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 15. marts

15. oktobris

15.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 15. oktobris

15. septembris

15.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 15. septembris

1509. gads

1509.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1509. gads

1521. gads

1521.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1521. gads

1524. gads

1524.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1524. gads

1537. gads

1537.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1537. gads

1539. gads

1539.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1539. gads

1549. gads

1549.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1549. gads

1562. gads

1562.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1562. gads

1567. gads

1567.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1567. gads

1571. gads

1571.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1571. gads

1582. gads

1582.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1582. gads

1584. gads

1584.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1584. gads

1586. gads

1586.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1586. gads

1588. gads

1588.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1588. gads

1589. gads

1589.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1589. gads

1590. gads

1590.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1590. gads

1591. gads

1591.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1591. gads

1594. gads

1594 bija parastais gads, kas sākās sestdienā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1594. gads

1595. gads

1595 bija parastais gads, kas sākās svētdienā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1595. gads

1598. gads

1598.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1598. gads

16. aprīlis

16.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. aprīlis

16. februāris

16.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. februāris

16. jūnijs

16.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. jūnijs

16. maijs

16.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. maijs

16. marts

16.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. marts

16. novembris

16.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. novembris

16. oktobris

16.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. oktobris

16. septembris

16.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 16. septembris

1601. gads

1601.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1601. gads

1604. gads

1604.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1604. gads

1605. gads

1605.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1605. gads

1608. gads

1608.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1608. gads

1609. gads

1609.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1609. gads

1615. gads

1615.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1615. gads

1617. gads

1617.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1617. gads

1620. gads

1620.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1620. gads

1621. gads

1621.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1621. gads

1626. gads

1626.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1626. gads

1628. gads

1628.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1628. gads

1631. gads

1631.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1631. gads

1632. gads

1632.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1632. gads

1633. gads

1633.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1633. gads

1634. gads

1634.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1634. gads

1636. gads

1636.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1636. gads

1640. gads

1640.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1640. gads

1642. gads

1642.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1642. gads

1645. gads

1645.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1645. gads

1646. gads

1646.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1646. gads

1649. gads

1649.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1649. gads

1650. gads

1650.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1650. gads

1652. gads

1652.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1652. gads

1654. gads

1654.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1654. gads

1656. gads

1656.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1656. gads

1663. gads

1663.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1663. gads

1665. gads

1665.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1665. gads

1667. gads

1667.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1667. gads

1675. gads

1675.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1675. gads

1680. gads

1680.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1680. gads

1684. gads

1684.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1684. gads

1688. gads

1688.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1688. gads

1691. gads

1691.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1691. gads

1695. gads

1695.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1695. gads

1696. gads

1696.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1696. gads

17. aprīlis

17.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. aprīlis

17. augusts

17.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. augusts

17. janvāris

17.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. janvāris

17. jūlijs

17.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. jūlijs

17. jūnijs

17.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. jūnijs

17. novembris

17.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. novembris

17. trolejbusu maršruts (Rīga)

Mainīts maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2022. gada 23. augusta. 17.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 17. trolejbusu maršruts (Rīga)

1700. gads

1700.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1700. gads

1701. gads

1701.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1701. gads

1709. gads

1709.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1709. gads

1710. gads

1710.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1710. gads

1711. gads

1711.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1711. gads

1713. gads

1713.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1713. gads

1714. gads

1714.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1714. gads

1719. gads

1719.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1719. gads

1727. gads

1727.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1727. gads

1730. gads

1730.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1730. gads

1750. gads

1750.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1750. gads

1756. gads

1756.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1756. gads

1762. gads

1762.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1762. gads

1773. gads

1773.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1773. gads

1782. gads

1782.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1782. gads

1784. gads

1784.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1784. gads

1785. gads

1785.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1785. gads

1786. gads

1786.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1786. gads

1787. gads

1787.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1787. gads

1788. gads

1788.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1788. gads

1789. gads

1789.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1789. gads

1794. gads

1794.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1794. gads

18. aprīlis

18.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. aprīlis

18. februāris

18.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. februāris

18. jūlijs

18.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. jūlijs

18. jūnijs

18.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. jūnijs

18. maijs

18.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. maijs

18. novembris

18.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. novembris

18. oktobris

18.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. oktobris

18. septembris

18.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 18. septembris

1809. gads

1809.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1809. gads

1822. gads

1822.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1822. gads

1828. gads

1828.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1828. gads

1829. gads

1829.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1829. gads

1832. gads

1832.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1832. gads

1834. gads

1834.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1834. gads

1837. gads

1837.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1837. gads

1839. gads

1839.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1839. gads

1841. gads

1841.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1841. gads

1845. gads

1845.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1845. gads

1848. gads

1848.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1848. gads

1851. gads

1851.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1851. gads

1852. gads

1852.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1852. gads

1855. gads

1855.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1855. gads

1862. gads

1862.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1862. gads

1863. gads

1863.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1863. gads

1866. gads

1866.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1866. gads

1868. gads

1868.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1868. gads

1869. gads

1869.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1869. gads

1870. gads

1870.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1870. gads

1871. gads

1871.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1871. gads

1872. gads

1872.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1872. gads

1873. gads

1873.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1873. gads

1874. gads

1874.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1874. gads

1876. gads

1876.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1876. gads

1877. gads

1877.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1877. gads

1878. gads

1878.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1878. gads

1879. gads

1879.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1879. gads

1880. gads

1880.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1880. gads

1882. gads

1882.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1882. gads

1883. gads

1883.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1883. gads

1884. gads

1884.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1884. gads

1885. gads

1885.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1885. gads

1887. gads

1887.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1887. gads

1888. gads

1888.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1888. gads

1889. gads

1889.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1889. gads

1890. gads

1890.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1890. gads

1891. gads

1891.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1891. gads

1892. gads

1892.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1892. gads

1893. gads

1893.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1893. gads

1895. gads

1895.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1895. gads

1896. gads

1896.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1896. gads

1897. gads

1897.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1897. gads

1898. gads

1898.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1898. gads

19. aprīlis

19.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. aprīlis

19. augusts

19.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. augusts

19. decembris

19.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. decembris

19. janvāris

19.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. janvāris

19. jūlijs

19.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. jūlijs

19. jūnijs

19.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. jūnijs

19. novembris

19.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. novembris

19. septembris

19.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 19. septembris

1900. gads

1900.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1900. gads

1901. gads

1901.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1901. gads

1902. gads

1902.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1902. gads

1903. gads

1903.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1903. gads

1904. gads

1904.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1904. gads

1905. gads

1905.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1905. gads

1906. gads

1906.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1906. gads

1907. gads

1907.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1907. gads

1908. gads

1908.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1908. gads

1909. gads

1909.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1909. gads

1910. gads

1910.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1910. gads

1912. gads

1912.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1912. gads

1913. gads

1913.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1913. gads

1914. gads

1914.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1914. gads

1915. gads

1915.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1915. gads

1916. gads

1916.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1916. gads

1917. gads

1917.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1917. gads

1918. gads

1918.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1918. gads

1919. gads

1919.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1919. gads

1920. gads

1920.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1920. gads

1921. gads

1921.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1921. gads

1922. gads

1922.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1922. gads

1923. gads

1923.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1923. gads

1924. gads

1924.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1924. gads

1925. gads

1925.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1925. gads

1926. gads

1926.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1926. gads

1927. gads

1927.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1927. gads

1928. gads

1928.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1928. gads

1929. gads

1929.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1929. gads

1930. gads

1930.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1930. gads

1931. gads

1931.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1931. gads

1932. gads

1932.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1932. gads

1933. gads

1933.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1933. gads

1935. gads

1935.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1935. gads

1936. gads

1936.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1936. gads

1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1937.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā

1937. gads

1937.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1937. gads

1938. gads

1938.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1938. gads

1940. gads

1940.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1940. gads

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1941. gads

1943. gads

1943.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1943. gads

1944. gads

1944.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1944. gads

1945. gads

1945.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1945. gads

1946. gads

1946.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1946. gads

1947. gads

1947.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1947. gads

1948. gads

1948.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1948. gads

1949. gads

1949.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1949. gads

1950. gads

1950.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1950. gads

1951. gads

1951.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1951. gads

1952. gads

1952.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1952. gads

1953. gads

1953.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1953. gads

1954. gads

1954.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1954. gads

1955. gads

1955.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1955. gads

1956. gads

1956.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1956. gads

1957. gads

1957.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1957. gads

1958. gads

1958.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1958. gads

1959. gads

1959.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1959. gads

1960. gads

1960.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1960. gads

1961. gads

1961.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1961. gads

1962. gads

1962.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1962. gads

1963. gads

1963.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1963. gads

1964. gads

1964.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1964. gads

1965. gads

1965.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1965. gads

1967. gads

1967.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1967. gads

1968. gads

1968.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1968. gads

1969. gads

1969.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1969. gads

1970. gads

1970.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1970. gads

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1972. gads

1973. gads

1973.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1973. gads

1974. gads

1974.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1974. gads

1975. gads

1975.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1975. gads

1976. gads

1976.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1976. gads

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1977. gads

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1978. gads

1979. gads

1979.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1979. gads

1980. gads

1980.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1980. gads

1981. gads

1981.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1981. gads

1982. gads

1982.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1982. gads

1983. gads

1983.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1983. gads

1984. gads

1984.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1984. gads

1985. gads

1985.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1985. gads

1986. gads

1986.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1986. gads

1987. gads

1987.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1987. gads

1988. gads

1988.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1988. gads

1989. gads

1989.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1989. gads

1990. gads

1990.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1990. gads

1991. gads

1991.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1991. gads

1992. gads

1992.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1992. gads

1993. gads

1993.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1993. gads

1994. gads

1994.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1994. gads

1995. gads

1995.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1995. gads

1996. gads

1996.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1996. gads

1997. gads

1997.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1997. gads

1998. gads

1998.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1998. gads

1999. gads

1999.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 1999. gads

2. augusts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. augusts

2. decembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. decembris

2. februāris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. februāris

2. jūlijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. jūlijs

2. jūnijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. jūnijs

2. marts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. marts

2. novembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. novembris

2. oktobris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2. oktobris

20. augusts

20.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. augusts

20. decembris

20.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. decembris

20. februāris

20.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. februāris

20. jūlijs

20.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. jūlijs

20. jūnijs

20.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. jūnijs

20. marts

20.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. marts

20. novembris

20.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. novembris

20. oktobris

20.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. oktobris

20. septembris

20.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 20. septembris

2001. gads

2001.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2001. gads

2002. gads

2002.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2002. gads

2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss

2003. gads

2003.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2003. gads

2004. gads

2004.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2004. gads

2005. gads

2005.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2005. gads

2006. gada NATO samits

Logo. NATO valstu vadītāji Rīgā. 2006.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2006. gada NATO samits

2006. gada Pasaules čempionāts hokejā

sudraba monēta 2006.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā

2006. gads

2006.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2006. gads

2007. gads

2007.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2007. gads

2008. gads

2008.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2008. gads

2009. gads

2009.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2009. gads

2011. gads

2011.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 2011. gads

21. augusts

21.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. augusts

21. janvāris

21.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. janvāris

21. jūlijs

21.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. jūlijs

21. jūnijs

21.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. jūnijs

21. maijs

21.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. maijs

21. marts

21.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. marts

21. novembris

21.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. novembris

21. septembris

21.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 21. septembris

22. augusts

22.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. augusts

22. decembris

22.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. decembris

22. jūlijs

22.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. jūlijs

22. jūnijs

22.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. jūnijs

22. maijs

22.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. maijs

22. oktobris

22.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 22. oktobris

23. aprīlis

23.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. aprīlis

23. augusts

23.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. augusts

23. janvāris

23.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. janvāris

23. jūlijs

23.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. jūlijs

23. jūnijs

23.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. jūnijs

23. septembris

23.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 23. septembris

24. decembris

24.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. decembris

24. februāris

24.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. februāris

24. janvāris

24.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. janvāris

24. jūlijs

24.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. jūlijs

24. maijs

24.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. maijs

24. marts

24.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. marts

24. oktobris

24.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. oktobris

24. septembris

24.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 24. septembris

25. augusts

25.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. augusts

25. februāris

25.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. februāris

25. jūlijs

25.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. jūlijs

25. jūnijs

25.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. jūnijs

25. marts

25.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. marts

25. novembris

25.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 25. novembris

26. aprīlis

26.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. aprīlis

26. februāris

26.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. februāris

26. jūlijs

26.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. jūlijs

26. jūnijs

26.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. jūnijs

26. novembris

26.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. novembris

26. oktobris

26.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. oktobris

26. septembris

26.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 26. septembris

27. aprīlis

27.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. aprīlis

27. augusts

27.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. augusts

27. februāris

27.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. februāris

27. jūlijs

27.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. jūlijs

27. jūnijs

27.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. jūnijs

27. marts

27.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. marts

27. septembris

27.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 27. septembris

28. aprīlis

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. aprīlis

28. augusts

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. augusts

28. decembris

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. decembris

28. februāris

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. februāris

28. jūlijs

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. jūlijs

28. jūnijs

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. jūnijs

28. maijs

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. maijs

28. marts

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. marts

28. novembris

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. novembris

28. oktobris

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. oktobris

28. septembris

28.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 28. septembris

29. augusts

29.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 29. augusts

29. decembris

29.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 29. decembris

29. jūlijs

29.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 29. jūlijs

29. jūnijs

29.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 29. jūnijs

29. novembris

29.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 29. novembris

3. augusts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. augusts

3. decembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. decembris

3. janvāris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. janvāris

3. jūlijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. jūlijs

3. jūnijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. jūnijs

3. maijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. maijs

3. marts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. marts

3. novembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. novembris

3. septembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 3. septembris

30. aprīlis

30.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. aprīlis

30. decembris

30.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. decembris

30. jūnijs

30.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. jūnijs

30. maijs

30.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. maijs

30. novembris

30.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. novembris

30. septembris

30.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 30. septembris

31. decembris

31.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 31. decembris

31. maijs

31.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 31. maijs

31. marts

31.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 31. marts

31. oktobris

31.

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 31. oktobris

4. aprīlis

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. aprīlis

4. augusts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. augusts

4. decembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. decembris

4. janvāris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. janvāris

4. jūlijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. jūlijs

4. jūnijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. jūnijs

4. maijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. maijs

4. marts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. marts

4. novembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. novembris

4. septembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. septembris

4. tramvaju maršruts (Rīga)

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 4. tramvaju maršruts (Rīga)

5. augusts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. augusts

5. jūlijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. jūlijs

5. jūnijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. jūnijs

5. maijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. maijs

5. novembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. novembris

5. oktobris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 5. oktobris

6. jūlijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 6. jūlijs

6. jūnijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 6. jūnijs

6. novembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 6. novembris

6. oktobris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 6. oktobris

6. septembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 6. septembris

7. aprīlis

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. aprīlis

7. augusts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. augusts

7. februāris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. februāris

7. jūlijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. jūlijs

7. jūnijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. jūnijs

7. maijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. maijs

7. marts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. marts

7. novembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. novembris

7. oktobris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. oktobris

7. septembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 7. septembris

8. augusts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. augusts

8. decembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. decembris

8. janvāris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. janvāris

8. jūlijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. jūlijs

8. jūnijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. jūnijs

8. novembris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. novembris

8. oktobris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 8. oktobris

9. februāris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. februāris

9. janvāris

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. janvāris

9. jūlijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. jūlijs

9. jūnijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. jūnijs

9. maijs

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. maijs

9. marts

Skatīt Rīgas vēstures hronoloģija un 9. marts

Skatīt arī

Notikumi Latvijā pēc gada

Latvijas vēstures hronoloģija
Rīgas vēstures hronoloģija

Rīgas vēsture

, Brīvmūrniecība, Buļļi (apkaime), Bukulti (Rīga), Cēsu iela (Rīga), Centra rajons (Rīga), Centrs (Rīga), Cisterciešu ordenis, Daile (kinoteātris), Dailes teātris, Dannenšterna nams, Daugava, Daugavas kauja, Daugavas līvi, Daugavas stadions (Rīga), Daugavgrīva, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavgrīvas iela (Rīga), Daugavgrīvas klosteris, Dālderis, Dānija, Decembris, Delfi (portāls), Depo (stacija), Dienvidu tilts, Dole (tirdzniecības centrs), Dreiliņi (Rīga), Dubulti (Jūrmala), Dzejnieks, Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži, Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II, Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja, Dzirnavu iela (Rīga), Ebreji, Eiropa, Eiropas kultūras galvaspilsēta, Eiropas Savienība, Elizabete Petrovna, Elizabetes iela (Rīga), Engelberts fon Dolens, Esplanāde (Rīga), Februāra revolūcija, Februāris, Frankfurte pie Mainas, Frīdrihs fon Pernšteins, Frīdrihs II Hoenštaufens, Fromholds fon Fifhūzens, Gaļa, Gaiļezers, Georgs Armitsteds, Gerhards Šrēders, Gogoļa iela, Gothards Ketlers, Grīva, Grīziņkalns, Grīziņkalns (parks), Gregora kalendārs, Gundars Bojārs, Gustavs Zemgals, Hanzas savienība, Helsinki-86, Hennings Šarpenbergs, Hugo Celmiņš, Hugo Vitroks, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Iepirkšanās centrs "Olimpia", Indriķa hronika, Inocents III, Izarnus Takons, Izkapts, Jakobs Delagardijs, Janvāris, Jaspers Linde, Jaunais Rīgas teātris, Jaunciems (Rīga), Jānis Birks, Jānis Misiņš, Jūlijs, Jūnijs, Jūrmala, Jenss Grands, Jersika (valsts), Jezuīti, Johans Daniels Felsko, Johans Gotfrīds Herders, Johans I fon Lūne, Johans II fon Fehte, Johans III fon Šverīns, Johans IV fon Zintens, Johans V fon Vallenrods, Johans VI Ambundi, Johans VII Blankenfelds, Kalendāra nemieri Rīgā, Kanādas hokeja izlase, Kara flote, Karaļauči, Karaspēks, Karš, Katoļticība, Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kauja pie Rumbulas (1200), Kāpa, Kārlis IX, Kārlis Ulmanis, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kino, Kleisti (Rīga), Komēta, Krišjāņa Barona iela (Rīga), Krišjānis Berķis, Krievi, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca, Kristības, Kristietība, Kronvalda bulvāris, Kronvalda parks, Krusta kari, Kuģis, Kurzemes bīskapija, Kurzemes rajons, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, Laikraksts, Latgales priekšpilsēta, Latviešu strēlnieki, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas karogs, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas PSR, Latvijas Republikas Saeimas nams, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Tautas fronte, Latvijas Televīzijas augstceltne, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Latvijas vēsture, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas—Krievijas miera līgums, Lāčplēša iela (Rīga), Lībeka, Lībieši, Lēne, Lielgabals, Lielie kapi, Lielvārde, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Livonija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Londona, Lucavsala, Luterisms, Magdeburga, Maijs, Manierisms, Marts, Maskava, Maskavas forštate, Matīsa iela (Rīga), Maxima Grupė, Mājas zirgs, Māris Purgailis, Mārupīte, Mīlgrāvis, Mūzika, Mečislavs Dubra, Mežaparks (Rīga), Meinards, Melngalvji, Melngalvju nams, Merķeļa iela (Rīga), Miera dārzs, Mihaels Hildebrands, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Mistērija (teātra forma), Mogiļeva, Monēta, Nameisis, Nauda, Neatkarība, Niedras valdība, Nikolajs fon Nauens, Nils Ušakovs, Nocietinājums, Novembris, Oktobris, Omskas apgabals, Osta, Otrais Ziemeļu karš, Padomju Savienība, Panorama Plaza, Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Pavasaris, Pārdaugava, Pļavnieki, Pērkonkrusts, Pēteris I, Pētersala-Andrejsala, Pieminekļu valde, Pils, Pilsēta, Pirmais pasaules karš, Plūdi, Poļi, Policija, Polija, Polocka, Polockas kņazi, Prūsijas hercogiste, Preses nams, Princis, Pulkstenis, Pulkveža Brieža iela (Rīga), Pulvertornis, Purvciems (Rīga), Radisson Blu Hotel Latvija, Raiņa bulvāris (Rīga), Raimonds Pauls, Rainis, Rīdigers fon der Golcs, Rīga, Rīgas 25. vidusskola, Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas arhibīskapija, Rīgas ģerbonis, Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, Rīgas Brāļu kapi, Rīgas Centrāltirgus, Rīgas Doma kora skola, Rīgas Doma skola, Rīgas dome, Rīgas Doms, Rīgas Franču licejs, Rīgas guberņa, Rīgas Herdera institūts, Rīgas HES, Rīgas Horālā sinagoga, Rīgas Jūrmala, Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", Rīgas maratons, Rīgas Meža kapi, Rīgas metropolitēns, Rīgas Nacionālā sporta manēža, Rīgas OMON, Rīgas osta, Rīgas pašvaldības vadītājs, Rīgas pasažieru osta, Rīgas Pasažieru stacija, Rīgas Pāvila baznīca, Rīgas pils, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas Sporta pils, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Svētā Franciska baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rīgas Teikas vidusskola, Rīgas vagonbūves rūpnīca, Rīgas Valsts 3. ģimnāzija, Rīgas Valsts tehnikums, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca, Rīgas Zooloģiskais dārzs, Rūpniecība, Reformācija, Rihards Vāgners, Rimi Baltic, Rimi Olimpiskais centrs, Roma, Romas pāvests, Rudens, Saksija, Salaspils, Salaspils vēsture, Salu tilts, Sarkanā armija, Sarkandaugava, Saskaņas Centrs, Saules akmens, Saules aptumsums, Sērkociņš, Septembris, Sibīrija, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Silvestrs Stodevešers, Skaņuplate, Smoļenskas kņazi, Spilve (Rīga), Sports, Staro Rīga, Starptautiskā lidosta "Rīga", Stefans Batorijs, Stefans Grūbe, Stikls, Suži (Rīga), Svētā Romas impērija, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Svētbilžu grautiņi (Livonija), Swedbank, Tabaka, Tallina, Tallinas iela (Rīga), Tartu, Tautas padome, Tērbatas iela (Rīga), Teātris, Telefons, Templiešu ordenis, Tilts, Tirdzniecība, Tomass Šēnings, Tomskas apgabals, Torņakalns, Torņakalns (stacija), Traķi, Tramvajs, Trolejbuss, Ugunsgrēks, UNESCO, Unions, Valsts ieņēmumu dienests, Valters fon Pletenbergs, Vanšu tilts (Rīga), Vasara, Vītauts Dižais, Vērmanes dārzs, Vēsture, Vētra, Veļikijnovgoroda, Vecāķi, Vecmīlgrāvis, Vecrīga, VEF, Velosipēds, Vidzeme, Vidzemes priekšpilsēta, Viestura dārzs, Vilhelms no Modenas, Visvaldis, Zasulauks (stacija), Zīgfrīds fon Blombergs, Zelts, Zemgaļi, Zemgales bīskapija, Zemgales priekšpilsēta, Zibens, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļu rajons (Rīga), Zinātņu akadēmijas augstceltne, Zobenbrāļu ordenis, Zolitūde, Zviedrija, 1. aprīlis, 1. augusts, 1. decembris, 1. februāris, 1. janvāris, 1. jūlijs, 1. maijs, 1. novembris, 1. oktobris, 1. septembris, 10. decembris, 10. februāris, 10. jūlijs, 10. maijs, 10. novembris, 11. aprīlis, 11. augusts, 11. februāris, 11. jūlijs, 11. jūnijs, 11. maijs, 11. novembra krastmala, 11. novembris, 11. septembris, 12. augusts, 12. decembris, 12. februāris, 12. gadsimts, 12. janvāris, 12. jūlijs, 12. jūnijs, 12. marts, 12. novembris, 12. oktobris, 12. septembris, 1206. gada kauja pie Salaspils, 1215. gads, 1253. gads, 13. aprīlis, 13. janvāra iela, 13. janvāra Vecrīgas nemieri, 13. janvāris, 13. jūlijs, 13. oktobris, 13. septembris, 1367. gads, 14. februāris, 14. janvāris, 14. jūnijs, 14. marts, 14. novembris, 14. oktobris, 14. septembris, 1452. gads, 1469. gads, 15. aprīlis, 15. jūlijs, 15. marts, 15. oktobris, 15. septembris, 1509. gads, 1521. gads, 1524. gads, 1537. gads, 1539. gads, 1549. gads, 1562. gads, 1567. gads, 1571. gads, 1582. gads, 1584. gads, 1586. gads, 1588. gads, 1589. gads, 1590. gads, 1591. gads, 1594. gads, 1595. gads, 1598. gads, 16. aprīlis, 16. februāris, 16. jūnijs, 16. maijs, 16. marts, 16. novembris, 16. oktobris, 16. septembris, 1601. gads, 1604. gads, 1605. gads, 1608. gads, 1609. gads, 1615. gads, 1617. gads, 1620. gads, 1621. gads, 1626. gads, 1628. gads, 1631. gads, 1632. gads, 1633. gads, 1634. gads, 1636. gads, 1640. gads, 1642. gads, 1645. gads, 1646. gads, 1649. gads, 1650. gads, 1652. gads, 1654. gads, 1656. gads, 1663. gads, 1665. gads, 1667. gads, 1675. gads, 1680. gads, 1684. gads, 1688. gads, 1691. gads, 1695. gads, 1696. gads, 17. aprīlis, 17. augusts, 17. janvāris, 17. jūlijs, 17. jūnijs, 17. novembris, 17. trolejbusu maršruts (Rīga), 1700. gads, 1701. gads, 1709. gads, 1710. gads, 1711. gads, 1713. gads, 1714. gads, 1719. gads, 1727. gads, 1730. gads, 1750. gads, 1756. gads, 1762. gads, 1773. gads, 1782. gads, 1784. gads, 1785. gads, 1786. gads, 1787. gads, 1788. gads, 1789. gads, 1794. gads, 18. aprīlis, 18. februāris, 18. jūlijs, 18. jūnijs, 18. maijs, 18. novembris, 18. oktobris, 18. septembris, 1809. gads, 1822. gads, 1828. gads, 1829. gads, 1832. gads, 1834. gads, 1837. gads, 1839. gads, 1841. gads, 1845. gads, 1848. gads, 1851. gads, 1852. gads, 1855. gads, 1862. gads, 1863. gads, 1866. gads, 1868. gads, 1869. gads, 1870. gads, 1871. gads, 1872. gads, 1873. gads, 1874. gads, 1876. gads, 1877. gads, 1878. gads, 1879. gads, 1880. gads, 1882. gads, 1883. gads, 1884. gads, 1885. gads, 1887. gads, 1888. gads, 1889. gads, 1890. gads, 1891. gads, 1892. gads, 1893. gads, 1895. gads, 1896. gads, 1897. gads, 1898. gads, 19. aprīlis, 19. augusts, 19. decembris, 19. janvāris, 19. jūlijs, 19. jūnijs, 19. novembris, 19. septembris, 1900. gads, 1901. gads, 1902. gads, 1903. gads, 1904. gads, 1905. gads, 1906. gads, 1907. gads, 1908. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1912. gads, 1913. gads, 1914. gads, 1915. gads, 1916. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1923. gads, 1924. gads, 1925. gads, 1926. gads, 1927. gads, 1928. gads, 1929. gads, 1930. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1935. gads, 1936. gads, 1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā, 1937. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1947. gads, 1948. gads, 1949. gads, 1950. gads, 1951. gads, 1952. gads, 1953. gads, 1954. gads, 1955. gads, 1956. gads, 1957. gads, 1958. gads, 1959. gads, 1960. gads, 1961. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1964. gads, 1965. gads, 1967. gads, 1968. gads, 1969. gads, 1970. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1981. gads, 1982. gads, 1983. gads, 1984. gads, 1985. gads, 1986. gads, 1987. gads, 1988. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1991. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1995. gads, 1996. gads, 1997. gads, 1998. gads, 1999. gads, 2. augusts, 2. decembris, 2. februāris, 2. jūlijs, 2. jūnijs, 2. marts, 2. novembris, 2. oktobris, 20. augusts, 20. decembris, 20. februāris, 20. jūlijs, 20. jūnijs, 20. marts, 20. novembris, 20. oktobris, 20. septembris, 2001. gads, 2002. gads, 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2003. gads, 2004. gads, 2005. gads, 2006. gada NATO samits, 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā, 2006. gads, 2007. gads, 2008. gads, 2009. gads, 2011. gads, 21. augusts, 21. janvāris, 21. jūlijs, 21. jūnijs, 21. maijs, 21. marts, 21. novembris, 21. septembris, 22. augusts, 22. decembris, 22. jūlijs, 22. jūnijs, 22. maijs, 22. oktobris, 23. aprīlis, 23. augusts, 23. janvāris, 23. jūlijs, 23. jūnijs, 23. septembris, 24. decembris, 24. februāris, 24. janvāris, 24. jūlijs, 24. maijs, 24. marts, 24. oktobris, 24. septembris, 25. augusts, 25. februāris, 25. jūlijs, 25. jūnijs, 25. marts, 25. novembris, 26. aprīlis, 26. februāris, 26. jūlijs, 26. jūnijs, 26. novembris, 26. oktobris, 26. septembris, 27. aprīlis, 27. augusts, 27. februāris, 27. jūlijs, 27. jūnijs, 27. marts, 27. septembris, 28. aprīlis, 28. augusts, 28. decembris, 28. februāris, 28. jūlijs, 28. jūnijs, 28. maijs, 28. marts, 28. novembris, 28. oktobris, 28. septembris, 29. augusts, 29. decembris, 29. jūlijs, 29. jūnijs, 29. novembris, 3. augusts, 3. decembris, 3. janvāris, 3. jūlijs, 3. jūnijs, 3. maijs, 3. marts, 3. novembris, 3. septembris, 30. aprīlis, 30. decembris, 30. jūnijs, 30. maijs, 30. novembris, 30. septembris, 31. decembris, 31. maijs, 31. marts, 31. oktobris, 4. aprīlis, 4. augusts, 4. decembris, 4. janvāris, 4. jūlijs, 4. jūnijs, 4. maijs, 4. marts, 4. novembris, 4. septembris, 4. tramvaju maršruts (Rīga), 5. augusts, 5. jūlijs, 5. jūnijs, 5. maijs, 5. novembris, 5. oktobris, 6. jūlijs, 6. jūnijs, 6. novembris, 6. oktobris, 6. septembris, 7. aprīlis, 7. augusts, 7. februāris, 7. jūlijs, 7. jūnijs, 7. maijs, 7. marts, 7. novembris, 7. oktobris, 7. septembris, 8. augusts, 8. decembris, 8. janvāris, 8. jūlijs, 8. jūnijs, 8. novembris, 8. oktobris, 9. februāris, 9. janvāris, 9. jūlijs, 9. jūnijs, 9. maijs, 9. marts.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Valodas

Rīgas vēstures hronoloģija

Satura rādītājs