Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rūgšana

Indekss Rūgšana

Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.

28 attiecības: Adenozīntrifosforskābe, Alus, Augi, Bioķīmija, Dzīvnieki, Elpošana, Enerģija, Enzīmi, Fizioloģija, Glikoze, Mīkla (pārtika), Molekula, Muskuļi, Ogļhidrāti, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Organisms, Pārtikas rūpniecība, PH, Pienskābe, Pirovīnogskābe, Raugs, Siers, Skābeklis, Spirta rūgšana, Sviestskābā rūgšana, Toksiskums, Vīns, Vielmaiņa.

Adenozīntrifosforskābe

Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.

Jaunums!!: Rūgšana un Adenozīntrifosforskābe · Redzēt vairāk »

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Jaunums!!: Rūgšana un Alus · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Rūgšana un Augi · Redzēt vairāk »

Bioķīmija

Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.

Jaunums!!: Rūgšana un Bioķīmija · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Rūgšana un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Elpošana

Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).

Jaunums!!: Rūgšana un Elpošana · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Rūgšana un Enerģija · Redzēt vairāk »

Enzīmi

Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.

Jaunums!!: Rūgšana un Enzīmi · Redzēt vairāk »

Fizioloģija

Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.

Jaunums!!: Rūgšana un Fizioloģija · Redzēt vairāk »

Glikoze

Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.

Jaunums!!: Rūgšana un Glikoze · Redzēt vairāk »

Mīkla (pārtika)

Mīkla Mīkla ir pārtikas starpprodukts, masa, kuras sastāvā ir milti, šķidrums un dažādi citi produkti un kuru izmanto maizes, konditorejas izstrādājumu vai makaronu gatavošanā.

Jaunums!!: Rūgšana un Mīkla (pārtika) · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Rūgšana un Molekula · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Rūgšana un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Ogļhidrāti

graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).

Jaunums!!: Rūgšana un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Rūgšana un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Organisms

Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.

Jaunums!!: Rūgšana un Organisms · Redzēt vairāk »

Pārtikas rūpniecība

"Dobeles dzirnavnieks" Pārtikas rūpniecība ir apstrādes rūpniecības nozare, kas ražo gatavus pārtikas produktus vai to pusfabrikātus.

Jaunums!!: Rūgšana un Pārtikas rūpniecība · Redzēt vairāk »

PH

pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.

Jaunums!!: Rūgšana un PH · Redzēt vairāk »

Pienskābe

Pienskābe (α-hidroksipropionskābe, 2-hidroksipropānskābe, CH3CHOHCOOH) pieder pie hidroksikarbonskābēm.

Jaunums!!: Rūgšana un Pienskābe · Redzēt vairāk »

Pirovīnogskābe

Pirovīnogskābe (2-oksopropānskābe, α-ketopropionskābe, acetilskudrskābe, piruvīnskābe, CH3CO−СООН) ir vienkāršākā ketokarbonskābe.

Jaunums!!: Rūgšana un Pirovīnogskābe · Redzēt vairāk »

Raugs

''Saccharomyces cerevisiae'' mikroskopā Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī.

Jaunums!!: Rūgšana un Raugs · Redzēt vairāk »

Siers

Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.

Jaunums!!: Rūgšana un Siers · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Rūgšana un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Spirta rūgšana

vīna raudzēšanas laikā Spirta jeb alkoholiskā rūgšana ir rūgšanas veids, kurā vienkāršie ogļhidrāti ar sešiem oglekļa atomiem (heksozes) bezskābekļa vidē vai vidē ar ierobežotu skābekļa piekļuvi mikroorganismu (raugu, atsevišķu pelējuma sēnīšu un Zymomonas ģints baktēriju) izdalīto fermentu iedarbībā tiek pārraudzēti etanolā un oglekļa dioksīdā.

Jaunums!!: Rūgšana un Spirta rūgšana · Redzēt vairāk »

Sviestskābā rūgšana

Sviestskābā rūgšana ir rūgšanas veids, kurā sviestskābes baktērijas, tostarp Clostridium ģints pārstāvji, vienkāršos ogļhidrātus, bet daudzas klostrīdijas arī saliktos ogļhidrātus (piemēram, dekstrīnus, cieti, pektīnvielas u.c), pārraudzē sviestskābē, oglekļa dioksīdā un ūdeņradī.

Jaunums!!: Rūgšana un Sviestskābā rūgšana · Redzēt vairāk »

Toksiskums

Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.

Jaunums!!: Rūgšana un Toksiskums · Redzēt vairāk »

Vīns

Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.

Jaunums!!: Rūgšana un Vīns · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Rūgšana un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fermentācija, Fermentēšana, Raudzēšana.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »