Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rūsiņš

Indekss Rūsiņš

Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.

31 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Autine, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Bertolds (Livonijas bīskaps), Cēsis, Cēsu Bertolds, Folkvins, Hermans Balke, Hronika, Igaunija, Indriķa hronika, Latviešu Indriķis, Livonijas bīskapi, Livonijas ordeņa mestri, Nikolajs fon Nauens, Pleskavas kņazi, Rusi, Satekle, Satezele, Senlatvijas valdnieki, Sigulda, Stops (ierocis), Tālava, Tālivaldis, Varidotis, Venno, Vladimirs Mstislavičs, Zobenbrāļu Ordeņa mestri, Zobenbrāļu ordenis, 1208. gads, 1212. gads.

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Rūsiņš un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Autine

Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.

Jaunums!!: Rūsiņš un Autine · Redzēt vairāk »

Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles

Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.

Jaunums!!: Rūsiņš un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »

Bertolds (Livonijas bīskaps)

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Rūsiņš un Bertolds (Livonijas bīskaps) · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Rūsiņš un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu Bertolds

Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).

Jaunums!!: Rūsiņš un Cēsu Bertolds · Redzēt vairāk »

Folkvins

Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).

Jaunums!!: Rūsiņš un Folkvins · Redzēt vairāk »

Hermans Balke

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).

Jaunums!!: Rūsiņš un Hermans Balke · Redzēt vairāk »

Hronika

Hronika ir vēsturisku notikumu secīgs pieraksts.

Jaunums!!: Rūsiņš un Hronika · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Rūsiņš un Igaunija · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Rūsiņš un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Latviešu Indriķis

Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.

Jaunums!!: Rūsiņš un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.

Jaunums!!: Rūsiņš un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: Rūsiņš un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Jaunums!!: Rūsiņš un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »

Pleskavas kņazi

Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.

Jaunums!!: Rūsiņš un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Rūsiņš un Rusi · Redzēt vairāk »

Satekle

Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13.

Jaunums!!: Rūsiņš un Satekle · Redzēt vairāk »

Satezele

Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.

Jaunums!!: Rūsiņš un Satezele · Redzēt vairāk »

Senlatvijas valdnieki

Senlatvijas valdnieki bija augstākie pavēlnieki tā sauktās Senlatvijas, proti, Jersikas, Kokneses, Kursas, Līvzemes, Tālavas, Zemgales un citu vēsturisko Latvijas novadu teritorijās.

Jaunums!!: Rūsiņš un Senlatvijas valdnieki · Redzēt vairāk »

Sigulda

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.

Jaunums!!: Rūsiņš un Sigulda · Redzēt vairāk »

Stops (ierocis)

Stopa zīmējums Stops jeb arbalets (no) — aukstais šaujamierocis bultu šaušanai.

Jaunums!!: Rūsiņš un Stops (ierocis) · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Rūsiņš un Tālava · Redzēt vairāk »

Tālivaldis

Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).

Jaunums!!: Rūsiņš un Tālivaldis · Redzēt vairāk »

Varidotis

Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.

Jaunums!!: Rūsiņš un Varidotis · Redzēt vairāk »

Venno

Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).

Jaunums!!: Rūsiņš un Venno · Redzēt vairāk »

Vladimirs Mstislavičs

Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.

Jaunums!!: Rūsiņš un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu Ordeņa mestri

* Venno (1204 - 1209).

Jaunums!!: Rūsiņš un Zobenbrāļu Ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Rūsiņš un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

1208. gads

1208.

Jaunums!!: Rūsiņš un 1208. gads · Redzēt vairāk »

1212. gads

1212.

Jaunums!!: Rūsiņš un 1212. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »