Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Augsne, Augu šūna, Bioloģiski aktīvas vielas, Burkāns, Dālijas, Epiderma, Galda bietes, Gums, Hloroplasts, Lapas, Mangroves, Minerālvielas, Orhideju dzimta, Paparžaugi, Redīsi, Saknes uzmava, Sēklaugi, Stumbrs, Substrāts (ķīmija), Uzturs, Veidotājaudi.
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Sakne un Augsne · Redzēt vairāk »
Augu šūna
Augu šūnas uzbūve Augu šūnas ir eikariotiskas šūnas, kas daļēji atšķiras no citu eikariotisko organismu šūnām.
Jaunums!!: Sakne un Augu šūna · Redzēt vairāk »
Bioloģiski aktīvas vielas
Kafijas sastāvā esošais kofeīns ir viena no visizplatītākajām bioloģiski aktīvajām vielām pasaulē Bioloģiski aktīvas vielas ir ķīmiskās vielas, kas fizioloģiski iedarbojas uz organismu.
Jaunums!!: Sakne un Bioloģiski aktīvas vielas · Redzēt vairāk »
Burkāns
Dārza burkāns jeb sējas burkāns (Daucus carota sativus) ir savvaļas burkāna pasuga, kuru cilvēks ir iemācījies audzēt uzturam.
Jaunums!!: Sakne un Burkāns · Redzēt vairāk »
Dālijas
Dālijas (Dahlia) ir kurvjziežu dzimtas lakstaugu ģints.
Jaunums!!: Sakne un Dālijas · Redzēt vairāk »
Epiderma
Cilvēka derma un epiderma Epiderma (— 'virs', 'uz' + δέρμα — 'āda') ir ādas virsējais slānis, kas pieder pie segaudu jeb epitēlijaudu grupas.
Jaunums!!: Sakne un Epiderma · Redzēt vairāk »
Galda bietes
Galda bietes Galda bietes (Beta vulgaris subsp. vulgaris 'Conditiva' Group), arī dārza bietes un sarkanās bietes, ir dārzeņi, sakņaugi, kurus kultivēšanas rezultātā iegūst no parasto biešu sugas.
Jaunums!!: Sakne un Galda bietes · Redzēt vairāk »
Gums
Auga ''Ullucus tuberosus'' gumi Gums ir augu saknes pārveidne, kas ir sulīga un paresnināta, kā arī tajā uzkrājas rezerves barības vielas.
Jaunums!!: Sakne un Gums · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Sakne un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Sakne un Lapas · Redzēt vairāk »
Mangroves
Mangrovju izplatība Mangrovju mežs Indonēzijas salā Bali Mangroves ir augāja veids, kurā ietilpst dažādu koku un krūmu sugas, kas aug sālsūdens piekrastē tropu un subtropu joslās galvenokārt starp 25° Z un 25° D paralēlēm.
Jaunums!!: Sakne un Mangroves · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Sakne un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Orhideju dzimta
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Sakne un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »
Paparžaugi
Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm.
Jaunums!!: Sakne un Paparžaugi · Redzēt vairāk »
Redīsi
Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus) ir tīruma pērkones pasuga, citos avotos kā atsevišķa krustziežu dzimtas suga (Raphanus sativus), kas tiek audzēta kā kultūraugs.
Jaunums!!: Sakne un Redīsi · Redzēt vairāk »
Saknes uzmava
Saknes uzmava ir šūnas, kuras pasargā auga saknes galus un veicina saknes pārvietošanos augsnē.
Jaunums!!: Sakne un Saknes uzmava · Redzēt vairāk »
Sēklaugi
Sēklaugi (Spermatophytes) ir vaskulāro augu nodalījums.
Jaunums!!: Sakne un Sēklaugi · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Sakne un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Substrāts (ķīmija)
Ciparu skaidrojums: 1) Substrāts; 2) Enzīms; 3) Substrātam reaģējot ar enzīmu, rodas enzīma substrāta komplekss, kurš rada substrātu produktos; 4) Produkti atdalās no enzīma; Ķīmijā substrāts ir novērojamā ķīmiskā struktūra ķīmiskajā reakcijā, kura iedarbojās ar reaģentu un izveido produktu.
Jaunums!!: Sakne un Substrāts (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Uzturs
Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai.
Jaunums!!: Sakne un Uzturs · Redzēt vairāk »
Veidotājaudi
saknē. Veidotājaudi jeb meristēma (merizein — 'sadalīts', 'tāds, kas dalās') ir augu audu veids, kuru veido nespecializētas šūnas, kas daloties diferencējas par pastāvīgajām šūnām, tādējādi nodrošinot auga augšanu. Meristematiskajām šūnām raksturīgs neliels izmērs, starpšūnu telpas neesamība, kā arī plāns celulozes šūnapvalks un ļoti mazas vakuolas. Šūnas, kas saglabā savu dalīšanās spēju, tiek sauktas par iniciālšūnām, bet tās, kas diferencējas, — par derivātšūnām.
Jaunums!!: Sakne un Veidotājaudi · Redzēt vairāk »
