67 attiecības: Augusts Bīlenšteins, Šauļi, Žemaiši, Balti, Baltu vienības diena, Bauskas novads, Brandenburga, Brēmenes arhibīskapi, Dānija, Folkvins, Frīdrihs Benninghofens, Gotlande, Gregors IX, Igauņi, Jonišķi, Katoļticība, Kauja pie Saules (albums), Krievi, Kurši, Latgaļi, Latvijas Avīze, Lībieši, Lejassaksija, Lielupe, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas PSR, Lietuvieši, Livonija, Livonijas krusta kari, Magdeburga, Mūsa, Mindaugs, Nemuna, Novgorodas pirmā hronika, Pāderborna, Pēteris Stepiņš, Pleskava, Pleskavas kņazi, Sakši, Saksija-Anhalte, Saules kaujas memoriāls, Saules zeme, Sāmsala, Skyforger, Vācija, Vācu ordenis, Vecākā atskaņu hronika, Vecsaules pagasts, Vikints, ..., Vilhelms no Modenas, Voldemārs Vimba, Zemgaļi, Zemgales bīskapija, Ziemeļreina-Vestfālene, Ziemeļu krusta kari, Zobenbrāļu ordenis, 1236. gads, 1237. gads, 14. maijs, 16. februāris, 1987. gads, 1996. gads, 1998. gads, 2000. gads, 2006. gads, 22. septembris. Izvērst indekss (17 vairāk) »
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Saules kauja un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Jaunums!!: Saules kauja un Šauļi · Redzēt vairāk »
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Jaunums!!: Saules kauja un Žemaiši · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Saules kauja un Balti · Redzēt vairāk »
Baltu vienības diena
Lietuvā Baltu vienības diena ir kopš 2000.
Jaunums!!: Saules kauja un Baltu vienības diena · Redzēt vairāk »
Bauskas novads
Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Saules kauja un Bauskas novads · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Saules kauja un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Saules kauja un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Saules kauja un Dānija · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Saules kauja un Folkvins · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Benninghofens
Frīdrihs Benninghofens (1925—2014) bija vācu vēsturnieks un arhivārs, kas pētījis Rīgas agrīno vēsturi un pamatojis hipotēzi par iespējamo Saules kaujas vietu Mūsas upes palienēs uz ziemeļiem no Šauļiem Lietuvā.
Jaunums!!: Saules kauja un Frīdrihs Benninghofens · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Saules kauja un Gotlande · Redzēt vairāk »
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Jaunums!!: Saules kauja un Gregors IX · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Saules kauja un Igauņi · Redzēt vairāk »
Jonišķi
Jonišķi, agrākais latviskais nosaukums Jānišķe, ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Saules kauja un Jonišķi · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Saules kauja un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kauja pie Saules (albums)
Kauja pie Saules (starptautiskais nosaukums - The Battle of Saule) ir grupas Skyforger pirmais studijas albums.
Jaunums!!: Saules kauja un Kauja pie Saules (albums) · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Saules kauja un Krievi · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Saules kauja un Kurši · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Saules kauja un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Saules kauja un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Saules kauja un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Saules kauja un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Saules kauja un Lielupe · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Saules kauja un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Saules kauja un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas PSR
Lietuvas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Saules kauja un Lietuvas PSR · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Saules kauja un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Saules kauja un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Saules kauja un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Magdeburga
Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Saules kauja un Magdeburga · Redzēt vairāk »
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Jaunums!!: Saules kauja un Mūsa · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Saules kauja un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Saules kauja un Nemuna · Redzēt vairāk »
Novgorodas pirmā hronika
Novgorodas pirmā hronika (krievu: Новгородская первая летопись) ir senākā Novgorodas hronika, kurā pierakstīti 1016.-1471.
Jaunums!!: Saules kauja un Novgorodas pirmā hronika · Redzēt vairāk »
Pāderborna
Pāderborna ir Vācijas pilsēta valsts rietumu daļā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federatīvajā zemē.
Jaunums!!: Saules kauja un Pāderborna · Redzēt vairāk »
Pēteris Stepiņš
Pēteris Stepiņš (1914—1999) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.
Jaunums!!: Saules kauja un Pēteris Stepiņš · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Saules kauja un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Saules kauja un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Saules kauja un Sakši · Redzēt vairāk »
Saksija-Anhalte
Saksija-Anhalte ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Saules kauja un Saksija-Anhalte · Redzēt vairāk »
Saules kaujas memoriāls
Saules kaujas memoriāla būvdarbi Jauņūnos (2011). Vikinta piemiņas vainaga stāv memoriāla izveides iniciatori. No kreisās: Lūcija Bertuliene, Kultūras fonda vadītājs Huberts Smiļģis un Romas Batūra. Saules kaujas memoriāls ir nepabeigta monumentāla būve Saules kaujas iespējamajā vietā pie Mūsas upes Jauņūnu ciema apkārtnē netālu no Eiropas autoceļa E77 posma Jonišķi - Šauļi.
Jaunums!!: Saules kauja un Saules kaujas memoriāls · Redzēt vairāk »
Saules zeme
Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.
Jaunums!!: Saules kauja un Saules zeme · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Saules kauja un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Skyforger
Skyforger ir 1995.
Jaunums!!: Saules kauja un Skyforger · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Saules kauja un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Saules kauja un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Saules kauja un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Vecsaules pagasts
Vecsaules pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām, Mēmeles kreisajā krastā.
Jaunums!!: Saules kauja un Vecsaules pagasts · Redzēt vairāk »
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Jaunums!!: Saules kauja un Vikints · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Saules kauja un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Voldemārs Vimba
Voldemārs Vimba (1904—1985) bija latviešu gleznotājs, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām, gleznojis arī žanra kompozīcijas.
Jaunums!!: Saules kauja un Voldemārs Vimba · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Saules kauja un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Saules kauja un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Saules kauja un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
Ziemeļu krusta kari
Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.
Jaunums!!: Saules kauja un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Saules kauja un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Saules kauja un 1236. gads · Redzēt vairāk »
1237. gads
1237.
Jaunums!!: Saules kauja un 1237. gads · Redzēt vairāk »
14. maijs
14.
Jaunums!!: Saules kauja un 14. maijs · Redzēt vairāk »
16. februāris
16.
Jaunums!!: Saules kauja un 16. februāris · Redzēt vairāk »
1987. gads
1987.
Jaunums!!: Saules kauja un 1987. gads · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: Saules kauja un 1996. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Saules kauja un 1998. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Saules kauja un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: Saules kauja un 2006. gads · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Saules kauja un 22. septembris · Redzēt vairāk »