Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Sekulārisms Turcijā un Turcija

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Sekulārisms Turcijā un Turcija

Sekulārisms Turcijā vs. Turcija

Sekulārisms Turcijā tika ieviests līdz ar 1924. Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Līdzības starp Sekulārisms Turcijā un Turcija

Sekulārisms Turcijā un Turcija ir 16 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Ataturka reformas, Demokrātija, Eiropa, Islāms, Mustafa Kemals Ataturks, Musulmaņi, Osmaņu dinastija, Osmaņu impērija, Osmaņu impērijas sadalīšana, Pirmais pasaules karš, Sunnītu islāms, Turcijas konstitūcija, Turcijas Lielā nacionālā asambleja, Turcijas neatkarības karš, Turku valoda, 1923. gads.

Ataturka reformas

Kanādas politiskā karikatūra sievietes Kvebeka valodā, lasot zīmi, kurā teikts:"Ziņu biļetens: pirmo reizi Turcijas vēsturē sievietes balsos un būs tiesīgas uz valsts amatu vispārējās vēlēšanās, kas notiks šonedēļ."Sievietēm tika piešķirtas tiesības balsot Turcijā 1930. gadā, bet balsstiesības netika attiecinātas uz sievietēm Kvebekas provinces vēlēšanās līdz 1940. gadam. Ataturka reformas (turku: Atatürk Devrimleri vai Atatürk İnkılapları) bija nozīmīgas reformas, kas notika Mustafa Kemala Ataturka vadībā neilgi pēc Turcijas Republikas dibināšanas visās jomās: politikā, tiesību sistēmā, kultūrā, sabiedrībā un ekonomikā.

Ataturka reformas un Sekulārisms Turcijā · Ataturka reformas un Turcija · Redzēt vairāk »

Demokrātija

Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).

Demokrātija un Sekulārisms Turcijā · Demokrātija un Turcija · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Eiropa un Sekulārisms Turcijā · Eiropa un Turcija · Redzēt vairāk »

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Islāms un Sekulārisms Turcijā · Islāms un Turcija · Redzēt vairāk »

Mustafa Kemals Ataturks

Mustafa Kemals Ataturks, līdz 1934.

Mustafa Kemals Ataturks un Sekulārisms Turcijā · Mustafa Kemals Ataturks un Turcija · Redzēt vairāk »

Musulmaņi

Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم‎‎ (muslim)) ir islāma sekotāji.

Musulmaņi un Sekulārisms Turcijā · Musulmaņi un Turcija · Redzēt vairāk »

Osmaņu dinastija

Mehmedam V. Osmaņu dinastija (arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281.

Osmaņu dinastija un Sekulārisms Turcijā · Osmaņu dinastija un Turcija · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Osmaņu impērija un Sekulārisms Turcijā · Osmaņu impērija un Turcija · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērijas sadalīšana

Osmaņu impērijas sadalīšana notika pēc Pirmā pasaules kara un tā bija apjomīga Osmaņu impērijas teritorijas un iedzīvotāju sadalīšana vairākās jaunās valstīs un teritorijās.

Osmaņu impērijas sadalīšana un Sekulārisms Turcijā · Osmaņu impērijas sadalīšana un Turcija · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Pirmais pasaules karš un Sekulārisms Turcijā · Pirmais pasaules karš un Turcija · Redzēt vairāk »

Sunnītu islāms

Sunnītu islāms jeb Sunnisms (arābu valodā: أهل السنة والجماعة, parauga (Muhameda) un sabiedrības cilvēki) ir piekritēju skaita un teritorijas ziņā lielākais islāma atzars.

Sekulārisms Turcijā un Sunnītu islāms · Sunnītu islāms un Turcija · Redzēt vairāk »

Turcijas konstitūcija

Turcijas Republikas konstitūcija tika pieņemta 1982.

Sekulārisms Turcijā un Turcijas konstitūcija · Turcija un Turcijas konstitūcija · Redzēt vairāk »

Turcijas Lielā nacionālā asambleja

Turcijas Lielā nacionālā asambleja (turku: Türkiye Büyük Millet Meclisi, vai TBMM, sarunvalodā parasti saukta par Meclis — "sanāksme", "saiets", līdzīgi latviešu "Saeima") ir Turcijas parlaments un vienīgais institūts, kam Turcijas konstitūcijā dota likumdevēja vara.

Sekulārisms Turcijā un Turcijas Lielā nacionālā asambleja · Turcija un Turcijas Lielā nacionālā asambleja · Redzēt vairāk »

Turcijas neatkarības karš

Turcijas neatkarības karš (turku valodā: Kurtuluş Savaşı vai İstiklâl Harbi) ir apzīmējums politiskiem un militāriem notikumiem pēc Osmaņu impērijas sakāves (kopā ar pārējām Centrālajām lielvalstīm) Pirmajā pasaules karā, kas bija turku revolucionāru atbildes rīcība pret Sabiedroto okupāciju.

Sekulārisms Turcijā un Turcijas neatkarības karš · Turcija un Turcijas neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Turku valoda

Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.

Sekulārisms Turcijā un Turku valoda · Turcija un Turku valoda · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

1923. gads un Sekulārisms Turcijā · 1923. gads un Turcija · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Sekulārisms Turcijā un Turcija

Sekulārisms Turcijā ir 34 attiecības, bet Turcija ir 238. Tā kā viņi ir kopīgs 16, Jaccard indekss ir 5.88% = 16 / (34 + 238).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Sekulārisms Turcijā un Turcija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »