Ātrāk nekā pārlūku!
73 attiecības: Amonija hlorīds, Amonjaks, Anhidrīds, Ābolskābe, Baldriānskābe, Bāze (ķīmija), Benzoskābe, Binārie savienojumi, Borāti, Borskābe, Bromūdeņražskābe, Butirāti, Cianāti, Cianīdi, Ciānūdeņradis, Citronskābe, Dzintarskābe, Elektrolīts, Etiķskābe, Fluorūdeņražskābe, Fosfāti, Ftalskābe, Hidroksīdi, Hlorapskābe, Hlorīdi, Hlorpaskābe, Hlorskābe, Hromskābe, Jodūdeņražskābe, Jons, Kanēļskābe, Karbonāti, Karbonskābes, Korķskābe, Kvadrātskābe, Lūisa skābes un bāzes, Logaritms, Metāli, Nitrāti, Ogļskābe, Oksīdi, Oksidēšanas pakāpe, Oksidējošā skābe, Oleīnskābe, Ortofosforskābe, Palmitīnskābe, Perhlorāti, Perhlorskābe, Peroksisērskābe, PH, ..., Pienskābe, Pirovīnogskābe, Propionskābe, Protons, Rodanīdi, Sāļi, Sālsskābe, Sērūdeņradis, Sērpaskābe, Sērskābe, Silīcijskābe, Silikāti, Skābeņskābe, Skudrskābe, Slāpekļūdeņražskābe, Slāpekļpaskābe, Slāpekļskābe, Sprāgstošā skābe, Stearīnskābe, Sulfāti, Sviestskābe, Vārglāze, Vīnskābe. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Amonija hlorīds
Amonija hlorīds jeb salmiaks (NH4Cl) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela bez smaržas un ar rūgti sāļu garšu.
Jaunums!!: Skābes un Amonija hlorīds · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Skābes un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Anhidrīds
Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas tiek iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.
Jaunums!!: Skābes un Anhidrīds · Redzēt vairāk »
Ābolskābe
Ābolskābe (hidroksidzintarskābe, 2-hidroksibutāndiskābe, НООС−СН(ОН)−СН2−СООН) pieder pie divvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Ābolskābe · Redzēt vairāk »
Baldriānskābe
Baldriānskābe (n-pentānskābe, butānkarbonskābe, С4Н9СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Baldriānskābe · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Skābes un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Benzoskābe
Benzoskābe (benzolkarbonskābe, C6H5COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Benzoskābe · Redzēt vairāk »
Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Jaunums!!: Skābes un Binārie savienojumi · Redzēt vairāk »
Borāti
Tetraborāta jona struktūra Borāti ir borskābes sāļi.
Jaunums!!: Skābes un Borāti · Redzēt vairāk »
Borskābe
Borskābe jeb ortoborskābe (H3BO3 vai B(OH)3) ir ļoti vāja neorganiska skābe.
Jaunums!!: Skābes un Borskābe · Redzēt vairāk »
Bromūdeņražskābe
Bromūdeņražskābe ir bromūdeņraža (HBr) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Skābes un Bromūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Butirāti
Na butirāta ķīmiskā formula Butirāti, saukti arī par butanoātiem, ir sviestskābes atvasinājumi — sāļi vai esteri.
Jaunums!!: Skābes un Butirāti · Redzēt vairāk »
Cianāti
Cianāta anjona molekulas modelis Cianāti ir ciānskābes sāļi.
Jaunums!!: Skābes un Cianāti · Redzēt vairāk »
Cianīdi
Cianīdi ir ciānūdeņražskābes (zilskābes) HCN sāļi.
Jaunums!!: Skābes un Cianīdi · Redzēt vairāk »
Ciānūdeņradis
Ciānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Skābes un Ciānūdeņradis · Redzēt vairāk »
Citronskābe
Citronskābe (2-hidroksipropān-1,2,3-trikarbonskābe, НООС–СН2–C(COOH)(OH)–СН2–СООН) pieder pie trīsvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Citronskābe · Redzēt vairāk »
Dzintarskābe
Dzintarskābe (butāndiskābe, etāndikarbonskābe, HOOC–CH2–CH2–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Dzintarskābe · Redzēt vairāk »
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Jaunums!!: Skābes un Elektrolīts · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Skābes un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Fluorūdeņražskābe
Fluorūdeņražskābe ir fluorūdeņraža ūdens šķīdums.
Jaunums!!: Skābes un Fluorūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Fosfāti
Fosfāta jons Fosfāti ir fosforskābes sāļi.
Jaunums!!: Skābes un Fosfāti · Redzēt vairāk »
Ftalskābe
Ftalskābe (benzoldikarbonskābe, C6H4(COOH)2) ir vienkāršākā aromātiskā divvērtīgā karbonskābe.
Jaunums!!: Skābes un Ftalskābe · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Skābes un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Hlorapskābe
Hlorapskābe (HClO) ir ļoti vāja vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +1.
Jaunums!!: Skābes un Hlorapskābe · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Skābes un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Hlorpaskābe
Hlorpaskābe (HClO2) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +3.
Jaunums!!: Skābes un Hlorpaskābe · Redzēt vairāk »
Hlorskābe
Hlorskābe (HClO3) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas oksidēšanas pakāpē +5.
Jaunums!!: Skābes un Hlorskābe · Redzēt vairāk »
Hromskābe
Hromskābe (H2CrO4) ir vidēji stipra skābe, kas eksistē tikai ūdens šķīdumos un brīvā veidā nav iegūta.
Jaunums!!: Skābes un Hromskābe · Redzēt vairāk »
Jodūdeņražskābe
Jodūdeņražskābe ir jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Skābes un Jodūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Skābes un Jons · Redzēt vairāk »
Kanēļskābe
Kanēļskābe (trans-β-fenilakrilskābe, trans-3-fenil-2-propēnskābe, C6H5−CH.
Jaunums!!: Skābes un Kanēļskābe · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Skābes un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Karbonskābes
Karbonskābju vispārīga struktūrformula Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH.
Jaunums!!: Skābes un Karbonskābes · Redzēt vairāk »
Korķskābe
Korķskābe (suberīnskābe, oktāndiskābe, 1,6-heksāndikarbonskābe, HOOC–(CH2)6–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Korķskābe · Redzēt vairāk »
Kvadrātskābe
Kvadrātskābe jeb dihidroksiciklobutēndions (C4H2O4) pieder pie cikliskajiem ketospirtiem.
Jaunums!!: Skābes un Kvadrātskābe · Redzēt vairāk »
Lūisa skābes un bāzes
Amonija jona veidošanās no amonjaka (Lūisa bāzes) un ūdeņraža katjona (Lūisa skābes) Lūisa skābes ir molekulas vai joni, kam ir brīvas orbitāles un kas var piesaistīt citas molekulas vai jona nedalīto elektronu pāri, veidojot adukta tipa savienojumus.
Jaunums!!: Skābes un Lūisa skābes un bāzes · Redzēt vairāk »
Logaritms
Logaritma funkcijas ar dažādām bāzēm. Sarkanās funkcijas logaritms ir ar bāzi e (ln). Zaļās funkcijas logaritms ir ar bāzi 10 (lg) un purpurkrāsas funkcija ir logaritms ar bāzi 1,7. Logaritms ir matemātiska operācija, kas ir pretēja kāpināšanai (ja grib atgūt kāpinātāju).
Jaunums!!: Skābes un Logaritms · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Skābes un Metāli · Redzēt vairāk »
Nitrāti
Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).
Jaunums!!: Skābes un Nitrāti · Redzēt vairāk »
Ogļskābe
Ogļskābe (H2CO3) ir vidēji stipra divvērtīga skābe, kas veidojas, ūdenī izšķīstot oglekļa dioksīdam CO2.
Jaunums!!: Skābes un Ogļskābe · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Skābes un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanas pakāpe
Oksidēšanas pakāpe ir ķīmiskā elementa atoma nosacīts elektriskais lādiņš molekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv no joniem un elektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga).
Jaunums!!: Skābes un Oksidēšanas pakāpe · Redzēt vairāk »
Oksidējošā skābe
Slāpekļskābe — oksidējošā skābe. Oksidējošā skābe ir tāda skābe, kurā oksidētāja lomā iesaistās centrālais skābi veidojošais atoms, nevis tikai atšķeltais ūdeņraža jons.
Jaunums!!: Skābes un Oksidējošā skābe · Redzēt vairāk »
Oleīnskābe
Oleīnskābe (cis-9-oktadecēnskābe, СН3(СН2)7СН.
Jaunums!!: Skābes un Oleīnskābe · Redzēt vairāk »
Ortofosforskābe
Ortofosforskābe (H3PO4) pieder pie fosfora(V) savienojumiem - fosforskābēm un ir vispazīstamākā no tām.
Jaunums!!: Skābes un Ortofosforskābe · Redzēt vairāk »
Palmitīnskābe
Palmitīnskābe (n-heksadekānskābe, cetilskābe, С15Н31СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Palmitīnskābe · Redzēt vairāk »
Perhlorāti
Vara(II) perhlorāta kristālhidrāts Perhlorāti ir perhlorskābes sāļi.
Jaunums!!: Skābes un Perhlorāti · Redzēt vairāk »
Perhlorskābe
Perhlorskābe (HClO4) ir vienvērtīga skābekli un hloru saturoša neorganiska skābe, kurā hlors atrodas augstākajā oksidēšanas pakāpē +7.
Jaunums!!: Skābes un Perhlorskābe · Redzēt vairāk »
Peroksisērskābe
Peroksisērskābe jeb Karo skābe (H2SO5) ir sēru saturoša peroksiskābe.
Jaunums!!: Skābes un Peroksisērskābe · Redzēt vairāk »
PH
pH indikatoru iekrāsoti šķīdumi ar dažādu ūdeņraža jonu koncentrāciju (no pH.
Jaunums!!: Skābes un PH · Redzēt vairāk »
Pienskābe
Pienskābe (α-hidroksipropionskābe, 2-hidroksipropānskābe, CH3CHOHCOOH) pieder pie hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Pienskābe · Redzēt vairāk »
Pirovīnogskābe
Pirovīnogskābe (2-oksopropānskābe, α-ketopropionskābe, acetilskudrskābe, piruvīnskābe, CH3CO−СООН) ir vienkāršākā ketokarbonskābe.
Jaunums!!: Skābes un Pirovīnogskābe · Redzēt vairāk »
Propionskābe
Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Propionskābe · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Skābes un Protons · Redzēt vairāk »
Rodanīdi
Tiocianāta anjona modelis Rodanīdi jeb tiocianāti (SCN−) ir savienojumi, kas satur − anjonu.
Jaunums!!: Skābes un Rodanīdi · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Skābes un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Skābes un Sālsskābe · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Skābes un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Sērpaskābe
Sērpaskābe (H2SO3) ir sēru saturoša skābe, kas tīrā veidā nepastāv (tomēr konstatētas atsevišķas tās molekulas gāzes fāzē).
Jaunums!!: Skābes un Sērpaskābe · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Skābes un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Silīcijskābe
Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu (n).
Jaunums!!: Skābes un Silīcijskābe · Redzēt vairāk »
Silikāti
Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.
Jaunums!!: Skābes un Silikāti · Redzēt vairāk »
Skābeņskābe
Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC−COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe.
Jaunums!!: Skābes un Skābeņskābe · Redzēt vairāk »
Skudrskābe
Skudrskābe (metānskābe, HCOOH) ir vienkāršākā karbonskābe.
Jaunums!!: Skābes un Skudrskābe · Redzēt vairāk »
Slāpekļūdeņražskābe
Slāpekļūdeņražskābe (HN3) ir viens no slāpekļa un ūdeņraža binārajiem savienojumiem.
Jaunums!!: Skābes un Slāpekļūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Slāpekļpaskābe
Slāpekļpaskābe (HNO2) ir vāja neorganiska vienvērtīga skābe, kas pastāv tikai atšķaidītos ūdens šķīdumos, kā arī gāzes fāzē.
Jaunums!!: Skābes un Slāpekļpaskābe · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Skābes un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Sprāgstošā skābe
Sprāgstošā skābe jeb fulmīnskābe (H−C≡N→O) ir ciānskābes (HO−CN) un izociānskābes (HN.
Jaunums!!: Skābes un Sprāgstošā skābe · Redzēt vairāk »
Stearīnskābe
Stearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С17Н35СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Stearīnskābe · Redzēt vairāk »
Sulfāti
Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.
Jaunums!!: Skābes un Sulfāti · Redzēt vairāk »
Sviestskābe
Sviestskābe (С3Н7СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Sviestskābe · Redzēt vairāk »
Vārglāze
Vārglāze ar ūdeni Dažāda izmēra vārglāzes Vārglāze ir cilindriskas formas laboratorijas trauks no plāna stikla, ar plakanu dibenu un "snīpīti" šķidruma noliešanai.
Jaunums!!: Skābes un Vārglāze · Redzēt vairāk »
Vīnskābe
Vīnskābe (dihidroksidzintarskābe, 2,3-dihidroksibutāndiskābe, НООС–СНОН–СНОН–СООН) pieder pie divvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Skābes un Vīnskābe · Redzēt vairāk »
