Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Alberts Kronenbergs, Baltijas Celulozes fabrika, Darba iela (Jūrmala), Ebreji, Eižens Laube, Frīdrihs Vasarietis, Georgs Armitsteds, Jūrmala, Jēkabs Ketlers, Katrīna II Lielā, Kauguri (Jūrmala), Krastciems, Krievijas Impērija, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latviešu konversācijas vārdnīca, Latviešu strēlnieki, Latvijas brīvības cīņas, Lielupe, Livonijas ordenis, Napoleons Bonaparts, Pēteris Bīrons, Pēteris Stučka, Pilsēta, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Prūsija, Raiņa iela (Jūrmala), Rīga, Slocene, Sloka (stacija), Slokas apgabals, Slokas pamatskola, Varoņu iela (Jūrmala), Zemgale, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 1255. gads, 1785. gads, 1812. gada karš, 1844. gads, 1851. gads, 1867. gads, 1877. gads, 1878. gads, 1896. gads, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1925. gads, 1959. gads.
Alberts Kronenbergs
Alberts Kronenbergs (dzimis, miris) bija latviešu grafiķis, dzejnieks un vairāku grāmatu autors.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Alberts Kronenbergs · Redzēt vairāk »
Baltijas Celulozes fabrika
Baltijas Celulozes fabrikas aploksne, kas nosūtīta ar Latvijas un PSRS pastmarkām pēc Latvijas okupācijas 1941. gada augustā. Baltijas Celulozes fabrika, vēlāk Slokas celulozes un papīra kombināts, tad Slokas Celulozes un papīra fabrika, bija papīrrūpniecības uzņēmums Slokā, Latvijā.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Baltijas Celulozes fabrika · Redzēt vairāk »
Darba iela (Jūrmala)
Darba iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Darba iela (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Ebreji · Redzēt vairāk »
Eižens Laube
Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Eižens Laube · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vasarietis
Fridriha Vasarieša piemiņas plāksne Vasaras ielā Frīdrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Frīdrihs Zommers; 1881—1972) bija latviešu uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Frīdrihs Vasarietis · Redzēt vairāk »
Georgs Armitsteds
Georgs Armitsteds Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds (—) bija vācbaltu inženieris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (1901—1912).
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Georgs Armitsteds · Redzēt vairāk »
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Jūrmala · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kauguri (Jūrmala)
Kauguri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Sloku un Kaugurciemu.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Kauguri (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Krastciems
Krastciems ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā, kas izveidojusies starp Valteriem un Sloku.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Krastciems · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latviešu konversācijas vārdnīca
Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Latviešu konversācijas vārdnīca · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Lielupe · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pēteris Stučka
Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Prūsija · Redzēt vairāk »
Raiņa iela (Jūrmala)
Raiņa iela ir iela Jūrmalā, kas savieno Slokas un Kauguru apkaimes.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Raiņa iela (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Rīga · Redzēt vairāk »
Slocene
Slocene (arī Pulkaine, Pulkaiņu upīte, Pulkaiņupīte, Sloce, augštecē - Vēžupe, Vēžupīte, lejtecē atteka - Samulomi, Samuloms) ir upe Latvijā, Kaņiera ezera pieteka Zemgales ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Slocene · Redzēt vairāk »
Sloka (stacija)
Sloka ir dzelzceļa stacija līnijā Torņakalns—Tukums II (Rīga—Tukums).
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Sloka (stacija) · Redzēt vairāk »
Slokas apgabals
Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Slokas apgabals · Redzēt vairāk »
Slokas pamatskola
Slokas pamatskola bija viena no Jūrmalas pamatskolām, kas atradās Skolas ielā 3, Slokas apkaimē.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Slokas pamatskola · Redzēt vairāk »
Varoņu iela (Jūrmala)
Varoņu iela ir iela Jūrmalā, Slokas apkaimē.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Varoņu iela (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un Zemgale · Redzēt vairāk »
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »
1255. gads
1255.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1255. gads · Redzēt vairāk »
1785. gads
1785.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1785. gads · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1844. gads
1844.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1844. gads · Redzēt vairāk »
1851. gads
1851.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1851. gads · Redzēt vairāk »
1867. gads
1867.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1867. gads · Redzēt vairāk »
1877. gads
1877.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1877. gads · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1878. gads · Redzēt vairāk »
1896. gads
1896.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1896. gads · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1925. gads
1925.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1925. gads · Redzēt vairāk »
1959. gads
1959.
Jaunums!!: Sloka (Jūrmala) un 1959. gads · Redzēt vairāk »
