Ātrāk nekā pārlūku!
37 attiecības: Austroungārija, Austrumprūsija, Avāri (senie), Balkānu pussala, Brašova, Bulgāri, Dākija, Donava, Eiropa, Hābsburgi, Honorijs III, Huņņi, Karlovicas līgums, Karpati, Kauja par Vīni, Kluža-Napoka, Konstantinopole, Latīņu impērija, Livonija, Mohāčas kauja, Moldova, Osmaņu impērija, Otrais Krusta karš, Pareizticība, Romas impērija, Romas pāvestu uzskaitījums, Rumāņi, Rumānija, Sibiu, Slāvi, Transilvānijas hercogiste, Ungāri, Ungārijas Karaliste, Valahija, Vācu ordenis, Vestgoti, Vojevoda.
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Transilvānija un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Transilvānija un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Jaunums!!: Transilvānija un Avāri (senie) · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Transilvānija un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Brašova
Brašova ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā.
Jaunums!!: Transilvānija un Brašova · Redzēt vairāk »
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Jaunums!!: Transilvānija un Bulgāri · Redzēt vairāk »
Dākija
Dākijas zelta monēta ar ērgļa un vainaga attēlu un uzrakstu ΚΟΣΩΝ (1. gs. vidus p.m.ē.). Dākijas valsts aptuvenās robežas ķēniņa Burebistas valdīšanas laikā (82. gadā p.m.ē.). Romas impērijas Dākijas provinču (sārtā krāsā) karte ar iezīmētām zelta (Au) un sudraba (Ag) raktuvju vietām. Dākija jeb Dāķija bija indoeiropiešu tautu dāku un gētu apdzīvota ķēniņvalsts (no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 106. gadam m.ē.) aptuveni tagadējās Rumānijas un Moldovas teritorijā.
Jaunums!!: Transilvānija un Dākija · Redzēt vairāk »
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Jaunums!!: Transilvānija un Donava · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Transilvānija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Hābsburgi
Hābsburgas pils tagadējā Ārgavas kantonā Šveicē (1642). Hābsburgi jeb Habsburgi ir viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā.
Jaunums!!: Transilvānija un Hābsburgi · Redzēt vairāk »
Honorijs III
Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.
Jaunums!!: Transilvānija un Honorijs III · Redzēt vairāk »
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Jaunums!!: Transilvānija un Huņņi · Redzēt vairāk »
Karlovicas līgums
Karlovicas līgums, jeb Karlovcu līgums tika parakstīts 1699.
Jaunums!!: Transilvānija un Karlovicas līgums · Redzēt vairāk »
Karpati
Karpatu kalnu satelītattēls Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas austrumos, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas teritorijās.
Jaunums!!: Transilvānija un Karpati · Redzēt vairāk »
Kauja par Vīni
Kauja par Vīni notika 1683.
Jaunums!!: Transilvānija un Kauja par Vīni · Redzēt vairāk »
Kluža-Napoka
Kluža-Napoka ir pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Transilvānijā, pie Mazās Somešulas upes.
Jaunums!!: Transilvānija un Kluža-Napoka · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Transilvānija un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Latīņu impērija
Impērijas ģerbonis Latīņu impērija (sārtā) pēc vairāku teritoriju zaudēšanas Mazāzijā un Grieķijā, 1230 Latīņu impērija vai precīzāk Romānijas impērija pastāvēja no 1204.
Jaunums!!: Transilvānija un Latīņu impērija · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Transilvānija un Livonija · Redzēt vairāk »
Mohāčas kauja
Ungārijas sadalīšana Mohāčas kauja ir viena no svarīgākajām kaujām Ungārijas un Centrāleiropas vēsturē.
Jaunums!!: Transilvānija un Mohāčas kauja · Redzēt vairāk »
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Transilvānija un Moldova · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Transilvānija un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Otrais Krusta karš
Mazāzija un krustnešu valstis ap 1140. gadu. Otrais Krusta karš (1147—1149) bija otrs nozīmīgākais krusta karš, kurš sākās no Eiropas.
Jaunums!!: Transilvānija un Otrais Krusta karš · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Transilvānija un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Transilvānija un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Romas pāvestu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.
Jaunums!!: Transilvānija un Romas pāvestu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Rumāņi
Rumāņi ir rumāņu valodā runājošie Rumānijas un Moldāvijas iedzīvotāji.
Jaunums!!: Transilvānija un Rumāņi · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Transilvānija un Rumānija · Redzēt vairāk »
Sibiu
Sibiu, arī Hermannštate, Naģsebena, ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā.
Jaunums!!: Transilvānija un Sibiu · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Transilvānija un Slāvi · Redzēt vairāk »
Transilvānijas hercogiste
Transilvānijas hercogiste (vai Transilvania, — 'aizmežu zeme') bija daļēji no Osmaņu impērijas atkarīga valsts mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, Transilvānijā.
Jaunums!!: Transilvānija un Transilvānijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Transilvānija un Ungāri · Redzēt vairāk »
Ungārijas Karaliste
Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.
Jaunums!!: Transilvānija un Ungārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Valahija
Valahijas atrašanās vieta Rumānijā Valahija ir kultūrvēsturisks reģions Rumānijas dienvidos.
Jaunums!!: Transilvānija un Valahija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Transilvānija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Jaunums!!: Transilvānija un Vestgoti · Redzēt vairāk »
Vojevoda
17. gadsimta krievu vojevoda Vojevoda, arī vaivads (waiwoda, voivod, voivode, waywod, voyevoda, войвода, војвода vai воевода — 'karavadonis') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes virspavēlnieks Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Maķedonijā, Horvātijā, Serbijā, Maskavijā, Polijā un Lietuvā, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jārls vai grāfs.
Jaunums!!: Transilvānija un Vojevoda · Redzēt vairāk »
