Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Akuzatīvs, Anatolija, Antroponīmija, Apstākļa vārds, Darbības vārds, Datorlingvistika, Etimoloģija, Etnolingvistika, Ferdināns de Sosīrs, Filozofija, Fonētika, Fonoloģija, Gramatika, Indijas vēsture, Latīņu valoda, Leksikogrāfija, Leksikoloģija, Lietvārds, Literatūra, Locījums, Morfoloģija (valodniecība), Mutvārdu valoda, Nominatīvs, Onomastika, Ortogrāfija, Paleogrāfija, Psiholingvistika, Rakstu valoda, Retorika, Sanskrits, Sīrija, Semantika, Senā Ēģipte, Senā Divupe, Senā Grieķija, Senā Roma, Senie laiki, Sintakse, Sociolingvistika, Stilistika, Strukturālisms, Toponīmija, Valoda, Valodu uzskaitījumi, Zinātne, 19. gadsimts, 20. gadsimts.
Akuzatīvs
Akuzatīvs ir vārda locījums, kas paskaidro priekšmetu vai personu.
Jaunums!!: Valodniecība un Akuzatīvs · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Valodniecība un Anatolija · Redzēt vairāk »
Antroponīmija
Antroponīmija vai antroponomastika (no — 'cilvēks' + onuma — 'vārds') ir onomastikas nozare, kas pēta cilvēku vārdus (antroponīmus).
Jaunums!!: Valodniecība un Antroponīmija · Redzēt vairāk »
Apstākļa vārds
Apstākļa vārds jeb adverbs ir patstāvīga, nelokāma vārdšķira, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes.
Jaunums!!: Valodniecība un Apstākļa vārds · Redzēt vairāk »
Darbības vārds
Darbības vārds jeb verbs ( — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.
Jaunums!!: Valodniecība un Darbības vārds · Redzēt vairāk »
Datorlingvistika
Datorlingvistika ir starpdisciplīnu nozare, kas nodarbojas ar dabīgo valodu modelēšanu.
Jaunums!!: Valodniecība un Datorlingvistika · Redzēt vairāk »
Etimoloģija
Etimoloģija ir vēsturiskās valodniecības nozare.
Jaunums!!: Valodniecība un Etimoloģija · Redzēt vairāk »
Etnolingvistika
Etnolingvistika ir valodniecības nozare, kas pēta attiecības starp valodu un kultūru, kā arī dažādu etnisko grupu pasaules uztveres īpatnības.
Jaunums!!: Valodniecība un Etnolingvistika · Redzēt vairāk »
Ferdināns de Sosīrs
Ferdināns de Sosīrs (dzimis, miris) ir mūsdienu valodniecības pamatlicējs, kurš ietekmējis gan literatūras, gan sociālo zinātņu analīzes metodes.
Jaunums!!: Valodniecība un Ferdināns de Sosīrs · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Valodniecība un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fonētika
Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas.
Jaunums!!: Valodniecība un Fonētika · Redzēt vairāk »
Fonoloģija
Fonoloģija (φωνή phōnē, "skaņa" un λόγος lógos, "mācība") ir valodniecības apakšnozare, kas pēta "valodas skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju modeļus." Fonētika apskata valodas skaņas jeb fonus no nosacīti objektīva skatpunkta — to artikulārās (t. i., pēc runas orgānu iesaistības) un akustiskās iezīmes.
Jaunums!!: Valodniecība un Fonoloģija · Redzēt vairāk »
Gramatika
Gramatika ((grammatikḗ), no γράμμα (gramma) — 'burts') ir valodniecības apakšnozare, kurā ietilpst morfoloģija un sintakse.
Jaunums!!: Valodniecība un Gramatika · Redzēt vairāk »
Indijas vēsture
Indijas vēsture sākas ar Indas ielejas civilizāciju, kas izplatījās un uzplauka Indijas subkontinenta ziemeļrietumu daļā no 3300.
Jaunums!!: Valodniecība un Indijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Valodniecība un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Leksikogrāfija
Leksikogrāfija (— ‘vārdnīca’ + graphō — ‘rakstu’) ir termins, ko var attiecināt uz leksikonu jeb vārdnīcu sastādīšanas procesu (vārdu vākšana, sistematizēšana) un vārdnīcu izdošanu.
Jaunums!!: Valodniecība un Leksikogrāfija · Redzēt vairāk »
Leksikoloģija
Leksikoloģija (— ‘ar vārdu saistīts’, logos — ‘jēdziens, mācība’) ir valodniecības nozare, kas pēta leksiku.
Jaunums!!: Valodniecība un Leksikoloģija · Redzēt vairāk »
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Jaunums!!: Valodniecība un Lietvārds · Redzēt vairāk »
Literatūra
Literatūra (no — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi.
Jaunums!!: Valodniecība un Literatūra · Redzēt vairāk »
Locījums
lietvārdus Locījums ir gramatiska forma, kas norāda uz noteiktām vārda semantiskajām un sintaktiskajām funkcijām vārdkopā vai teikumā.
Jaunums!!: Valodniecība un Locījums · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (valodniecība)
Morfoloģija (no (morphē) — 'veids') ir valodniecības apakšnozare, gramatikas daļa, kas pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu), vārdformu, vārda gramatisko nozīmju veidošanu un izteikšanu, vārdformu paradigmas un vārdšķiras.
Jaunums!!: Valodniecība un Morfoloģija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Mutvārdu valoda
Mutvārdu valoda ir cilvēku dabīga valoda, kurā vārdi tiek izpausti ar artikulētu skaņu palīdzību, kuras rada ar runas orgāniem.
Jaunums!!: Valodniecība un Mutvārdu valoda · Redzēt vairāk »
Nominatīvs
Nominatīvs ir locījums, kas parasti apzīmē darbības darītāju.
Jaunums!!: Valodniecība un Nominatīvs · Redzēt vairāk »
Onomastika
Onomastika ((onomastikós), no ὄνομα (ónoma) — 'vārds') ir valodniecības nozare, kas pēta visu veidu īpašvārdus un to cilmi.
Jaunums!!: Valodniecība un Onomastika · Redzēt vairāk »
Ortogrāfija
Ortogrāfija (— "pareizs", graphia — "rakstīšana") jeb pareizrakstība ir valodas noteikumu sistēma, kas nosaka runas vienveidīgu atveidi rakstos.
Jaunums!!: Valodniecība un Ortogrāfija · Redzēt vairāk »
Paleogrāfija
Paleogrāfija (no grieķu palaiós 'sens' un graphein 'rakstīt') ir vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pēta rakstu zīmju attīstības vēsturi, kā arī konstatē un pēta rakstību grafisko formu, veidošanas paņēmienus, saīsinājumus u.c. īpašības, attīstības likumsakarības dažādu laiku rakstu pieminekļos.
Jaunums!!: Valodniecība un Paleogrāfija · Redzēt vairāk »
Psiholingvistika
Psiholingvistika ir psiholoģijas un lingvistikas starpzinātne, kas pētī valodu mijiedarbību ar tās lietotāju.
Jaunums!!: Valodniecība un Psiholingvistika · Redzēt vairāk »
Rakstu valoda
Rakstu valoda ir rakstā fiksēta valodas forma, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.
Jaunums!!: Valodniecība un Rakstu valoda · Redzēt vairāk »
Retorika
Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.
Jaunums!!: Valodniecība un Retorika · Redzēt vairāk »
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Jaunums!!: Valodniecība un Sanskrits · Redzēt vairāk »
Sīrija
Sīrija, oficiāli Sīrijas Arābu Republika, ir valsts Tuvajos Austrumos, dibināta 1946.
Jaunums!!: Valodniecība un Sīrija · Redzēt vairāk »
Semantika
Zīme un nozīme Semantika (cēlies no, sēmantikós — ‘nozīmējošs’) ir valodniecības nozare par valodas vienību (zīmju, vārdu utt.) nozīmi, pretstatā sintaksei, kas apskata informācijas nesēju struktūru.
Jaunums!!: Valodniecība un Semantika · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Valodniecība un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Divupe
Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.
Jaunums!!: Valodniecība un Senā Divupe · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Valodniecība un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Valodniecība un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Senie laiki
Senās Grieķijas dzejnieks Homērs. Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu, Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu, bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.
Jaunums!!: Valodniecība un Senie laiki · Redzēt vairāk »
Sintakse
Sintakse (— ‘kopējā kārtība’) ir valodniecības nozare, kas pēta vārdu savienojumus un teikumu gramatisko struktūru.
Jaunums!!: Valodniecība un Sintakse · Redzēt vairāk »
Sociolingvistika
Sociolingvistika ir valodniecības nozare, kas pēta ar valodu un sabiedrību saistītas problēmas.
Jaunums!!: Valodniecība un Sociolingvistika · Redzēt vairāk »
Stilistika
Stilistika (cēlies no — ‘irbulis rakstīšanai’, vēlāk ‘runas veids, izklāsts’) ir stila pētniecības nozare.
Jaunums!!: Valodniecība un Stilistika · Redzēt vairāk »
Strukturālisms
Strukturālisms bija virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kas izveidojās 20.gs.
Jaunums!!: Valodniecība un Strukturālisms · Redzēt vairāk »
Toponīmija
Toponīmija vai toponīmika (tópos — ‘vieta’;, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana.
Jaunums!!: Valodniecība un Toponīmija · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Valodniecība un Valoda · Redzēt vairāk »
Valodu uzskaitījumi
Valodu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Valodniecība un Valodu uzskaitījumi · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Valodniecība un Zinātne · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Valodniecība un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Valodniecība un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lingvisti, Lingvistika, Lingvists, Valodniece, Valodnieciba, Valodnieks.
