Vaļveidīgie un Zobenvalis

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Vaļveidīgie un Zobenvalis

Vaļveidīgie vs. Zobenvalis

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta. Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Acs un Vaļveidīgie · Acs un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Cūkdelfīni

Cūkdelfīni jeb jūras cūkas (Phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Cūkdelfīni un Vaļveidīgie · Cūkdelfīni un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Delfīni un Vaļveidīgie · Delfīni un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Delfīnu dzimta

Delfīnu dzimta (Delphinidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Delfīnu dzimta un Vaļveidīgie · Delfīnu dzimta un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Hidrolokators

Latvijas Jūras spēku kuģa "Virsaitis" hidrolokatoru uzņemts kuģa vraks Igaunijas ūdeņos Hidrolokators (húdōr — ‘ūdens’; — ‘novietojums’) jeb sonors (— ‘skanīgs’) ir ierīce, kura zem ūdens ar hidrolokācijas metodi — ar akustiskajiem viļņiem un ultraskaņu — var atrast priekšmetus un to noteikt to atrašanās vietu, mērot laiku, kas paiet, kamēr no objekta atstarotā skaņa nonāk atpakaļ līdz ierīcei.

Hidrolokators un Vaļveidīgie · Hidrolokators un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Joslvaļi

Joslvaļi, joslvaļu ģints (Balaenoptera) ir viena no joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) ģintīm, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas.

Joslvaļi un Vaļveidīgie · Joslvaļi un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Kašalots un Vaļveidīgie · Kašalots un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Okeāns un Vaļveidīgie · Okeāns un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Redze

Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.

Redze un Vaļveidīgie · Redze un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Roņi

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).

Roņi un Vaļveidīgie · Roņi un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Skaņa un Vaļveidīgie · Skaņa un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Suga un Vaļveidīgie · Suga un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Vaļi un Vaļveidīgie · Vaļi un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Vaļveidīgie un Zīdītāji · Zobenvalis un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zilais valis

Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.

Vaļveidīgie un Zilais valis · Zilais valis un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Vaļveidīgie un Zivis · Zivis un Zobenvalis · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Vaļveidīgie un Zobi · Zobenvalis un Zobi · Redzēt vairāk »