Ātrāk nekā pārlūku!
99 attiecības: Abava, Abavas senleja, Abrāzija, Aivars Mucenieks, Aleirolīts, Alfrēds Audze, Ance (ciems), Ances pagasts, Andrejs Šulcs, Anno Domini, Ansis Buševics, Augstums virs jūras līmeņa, Čigāni, Ēriks Kalnmeiers, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Baltkrievi, Būšnieku ezers, Blāzma (Puzes pagasts), Devons, Dienvidkurzemes novads, Dolomīts, Georgs Heinrihs Loskīls, Grants, Igauņi, Inta Kļimoviča-Drēviņa, Irbe (upe), Jānis Erenštreits, Jānis Fabriciuss, Jānis Princis (kultūras darbinieks), Jūrkalnes pagasts, Kārlis Princis, Kūdra, Krievi, Krievijas Impērija, Krusta kari, Kuldīgas novads, Kurši, Kursas zemiene, Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvieši, Lietuvieši, Livonija, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Maksis Reiters, Māls, ..., Merģelis, Moricsalas dabas rezervāts, Nikolajs Štelbaums, Piejūras zemiene, Piltene, Piltenes apgabals, Piltenes pagasts, Pirmais pasaules karš, Poļi, Polijas—Lietuvas ūnija, Pope, Popes pagasts, Priedes, Puzes ezers, Puzes pagasts, Rinda (upe), Smilšakmens, Stende (upe), Talsu novads, Tārgales pagasts, Užava, Užava (upe), Užavas lejtece, Užavas pagasts, Ugāle, Ugāles līdzenums, Ugāles pagasts, Ukraiņi, Usmas ezers, Usmas pagasts, Valstspilsēta, Vanema, Vācija, Vārve, Vārves pagasts, Vendi (Livonija), Venta, Ventava, Ventava (Vārves pagasts), Ventspils, Ventspils rajons, Verners fon Mirbahs, Verners Kraulis, Vineta Ikauniece, Zaļo un Zemnieku savienība, Zūras, Ziru pagasts, Zlēkas, Zlēku pagasts. Izvērst indekss (49 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Ventspils novads un Abava · Redzēt vairāk »
Abavas senleja
Abavas senleja, dažkārt arī Abavas—Slocenes senleja, ir dabas apvidus Austrumkursas augstienē, veido robežjoslu starp Austrumkursas augstieni dienvidos un Ziemeļkursas augstieni ziemeļos.
Jaunums!!: Ventspils novads un Abavas senleja · Redzēt vairāk »
Abrāzija
Ievērojama abrāzija pie krasta, Spānijā. Abrāzija (no — 'nokasīšana') jeb viļņgrauze ir lielu ūdenstilpju krastu noārdīšanās viļņu ietekmē.
Jaunums!!: Ventspils novads un Abrāzija · Redzēt vairāk »
Aivars Mucenieks
Aivars Mucenieks (dzimis) ir Latvijas politiķis.
Jaunums!!: Ventspils novads un Aivars Mucenieks · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Ventspils novads un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Alfrēds Audze
Alfrēds Audze (1897-1930) bija Latvijas armijas pulkvedis, brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Ventspils novads un Alfrēds Audze · Redzēt vairāk »
Ance (ciems)
Ance ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Ances pagasta centrs pie Stendes upes.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ance (ciems) · Redzēt vairāk »
Ances pagasts
Ances pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ances pagasts · Redzēt vairāk »
Andrejs Šulcs
Andrejs Šulcs (—) bija latviešu gleznotājs un muzeju darbinieks.
Jaunums!!: Ventspils novads un Andrejs Šulcs · Redzēt vairāk »
Anno Domini
Anno Domini (no ‘Kunga gadā, mūsu ērā’), latviski tiek lietots saīsinājums m. ē., ir nosaukums, ar kuru apzīmē gadus, kas tiek lietoti Jūlija un Gregora kalendārā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Anno Domini · Redzēt vairāk »
Ansis Buševics
Ansis Buševics (—) bija Latvijas politiķis, Tautas padomes, Satversmes sapulces, kā arī 1. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ansis Buševics · Redzēt vairāk »
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Jaunums!!: Ventspils novads un Augstums virs jūras līmeņa · Redzēt vairāk »
Čigāni
Čigāni ir tauta, kas dzīvo izkaisīti dažādās pasaules valstīs un kuru vieno čigānu valoda un kopējas tradīcijas.
Jaunums!!: Ventspils novads un Čigāni · Redzēt vairāk »
Ēriks Kalnmeiers
Ēriks Kalnmeiers (dzimis) ir latviešu jurists, kas savas karjeras laikā ir strādājis gan par prokuroru, gan par zvērinātu advokātu.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ēriks Kalnmeiers · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Ventspils novads un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Jaunums!!: Ventspils novads un Baltijas ledus ezers · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Ventspils novads un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Būšnieku ezers
Būšnieku ezers ir atteku izcelsmes ezers Ventspils pilsētas ziemeļu daļā, kuru ir veidojusi Ventas upe.
Jaunums!!: Ventspils novads un Būšnieku ezers · Redzēt vairāk »
Blāzma (Puzes pagasts)
Blāzma (kļūdaini Puze) ir ciems Ventspils novadā, Puzes pagasta centrs.
Jaunums!!: Ventspils novads un Blāzma (Puzes pagasts) · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Ventspils novads un Devons · Redzēt vairāk »
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Ventspils novads un Dienvidkurzemes novads · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Ventspils novads un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Georgs Heinrihs Loskīls
Georgs Heinrihs Loskīls arī Juris Indriķis Loskils (1740. gada 7. novembris - 1814. gada 23. februāris) bija Latvijā dzimis brāļu draudzes mācītājs, rakstnieks un garīgo dziesmu autors, kas veidojis un vadījis šo reliģisko apgaismības kustību tagadējā Latvijā, Vācijā, Polijā un ASV.
Jaunums!!: Ventspils novads un Georgs Heinrihs Loskīls · Redzēt vairāk »
Grants
No 5 līdz 15 mm diametra grants Grants ir iežu dēdēšanā radies irdens vai rupjgraudains nogulumiezis.
Jaunums!!: Ventspils novads un Grants · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Igauņi · Redzēt vairāk »
Inta Kļimoviča-Drēviņa
Inta Kļimoviča-Drēviņa (dzimusi Kļimoviča Vārvē) ir bijusī Latvijas vieglatlēte, kas startēja 400 m distancē un pārstāvēja PSRS izlasi.
Jaunums!!: Ventspils novads un Inta Kļimoviča-Drēviņa · Redzēt vairāk »
Irbe (upe)
Irbe (arī Dižirbe, Dižirve, Irbes upe, Irve) ir upe Latvijā, Kurzemes ziemeļos.
Jaunums!!: Ventspils novads un Irbe (upe) · Redzēt vairāk »
Jānis Erenštreits
Jānis Erenštreits (dzimis) ir latviešu diriģents un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: Ventspils novads un Jānis Erenštreits · Redzēt vairāk »
Jānis Fabriciuss
Jānis Fabriciuss ( —) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Ventspils novads un Jānis Fabriciuss · Redzēt vairāk »
Jānis Princis (kultūras darbinieks)
Jānis Princis (Jānis Princis vecākais, Princjānis) (dzimis, miris) bija lībiešu kultūras darbinieks, dzejnieks, tulkotājs.
Jaunums!!: Ventspils novads un Jānis Princis (kultūras darbinieks) · Redzēt vairāk »
Jūrkalnes pagasts
Jūrkalnes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Jūrkalnes pagasts · Redzēt vairāk »
Kārlis Princis
Kārlis Aleksandrs Princis (1893—1978) bija latviešu (līvu) biologs, entomologs, Latvijas Universitātes docents.
Jaunums!!: Ventspils novads un Kārlis Princis · Redzēt vairāk »
Kūdra
Kūdras ieguve Vācijā Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos.
Jaunums!!: Ventspils novads un Kūdra · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Ventspils novads un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Ventspils novads un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Jaunums!!: Ventspils novads un Krusta kari · Redzēt vairāk »
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Ventspils novads un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Ventspils novads un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursas zemiene
Kursas zemiene ir zemiene Latvijas rietumdaļā, Kurzemes centrālajā daļā, pamatiežu ieliecē starp Rietumkursas un Austrumkursas augstieni.
Jaunums!!: Ventspils novads un Kursas zemiene · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Ventspils novads un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Ventspils novads un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Ventspils novads un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Ventspils novads un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Ventspils novads un Latvieši · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Ventspils novads un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Ventspils novads un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Ventspils novads un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Maksis Reiters
Maksis Reiters (īstajā vārdā Mārtiņš Reiters;Latvijas Padomju enciklopēdija, 8. sējums. Rīga:Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986. —) bija Sarkanās armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Krievijas pilsoņu kara un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Jaunums!!: Ventspils novads un Maksis Reiters · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Ventspils novads un Māls · Redzēt vairāk »
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Jaunums!!: Ventspils novads un Merģelis · Redzēt vairāk »
Moricsalas dabas rezervāts
Moricsalas dabas rezervāts ir aizsargājama dabas teritorija Kurzemē.
Jaunums!!: Ventspils novads un Moricsalas dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Nikolajs Štelbaums
Nikolajs Štelbaums (dzimis 1933. gadā Užavas pagastā, miris 2008. gadā Omskā) bija latviešu ātrslidotājs, sporta treneris.
Jaunums!!: Ventspils novads un Nikolajs Štelbaums · Redzēt vairāk »
Piejūras zemiene
Piejūras zemiene ir dabas apgabals Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Ventspils novads un Piejūras zemiene · Redzēt vairāk »
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Piltene · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Piltenes pagasts
Piltenes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Ventas labajā krastā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Piltenes pagasts · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Ventspils novads un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Ventspils novads un Poļi · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Ventspils novads un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Pope
Pope ir ciems Ventspils novada Popes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ventspils novads un Pope · Redzēt vairāk »
Popes pagasts
Popes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.
Jaunums!!: Ventspils novads un Popes pagasts · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Ventspils novads un Priedes · Redzēt vairāk »
Puzes ezers
Puzes ezers ir ezers Ventspils novada Puzes pagastā uz robežas ar Ugāles pagastu.
Jaunums!!: Ventspils novads un Puzes ezers · Redzēt vairāk »
Puzes pagasts
Puzes pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos.
Jaunums!!: Ventspils novads un Puzes pagasts · Redzēt vairāk »
Rinda (upe)
Rinda (lejtecē arī Angera) ir viena no Irbes satekupēm (otra ir Stende) Ventspils novadā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Rinda (upe) · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Ventspils novads un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Stende (upe)
Stende ir Irbes labā satekupe Ziemeļkurzemē, Talsu un Ventspils novados.
Jaunums!!: Ventspils novads un Stende (upe) · Redzēt vairāk »
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Ventspils novads un Talsu novads · Redzēt vairāk »
Tārgales pagasts
Tārgales pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām gar Ventu un Baltijas jūras piekrasti.
Jaunums!!: Ventspils novads un Tārgales pagasts · Redzēt vairāk »
Užava
Užava ir ciems Ventspils novada Užavas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ventspils novads un Užava · Redzēt vairāk »
Užava (upe)
Užava (arī Dižupe, Zirgmežupe; augštecē Mazkaibas upe, Mālupe; vidustecē Bumbuļupe) ir Baltijas jūrā ietekoša upe Kuldīgas un Ventspils novados.
Jaunums!!: Ventspils novads un Užava (upe) · Redzēt vairāk »
Užavas lejtece
Užavas lejtece ir dabas parks Ventspils novadā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Užavas lejtece · Redzēt vairāk »
Užavas pagasts
Užavas pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Ventspils novads un Užavas pagasts · Redzēt vairāk »
Ugāle
Ugāle ir apdzīvota vieta Ventspils novada Ugāles pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ugāle · Redzēt vairāk »
Ugāles līdzenums
Ugāles līdzenums ir dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļos.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ugāles līdzenums · Redzēt vairāk »
Ugāles pagasts
Ugāles pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām novada austrumos.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ugāles pagasts · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Ventspils novads un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Usmas ezers
Usmas ezers ir liels ezers Ventspils novada Usmas pagastā, robežojas ar Kuldīgas novadu un Talsu novadu.
Jaunums!!: Ventspils novads un Usmas ezers · Redzēt vairāk »
Usmas pagasts
Usmas pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos pie Usmas ezera.
Jaunums!!: Ventspils novads un Usmas pagasts · Redzēt vairāk »
Valstspilsēta
Valstspilsēta ir 2020.
Jaunums!!: Ventspils novads un Valstspilsēta · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Ventspils novads un Vanema · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ventspils novads un Vācija · Redzēt vairāk »
Vārve
Vārve ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Vārves pagastā pie Vārves strauta ietekas Ventā un pie autoceļa P108 (Ventspils — Kuldīga - Saldus).
Jaunums!!: Ventspils novads un Vārve · Redzēt vairāk »
Vārves pagasts
Vārves pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā rietumos, Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Vārves pagasts · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Venta · Redzēt vairāk »
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ventava · Redzēt vairāk »
Ventava (Vārves pagasts)
Ventava ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Vārves pagasta centrs Ventas kreisajā krastā iepretim Piltenei.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ventava (Vārves pagasts) · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ventspils · Redzēt vairāk »
Ventspils rajons
Ventspils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1962, 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ventspils rajons · Redzēt vairāk »
Verners fon Mirbahs
Verners fon Mirbahs (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis Hesenes-Kaseles ģenerālleitnants.
Jaunums!!: Ventspils novads un Verners fon Mirbahs · Redzēt vairāk »
Verners Kraulis
Verners Kraulis (dzimis, miris) bija latviešu psihiatrs un eigēniķis, Hermaņa Budula skolnieks.
Jaunums!!: Ventspils novads un Verners Kraulis · Redzēt vairāk »
Vineta Ikauniece
Vineta Ikauniece (dzimusi Vineta Plūksna Ventspilī vai pēc citiem avotiem Ugālē) ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi sprinta distancēs.
Jaunums!!: Ventspils novads un Vineta Ikauniece · Redzēt vairāk »
Zaļo un Zemnieku savienība
Zaļo un Zemnieku savienība (saīsināti: ZZS) ir 2002.
Jaunums!!: Ventspils novads un Zaļo un Zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Zūras
Zūras ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Vārves pagastā Ventas kreisajā krastā pie autoceļa V1328 un netālu no autoceļa P108 (Ventspils — Kuldīga — Saldus).
Jaunums!!: Ventspils novads un Zūras · Redzēt vairāk »
Ziru pagasts
Ziru pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Ziru pagasts · Redzēt vairāk »
Zlēkas
Zlēkas ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Zlēku pagasta centrs.
Jaunums!!: Ventspils novads un Zlēkas · Redzēt vairāk »
Zlēku pagasts
Zlēku pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Ventas un Abavas krastā.
Jaunums!!: Ventspils novads un Zlēku pagasts · Redzēt vairāk »
