Ātrāk nekā pārlūku!
65 attiecības: Acetona peroksīds, Acs, Agregātstāvoklis, Atoms, Auss, Šķidrums, Ūdens, Ķīmiskais savienojums, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Barioni, Bārija hidroksīds, Bioloģija, Cietība, Ciete, Cietviela, Dēmokrits, Deguns, Dezoksiribonukleīnskābe, Elektrons, Fenols, Filozofs, Fizika, Gaisma, Garša, Gāze, Hēlijs, Kālija hlorīds, Krāsa, Ledus, Matērija, Māls, Mēle, Mehāniskais līdzsvars, Molekula, Nātrija hidroksīds, Nātrija hlorīds, Nātrija karbonāts, Neitrons, Neons, Nukloni, Ogleklis, Oktogēns, Olbaltumvielas, Protons, Raķešdegviela, Riboze, Senā Grieķija, Silīcija nitrīds, Skābeņskābe, Skābeklis, ..., Smarža, Stikls, Svina cirkonāts-titanāts, Svins, Tauki, Telpa, Temperatūra, Tetrils, Tilpums, Trinitrotoluols, Tvaiks, Urāns (elements), Urotropīns, Zelts, Zeme. Izvērst indekss (15 vairāk) »
Acetona peroksīds
Acetona peroksīds (triacetona peroksīds, TATP, C9H18O6) ir balta, kristāliska viela.
Jaunums!!: Viela un Acetona peroksīds · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Viela un Acs · Redzēt vairāk »
Agregātstāvoklis
Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.
Jaunums!!: Viela un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Viela un Atoms · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Viela un Auss · Redzēt vairāk »
Šķidrums
Šķidrums pieņem tā trauka formu, kurā tas atrodas Šķidrums ir vielas agregātstāvoklis, kura tilpums pie konstantas temperatūras un spiediena ir konstants, un kura formu nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts.
Jaunums!!: Viela un Šķidrums · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Viela un Ūdens · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais savienojums
Ķīmiskais savienojums ir ķīmiskā viela, kas sastāv vismaz no diviem savstarpēji saistītiem elementiem, kuru masa ir noteiktā attiecībā.
Jaunums!!: Viela un Ķīmiskais savienojums · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Viela un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Barioni
Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) ir smagās subatomārās daļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu.
Jaunums!!: Viela un Barioni · Redzēt vairāk »
Bārija hidroksīds
Bārija hidroksīds (Ba(OH)2) ir balta, kristāliska viela.
Jaunums!!: Viela un Bārija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Viela un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Jaunums!!: Viela un Cietība · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Viela un Ciete · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Viela un Cietviela · Redzēt vairāk »
Dēmokrits
Dēmokrits no Abdērām (Dēmokritos) bija sengrieķu filosofs un atomisma aizsācējs, Leikipa skolnieks.
Jaunums!!: Viela un Dēmokrits · Redzēt vairāk »
Deguns
Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.
Jaunums!!: Viela un Deguns · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Viela un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Viela un Elektrons · Redzēt vairāk »
Fenols
Fenols (karbolskābe, hidroksibenzols, oksibenzols, C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku (pēc fenola dažreiz ož guaša vai akvareļu krāsas, jo to pievieno kā konservantu).
Jaunums!!: Viela un Fenols · Redzēt vairāk »
Filozofs
Divi no ievērojamākajiem filozofiem — Platons un Aristotelis Filozofs, sieviešu dzimtē — filozofe, ir filozofijas speciālists.
Jaunums!!: Viela un Filozofs · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Viela un Fizika · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Viela un Gaisma · Redzēt vairāk »
Garša
Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām.
Jaunums!!: Viela un Garša · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Viela un Gāze · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Viela un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Kālija hlorīds
Kālija hlorīds (KCl) ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Viela un Kālija hlorīds · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Viela un Krāsa · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Viela un Ledus · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Viela un Matērija · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Viela un Māls · Redzēt vairāk »
Mēle
Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.
Jaunums!!: Viela un Mēle · Redzēt vairāk »
Mehāniskais līdzsvars
atmosfēras spiedienu Mehāniskais līdzsvars ir stāvoklis, kad kādam ķermenim visu pielikto spēku summa ir vienāda ar nulli.
Jaunums!!: Viela un Mehāniskais līdzsvars · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Viela un Molekula · Redzēt vairāk »
Nātrija hidroksīds
Nātrija hidroksīds (nātrija sārms, kodīgais nātrijs, kaustiskā soda, ziepju zāles, NaOH) ir sārms.
Jaunums!!: Viela un Nātrija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Nātrija hlorīds
Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmais sāls), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī (pieaugot temperatūrai, šķīdība palielinās nedaudz).
Jaunums!!: Viela un Nātrija hlorīds · Redzēt vairāk »
Nātrija karbonāts
Nātrija karbonāts jeb kalcinētā soda (Na2CO3) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Viela un Nātrija karbonāts · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Viela un Neitrons · Redzēt vairāk »
Neons
Neons ir ķīmiskais elements — cēlgāze, kura simbols ir Ne un atomskaitlis ir 10.
Jaunums!!: Viela un Neons · Redzēt vairāk »
Nukloni
Nukloni (- kodols) ir atoma kodola sastāvā ietilpstošo subatomāro daļiņu - protonu un neitronu - kopīgs nosaukums.
Jaunums!!: Viela un Nukloni · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Viela un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Oktogēns
Oktogēns (HMX, ciklotetrametilēn-tetranitramīns, C4H8N8O8) ir spēcīga, relatīvi mazjutīga sprāgstviela.
Jaunums!!: Viela un Oktogēns · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Viela un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Viela un Protons · Redzēt vairāk »
Raķešdegviela
Raķešdegviela ir viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbviela.
Jaunums!!: Viela un Raķešdegviela · Redzēt vairāk »
Riboze
thumb Riboze (C5H10O5) ir ogļhidrāts, pentoze.
Jaunums!!: Viela un Riboze · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Viela un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Silīcija nitrīds
Silīcija nitrīds (Si3N4) ir cieta kristāliska viela, tas ir neoksīdu keramikas materiāls.
Jaunums!!: Viela un Silīcija nitrīds · Redzēt vairāk »
Skābeņskābe
Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC−COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe.
Jaunums!!: Viela un Skābeņskābe · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Viela un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Jaunums!!: Viela un Smarža · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Viela un Stikls · Redzēt vairāk »
Svina cirkonāts-titanāts
Svina cirkonāta-titanāts (Pb(Zrx, Ti1-x)O3 x.
Jaunums!!: Viela un Svina cirkonāts-titanāts · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Viela un Svins · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Viela un Tauki · Redzēt vairāk »
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Jaunums!!: Viela un Telpa · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Viela un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tetrils
Nosaukums Tetrils Ķīmiskā formulaC7H5N5O8 Molmasa287,15 g/mol Blīvums 1730 kg/m3 Kušanas temperatūra129,5 °C Sprādziena siltums4,6 MJ/kg Detonācijas ātrumsap 7600 m/s 2,4,6-trinitrofenil-N-metilnitramīns. Tetrils (2,4,6-trinitrofenil-N-metilnitramīns) C7H5N5O8 ir jutīga sprāgstviela, kuru lieto detonatoriem.
Jaunums!!: Viela un Tetrils · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Viela un Tilpums · Redzēt vairāk »
Trinitrotoluols
Trinitrotoluols jeb TNT (2,4,6-trinitrometilbenzols, C6H2(NO2)3CH3) ir dzeltenīga, kristāliska viela, ko iegūst, nitrējot toluolu.
Jaunums!!: Viela un Trinitrotoluols · Redzēt vairāk »
Tvaiks
ūdens tvaika burbuļi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.
Jaunums!!: Viela un Tvaiks · Redzēt vairāk »
Urāns (elements)
Urāns ir ķīmiskais elements ar simbolu U un atomskaitli 92.
Jaunums!!: Viela un Urāns (elements) · Redzēt vairāk »
Urotropīns
Urotropīns (heksametilēntetramīns, (CH2)6N4) ir balta, kristāliska viela, kas kūst (sublimējas) pie 270 °C.
Jaunums!!: Viela un Urotropīns · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Viela un Zelts · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Viela un Zeme · Redzēt vairāk »
