45 attiecības: Angļi, Austrumromas impērija, Švābija, Baltu valodas, Bavārija, Burgundija, Centrāleiropa, Dāņi, Eiropa, Flāmi, Franči, Franki, Frankija, Frīzi, Garīdzniecība, Indoeiropieši, Islandieši, Jordāns, Karolingu dinastija, Kazimirs Būga, Kultūra, Monarhija, Nīderlandieši, Norvēģi, Oto III Otons, Otons I, Provansa, Reina, Romas pāvests, Romāņu valodas, Sabiedrība, Sakši, Saksija, Skoti, Slāvu valodas, Svētā Romas impērija, Tauta, Ungāri, Uzurpācija, Varjagi, Vācbaltieši, Vācija, Vācu valoda, Vikingi, Zviedri.
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Vācieši un Angļi · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Vācieši un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Švābija
Švābija 1572. gada kartē Švābija ir vēsturisks reģions Vācijas dienvidrietumos, Reinas un Donavas iztekas daļā.
Jaunums!!: Vācieši un Švābija · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Vācieši un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Vācieši un Bavārija · Redzēt vairāk »
Burgundija
Burgundija ir vēsturiska Francijas zeme, mūsdienu Burgundijas-Franškontē reģiona daļa.
Jaunums!!: Vācieši un Burgundija · Redzēt vairāk »
Centrāleiropa
archive-url.
Jaunums!!: Vācieši un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Vācieši un Dāņi · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Vācieši un Eiropa · Redzēt vairāk »
Flāmi
Flāmi ir Beļģijas Flandrijas reģiona pamatiedzīvotāji, kas runā nīderlandiešu valodā.
Jaunums!!: Vācieši un Flāmi · Redzēt vairāk »
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Jaunums!!: Vācieši un Franči · Redzēt vairāk »
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Jaunums!!: Vācieši un Franki · Redzēt vairāk »
Frankija
Frankijas reģionam pieskaitāmie apriņķi mūsdienu Vācijas kartē. Frankija jeb Frankonija ir vēsturisks reģions Vācijas vidienē.
Jaunums!!: Vācieši un Frankija · Redzēt vairāk »
Frīzi
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē).
Jaunums!!: Vācieši un Frīzi · Redzēt vairāk »
Garīdzniecība
Garīdzniecība ir īpaši ordinēta (deleģēta) kalpotāju kārta, kas veido kādas reliģijas garīgo hierarhiju.
Jaunums!!: Vācieši un Garīdzniecība · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Vācieši un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Islandieši
Islandieši ir Islandes pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Vācieši un Islandieši · Redzēt vairāk »
Jordāns
Jordāns (dzimšanas gads nezināms, miris pēc 551. gada) bija 6.
Jaunums!!: Vācieši un Jordāns · Redzēt vairāk »
Karolingu dinastija
Karolingu impērija Karolingu dinastija bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10.
Jaunums!!: Vācieši un Karolingu dinastija · Redzēt vairāk »
Kazimirs Būga
Kazimirs Būga (1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.
Jaunums!!: Vācieši un Kazimirs Būga · Redzēt vairāk »
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Jaunums!!: Vācieši un Kultūra · Redzēt vairāk »
Monarhija
Subnacionālā monarhija Monarhija (monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti ir viena valdnieka (monarha) rokās.
Jaunums!!: Vācieši un Monarhija · Redzēt vairāk »
Nīderlandieši
Izcilu nīderlandiešu attēli. Nīderlandieši jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas.
Jaunums!!: Vācieši un Nīderlandieši · Redzēt vairāk »
Norvēģi
Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).
Jaunums!!: Vācieši un Norvēģi · Redzēt vairāk »
Oto III Otons
Oto III (dzimis 980. gadā, miris), Otonu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 996.
Jaunums!!: Vācieši un Oto III Otons · Redzēt vairāk »
Otons I
Otons I Lielais (dzimis, miris) bija Austrumfranku valsts karalis un Svētās Romas impērijas imperators.
Jaunums!!: Vācieši un Otons I · Redzēt vairāk »
Provansa
Mūsdienu Francijas reģiona Provansa-Alpi-Azūra Krasts robežas Provansa ir Francijas dienvidaustrumos atrodošs ģeogrāfisks reģions un vēsturiska province Vidusjūras krastā, kas stiepjas no Ronas lejteces rietumos līdz Itālijas robežai austrumos.
Jaunums!!: Vācieši un Provansa · Redzēt vairāk »
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Jaunums!!: Vācieši un Reina · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Vācieši un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Jaunums!!: Vācieši un Romāņu valodas · Redzēt vairāk »
Sabiedrība
ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).
Jaunums!!: Vācieši un Sabiedrība · Redzēt vairāk »
Sakši
Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Vācieši un Sakši · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Vācieši un Saksija · Redzēt vairāk »
Skoti
Skoti ir nācija, kas dzīvo Skotijā — Apvienotās Karalistes ziemeļdaļā un tai piegulošajās piekrastes salās.
Jaunums!!: Vācieši un Skoti · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Vācieši un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Vācieši un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tauta
Tauta ir daudznozīmīgs jēdziens, ar ko visbiežāk saprot kādas valsts vai citas politiskas vienības iedzīvotāju (pilsoņu) kopumu, vai arī etnisku grupu, kurai ir kopīga valoda, kultūra, teritorija, reliģija un vēsture.
Jaunums!!: Vācieši un Tauta · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Vācieši un Ungāri · Redzēt vairāk »
Uzurpācija
Uzurpācija (no — 'iegūšana, piesavināšanās') ir prettiesiska varas vai arī cita tiesību piesavināšanās.
Jaunums!!: Vācieši un Uzurpācija · Redzēt vairāk »
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Jaunums!!: Vācieši un Varjagi · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Vācieši un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vācieši un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Vācieši un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Vācieši un Vikingi · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Vācieši un Zviedri · Redzēt vairāk »