Vācija un Vācijas Demokrātiskā Republika

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Vācija un Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācija vs. Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās. Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Aukstais karš

sociālistiskajā Austrumberlīnē Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.

Aukstais karš un Vācija · Aukstais karš un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Austrumberlīne

Berlīnes dalījums okupācijas zonās Austrumberlīne pastāvēja no 1949.

Austrumberlīne un Vācija · Austrumberlīne un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Austrumu bloks

Austrumu bloka izveidošanās līdz 1949. gadam. Sociālistiskās valstis. Sarkanā krāsā dogmatiski vienpartiju režīmi, oranžā - īsu laiku pastāvējušie pseido-sociālistiskie režīmi. Austrumu (arī Komunistiskais vai Sociālistiskais, vai Padomju) bloks bija Aukstā kara laika termins, kuru izmantoja rietumvalstīs, lai apzīmētu PSRS militāri un politiski kontrolētās Austrumeiropas valstis kurās no 1944.

Austrumu bloks un Vācija · Austrumu bloks un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Berlīnes mūris

Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama Rietumberlīne, bet kreisajā pusē — Austrumberlīne Berlīnes mūris, oficiāli Pretfašisma aizsargvalnis (Antifaschistischer Schutzwall), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no līdz, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb Austrumvācijas).

Berlīnes mūris un Vācija · Berlīnes mūris un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Brandenburga un Vācija · Brandenburga un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Drēzdene

Drēzdene ir pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksijas federālās zemes galvaspilsēta.

Drēzdene un Vācija · Drēzdene un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Helmūts Kols

Helmūts Jozefs Mihaels Kols (dzimis, miris) bija Vācijas politiķis, bijušais Kristīgo demokrātu apvienības (KDS) vadītājs, Vācijas kanclers 16 gadus (1982—1998).

Helmūts Kols un Vācija · Helmūts Kols un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Leipciga

Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.

Leipciga un Vācija · Leipciga un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācija · Mēklenburga-Priekšpomerānija un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Otrais pasaules karš un Vācija · Otrais pasaules karš un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Padomju Savienība un Vācija · Padomju Savienība un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Parlamentāra republika

Valstis, kurās ir parlamentāras republikas. Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kad republiku vada parlamentāra sistēma (sistēma, kurā nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara, bet ir nošķirts valdības vadītājs un valsts vadītājs).

Parlamentāra republika un Vācija · Parlamentāra republika un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Prūsijas Karaliste un Vācija · Prūsijas Karaliste un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Rietumberlīne

Berlīnes dalījums okupācijas zonās Rietumberlīne bija brīvpilsēta un politisks anklāvs, kas pastāvēja līdzās Austrumberlīnei, robežojoties ar Vācijas Demokrātiskās Republikas teritoriju, no 1949.

Rietumberlīne un Vācija · Rietumberlīne un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Rietumvācija

Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.

Rietumvācija un Vācija · Rietumvācija un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Saksija un Vācija · Saksija un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Saksija-Anhalte

Saksija-Anhalte ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.

Saksija-Anhalte un Vācija · Saksija-Anhalte un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Tīringene

Tīringene, oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Tīringene un Vācija · Tīringene un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Trešais reihs un Vācija · Trešais reihs un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Varšavas pakts

Varšavas pakta logo Eiropas valstu armijas 1973. gadā Varšavas pakts jeb Varšavas līgums (1955—91) bija kolektīvās aizsardzības Līguma par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību neoficiālais nosaukums.

Varšavas pakts un Vācija · Varšavas pakts un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Vācieši un Vācija · Vācieši un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Vācijas atkalapvienošana

Zilajā krāsā iekrāsota Rietumvācija, sarkanajā — Austrumvācija, bet dzeltenajā — Rietumberlīne Vācijas atkalapvienošana ir Austrumvācijas un Rietumberlīnes pievienošana Rietumvācijai, kas notika.

Vācija un Vācijas atkalapvienošana · Vācijas Demokrātiskā Republika un Vācijas atkalapvienošana · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Vācija un Vācijas Impērija · Vācijas Demokrātiskā Republika un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Vācija un Vācu valoda · Vācijas Demokrātiskā Republika un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Veimāras Republika

Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.

Veimāras Republika un Vācija · Veimāras Republika un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Villijs Brants

Villijs Brants (dzimis kā Herberts Ernsts Kārlis Frāms, miris) bija vācu politiķis, Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis no 1964.

Villijs Brants un Vācija · Villijs Brants un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »