Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp Zemgale un Zemgale (valsts)
Zemgale un Zemgale (valsts) ir 33 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Šauļi, Ūlofs Klēpja karalis, Ānunds Jākobs, Bauska, Dobene, Folkvins, Indriķa hronika, Ingvars Tālbraucējs, Jelgava, Konrāds fon Feihtvangens, Latgaļi, Livonijas ordenis, Mervalas rūnu akmens, Panevēža, Polockas kņazi, Rūnu raksts, Saules kauja, Saules zeme, Sēlija, Sēlijas bīskapija, Silene (zeme), Spārnene, Tērvete (zeme), Upmale (zeme), Vācu ordenis, Vecākā atskaņu hronika, Viestards, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, ..., 1219. gads, 1226. gads, 1236. gads. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Šauļi un Zemgale · Šauļi un Zemgale (valsts) ·
Ūlofs Klēpja karalis
Ūlofa Klēpja karaļa monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli") bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi.
Zemgale un Ūlofs Klēpja karalis · Zemgale (valsts) un Ūlofs Klēpja karalis ·
Ānunds Jākobs
Ānunda Jākoba monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ānunds Jākobs (dzimis 1008. vai 1010. gada 25. jūlijā, miris 1050. gadā) bija Zviedrijas karalis no 1022.
Zemgale un Ānunds Jākobs · Zemgale (valsts) un Ānunds Jākobs ·
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Bauska un Zemgale · Bauska un Zemgale (valsts) ·
Dobene
E. Brastiņa uzmērītais pilskalns pie Koku muižas (1923). Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējā Dobeles novada rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).
Dobene un Zemgale · Dobene un Zemgale (valsts) ·
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Folkvins un Zemgale · Folkvins un Zemgale (valsts) ·
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Indriķa hronika un Zemgale · Indriķa hronika un Zemgale (valsts) ·
Ingvars Tālbraucējs
Viduslaiku vikingu laivas mūsdienu rekonstrukcija. Ingvars Tālbraucējs (sennorvēģu: Yngvarr víðförli) ir vikingu Ingvara sāgā (Yngvars saga víðförla) apdziedāts 11.
Ingvars Tālbraucējs un Zemgale · Ingvars Tālbraucējs un Zemgale (valsts) ·
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jelgava un Zemgale · Jelgava un Zemgale (valsts) ·
Konrāds fon Feihtvangens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).
Konrāds fon Feihtvangens un Zemgale · Konrāds fon Feihtvangens un Zemgale (valsts) ·
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Latgaļi un Zemgale · Latgaļi un Zemgale (valsts) ·
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Livonijas ordenis un Zemgale · Livonijas ordenis un Zemgale (valsts) ·
Mervalas rūnu akmens
rūnu teksta daļā, kas caurvij gredzenu labajā pusē, Kolkas vārds (''Tumisnis'') apgāzti uzrakstīts augšējā kreisajā malā. Mervalas rūnu akmens ir Selaēnas salas Mēlarena ezerā Sēdermanlandes lēnē Zviedrijas vidienē esošs rūnu akmens.
Mervalas rūnu akmens un Zemgale · Mervalas rūnu akmens un Zemgale (valsts) ·
Panevēža
Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Panevēža un Zemgale · Panevēža un Zemgale (valsts) ·
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Polockas kņazi un Zemgale · Polockas kņazi un Zemgale (valsts) ·
Rūnu raksts
''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.
Rūnu raksts un Zemgale · Rūnu raksts un Zemgale (valsts) ·
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Saules kauja un Zemgale · Saules kauja un Zemgale (valsts) ·
Saules zeme
Upīte (''Upita''). Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.
Saules zeme un Zemgale · Saules zeme un Zemgale (valsts) ·
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Sēlija un Zemgale · Sēlija un Zemgale (valsts) ·
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Sēlijas bīskapija un Zemgale · Sēlijas bīskapija un Zemgale (valsts) ·
Silene (zeme)
Upīte (''Upita''). Silene bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm.
Silene (zeme) un Zemgale · Silene (zeme) un Zemgale (valsts) ·
Spārnene
Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Dobeles novada centrālajā daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Spārnene un Zemgale · Spārnene un Zemgale (valsts) ·
Tērvete (zeme)
Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā.
Tērvete (zeme) un Zemgale · Tērvete (zeme) un Zemgale (valsts) ·
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Upmale (zeme) un Zemgale · Upmale (zeme) un Zemgale (valsts) ·
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Vācu ordenis un Zemgale · Vācu ordenis un Zemgale (valsts) ·
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Vecākā atskaņu hronika un Zemgale · Vecākā atskaņu hronika un Zemgale (valsts) ·
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Viestards un Zemgale · Viestards un Zemgale (valsts) ·
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Zemgale un Zemgale (valsts) · Zemgale (valsts) un Zemgale (valsts) ·
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Zemgale un Zemgales bīskapija · Zemgale (valsts) un Zemgales bīskapija ·
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Zemgale un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Zemgale (valsts) un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums ·
1219. gads
1219.
1219. gads un Zemgale · 1219. gads un Zemgale (valsts) ·
1226. gads
1226.
1226. gads un Zemgale · 1226. gads un Zemgale (valsts) ·
1236. gads
1236.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Zemgale un Zemgale (valsts) ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Zemgale un Zemgale (valsts)
Salīdzinājums starp Zemgale un Zemgale (valsts)
Zemgale ir 156 attiecības, bet Zemgale (valsts) ir 149. Tā kā viņi ir kopīgs 33, Jaccard indekss ir 10.82% = 33 / (156 + 149).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Zemgale un Zemgale (valsts). Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
