Satura rādītājs
26 attiecības: Auglenīca, Auglis, Bēres, Cūknātru dzimta, Ceļteku dzimta, Gandreņu dzimta, Ginecejs, Kartupelis, Kāzas, Kurvjziežu dzimta, Lapas, Liliju dzimta, Malvu dzimta, Nektārs, Oši, Oleandrs, Oleandru dzimta, Putekšņi, Putekšņlapa, Reliģija, Sēkla, Segsēkļi, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Stumbrs, Zaķskābeņu dzimta.
- Augu morfoloģija
- Simboli
- Ziedi
Auglenīca
Amariļļa irbulis un drīksna Auglenīca ir ziedaugu (segsēkļu) sievišķais reproduktīvais orgāns.
Skatīt Zieds un Auglenīca
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Skatīt Zieds un Auglis
Bēres
Pekinā, 1900. gads Bēres jeb bedības ir ceremonija, kura tiek noturēta pēc kāda cilvēka nāves.
Skatīt Zieds un Bēres
Cūknātru dzimta
Cūknātru dzimta ir augu dzimta panātru rindā.
Skatīt Zieds un Cūknātru dzimta
Ceļteku dzimta
Ceļteku dzimta ir liela, daudzveidīga dzimta panātru rindā.
Skatīt Zieds un Ceļteku dzimta
Gandreņu dzimta
Gandreņu dzimta, dēvēta arī par gerāniju dzimtu, (Geraniaceae) ir augu dzimta gandreņu rindā.
Skatīt Zieds un Gandreņu dzimta
Ginecejs
Apokarps ginecejs Ginecejs ir augļlapu kopa ziedā.
Skatīt Zieds un Ginecejs
Kartupelis
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.
Skatīt Zieds un Kartupelis
Kāzas
Anša Cīruļa glezna „Kāzas” Kāzas jeb vedības ir ceremonija, kuras laikā tiek noslēgta laulība.
Skatīt Zieds un Kāzas
Kurvjziežu dzimta
Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Skatīt Zieds un Kurvjziežu dzimta
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Zieds un Lapas
Liliju dzimta
Liliju dzimta ietilpst viendīgļlapju klasē.
Skatīt Zieds un Liliju dzimta
Malvu dzimta
Malvu dzimta (Malvaceae) ir malvu rindas (Malvales) dzimta.
Skatīt Zieds un Malvu dzimta
Nektārs
Kamēlijas nektārs Nektārs (no (néktar) — 'dievu barība') ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — nektāriji.
Skatīt Zieds un Nektārs
Oši
Oši (Fraxinus) ir olīvu dzimtas ģints, kurā ietilpst no 45 līdz 65 sugām (par precīzu sugu skaitu nav vienprātības).
Skatīt Zieds un Oši
Oleandrs
Parastais oleandrs (Nerium oleander) ir mūžzaļš krūms vai mazs koks, kas ir vienīgā suga oleandru ģintī (Nerium), kas savukārt pieder pie oleandru dzimtas (Apocynaceae).
Skatīt Zieds un Oleandrs
Oleandru dzimta
Oleandru dzimta (Apocynaceae) ir daudzgadīgu lakstaugu, liānu, koku un krūmu dzimta genciānu rindā, kurā ietilpst aptuveni 1500-2100 augu sugu atkarībā no iekļauto ģinšu skaita.
Skatīt Zieds un Oleandru dzimta
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Skatīt Zieds un Putekšņi
Putekšņlapa
Amariļļa zieda putekšņlapas Putekšņlapa ir daļa no ziedauga zieda, zieda vīrišķais reproduktīvais orgāns, kas ražo putekšņus.
Skatīt Zieds un Putekšņlapa
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Skatīt Zieds un Reliģija
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Zieds un Sēkla
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Skatīt Zieds un Segsēkļi
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Skatīt Zieds un Senā Ēģipte
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Zieds un Senā Grieķija
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Skatīt Zieds un Stumbrs
Zaķskābeņu dzimta
Zaķskābeņu dzimta (Oxalidaceae) ir dzimta zaķskābeņu rindā, kas ir sastopama tropu, subtropu un mērenajā joslā.
Skatīt Zieds un Zaķskābeņu dzimta
Skatīt arī
Augu morfoloģija
- Bumbuļsīpols
- Drīksna
- Gametofīts
- Ginecejs
- Gums
- Klonālie augi
- Koks
- Krūms
- Kutikula
- Lakstaugs
- Lapas
- Laponis
- Lapu koki
- Liāna
- Miza
- Pumpurs
- Putekšņi
- Putekšņlapa
- Serotīnija
- Stolons (vienšūņi)
- Sukulenti
- Sēklaizmetnis
- Zieda formula
- Zieds
Simboli
- Apzinātā sapņošana
- Ceļa zīme
- Farmācija
- Japānas heraldika
- Kokarde
- Pārpilnības rags
- Ragi (žests)
- Sapnis
- Simbols
- Tamga
- Zieds
- Ķīmiskais simbols
Ziedi
- Nektārs
- Zieda formula
- Zieds
Zināms kā Puķes, Ziedkopa, Ziedkopas.