Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Aisti, Alpi, Ķelne, Čehija, Baltijas jūra, Donava, Elba, Karpati, Mainca, Nīderlande, Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Polija, Reina, Sarmati, Senā Roma, Vācija, Visla, Ziemeļjūra.
Aisti
1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē. Aisti jeb aistiešu ciltis (Aestyorum gentes) bija seno laiku apzīmējums Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes iedzīvotājiem, kas pirmo reizi sastopams romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Jaunums!!: Ģermānija un Aisti · Redzēt vairāk »
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Ģermānija un Alpi · Redzēt vairāk »
Ķelne
Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.
Jaunums!!: Ģermānija un Ķelne · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Ģermānija un Čehija · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Ģermānija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Jaunums!!: Ģermānija un Donava · Redzēt vairāk »
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Ģermānija un Elba · Redzēt vairāk »
Karpati
Karpatu kalnu satelītattēls Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas austrumos, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas teritorijās.
Jaunums!!: Ģermānija un Karpati · Redzēt vairāk »
Mainca
Mainca ir pilsēta Vācijā, Reinas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Ģermānija un Mainca · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Ģermānija un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām
Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.
Jaunums!!: Ģermānija un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Ģermānija un Polija · Redzēt vairāk »
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Jaunums!!: Ģermānija un Reina · Redzēt vairāk »
Sarmati
Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.
Jaunums!!: Ģermānija un Sarmati · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Ģermānija un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ģermānija un Vācija · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Ģermānija un Visla · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Ģermānija un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
