Ātrāk nekā pārlūku!
53 attiecības: Aizvēsture, Alķīmija, Alva, Analītiskā ķīmija, Aristotelis, Astroloģija, Atoms, Augsne, Šumera, Ķīmiskais elements, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Babilonija, Bronza, D vitamīns, Dabaszinātnes, Dēmokrits, Dmitrijs Mendeļejevs, Dvēsele, Dzelzs, Filozofija, Fizika, Fizikālā ķīmija, Gaiss, Keramika, Kvintesence, Londona, Maģija, Māksla, Medicīna, Metalurģija, Metāli, Neitrons, Neorganiskā ķīmija, Organiskā ķīmija, Parādība, Penicilīni, Polonijs, Radioaktivitāte, Rādijs, Rūda, Sakausējums, Sērs, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Slāpeklis, Stikls, Taless, Uguns, Varš, Viela, ..., Zelts, Zinātne, 1. gadsimts. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Aizvēsture
Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.
Jaunums!!: Ķīmija un Aizvēsture · Redzēt vairāk »
Alķīmija
fosforu Alķīmija ir protozinātne, kura ietvēra sevī agrīno filozofiju, ķīmiju, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, mistiku un mākslu.
Jaunums!!: Ķīmija un Alķīmija · Redzēt vairāk »
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Jaunums!!: Ķīmija un Alva · Redzēt vairāk »
Analītiskā ķīmija
Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.
Jaunums!!: Ķīmija un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Ķīmija un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Astroloģija
Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.
Jaunums!!: Ķīmija un Astroloģija · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Ķīmija un Atoms · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Ķīmija un Augsne · Redzēt vairāk »
Šumera
200px Šumeras pilsētu lokalizācija. Šumera ir senākā zināmā civilizācija cilvēces vēsturē, kas pastāvēja Senajā Divupē no aptuveni 4100.
Jaunums!!: Ķīmija un Šumera · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais elements
zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Jaunums!!: Ķīmija un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Ķīmija un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Babilonija
Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).
Jaunums!!: Ķīmija un Babilonija · Redzēt vairāk »
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Jaunums!!: Ķīmija un Bronza · Redzēt vairāk »
D vitamīns
Holekalciferola jeb D3 vitamīna struktūrformula D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstošu sekosteroīdu grupa, kas regulē kalcija jonu un fosfātu daudzumu un uzsūkšanos tievajā zarnā un nodrošina kaulu un zobu veidošanos, kā arī palīdz nostiprināt imūnsistēmu.
Jaunums!!: Ķīmija un D vitamīns · Redzēt vairāk »
Dabaszinātnes
Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.
Jaunums!!: Ķīmija un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »
Dēmokrits
Dēmokrits no Abdērām (Dēmokritos) bija sengrieķu filosofs un atomisma aizsācējs, Leikipa skolnieks.
Jaunums!!: Ķīmija un Dēmokrits · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Mendeļejevs
Dmitrijs Mendeļejevs (dzimis, miris) bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.
Jaunums!!: Ķīmija un Dmitrijs Mendeļejevs · Redzēt vairāk »
Dvēsele
Viljama Adolfa Bugro glezna DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).
Jaunums!!: Ķīmija un Dvēsele · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Ķīmija un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Ķīmija un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Ķīmija un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizikālā ķīmija
Terminu "fizikālā ķīmija" 1752. gadā pirmais sāka lietot krievu ķīmiķis Mihails Lomonosovs. Attēlā redzama viņa darba pirmā lapa Fizikālā ķīmija ir ķīmijas nozare, kurā tiek analizētas ķīmiskās parādības, izmantojot ne tikai ķīmijas, bet arī fizikas teorētiskās un eksperimentālās metodes.
Jaunums!!: Ķīmija un Fizikālā ķīmija · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Ķīmija un Gaiss · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Ķīmija un Keramika · Redzēt vairāk »
Kvintesence
Roberta Fleda grāmatas ''Utriusque cosmi metaphysica, physica atque technica historia'', 1617. gads Kvintesence ( — ‘piektā esence’) jeb ēters (aithēr — ‘tīrs, svaigs gaiss/debesis’), bija piektais elements antīkajā un viduslaiku dabas filozofijā, kā arī fizikā un alķīmijā.
Jaunums!!: Ķīmija un Kvintesence · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Ķīmija un Londona · Redzēt vairāk »
Maģija
islandiešu spēka simbols Maģija (no (mageía)) ir pirmatnējās reliģijas forma un rituālu kopums, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai.
Jaunums!!: Ķīmija un Maģija · Redzēt vairāk »
Māksla
Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām.
Jaunums!!: Ķīmija un Māksla · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Ķīmija un Medicīna · Redzēt vairāk »
Metalurģija
Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.
Jaunums!!: Ķīmija un Metalurģija · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Ķīmija un Metāli · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Ķīmija un Neitrons · Redzēt vairāk »
Neorganiskā ķīmija
200pxNeorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus, to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus (izņemot organiskās vielas, ko pēta organiskā ķīmija).
Jaunums!!: Ķīmija un Neorganiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Organiskā ķīmija
Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.
Jaunums!!: Ķīmija un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Parādība
Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.
Jaunums!!: Ķīmija un Parādība · Redzēt vairāk »
Penicilīni
Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.
Jaunums!!: Ķīmija un Penicilīni · Redzēt vairāk »
Polonijs
Polonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Po un atomskaitli 84.
Jaunums!!: Ķīmija un Polonijs · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Ķīmija un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Rādijs
Rādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ra un atomskaitli 88.
Jaunums!!: Ķīmija un Rādijs · Redzēt vairāk »
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Jaunums!!: Ķīmija un Rūda · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Ķīmija un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Ķīmija un Sērs · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Ķīmija un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Ķīmija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Ķīmija un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Ķīmija un Stikls · Redzēt vairāk »
Taless
Taless no Milētas (Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, ap 624—546 p.m.ē.) ir pirmssokratiskais domātājs.
Jaunums!!: Ķīmija un Taless · Redzēt vairāk »
Uguns
Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.
Jaunums!!: Ķīmija un Uguns · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Ķīmija un Varš · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Ķīmija un Viela · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Ķīmija un Zelts · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Ķīmija un Zinātne · Redzēt vairāk »
1. gadsimts
1.
Jaunums!!: Ķīmija un 1. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Kimija, Ķīmijas attīstības periodi, Ķīmiķi, Ķīmiķis.
