Ātrāk nekā pārlūku!
81 attiecības: Adsorbcija, Atoms, Audums, Ķīmijas laboratorijas aprīkojums, Ķīmiskais sastāvs, Ķieģelis, Bioloģija, Biomedicīna, Brocēni, Darva, Destilācija, Dobele, Dzelzs, Ekstrakcija, Elektroķīmija, Elektronika, Fāze, Feodālisms, Fizikāls lielums, Grindeks, Gumija, Halogenēšana, Herbicīdi, Hermanis fon Helmholcs, Hidrodinamika, Jēkabs Ketlers, Kaļķakmens, Kapitālisms, Keramika, Koksne, Koncentrācija, Kosmētika, Kosmiskā telpa, Krievijas cariste, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lauksaimniecība, Līme, Matemātika, Mēslojums, Metālapstrāde, Metāli, Mihails Lomonosovs, Molekula, Nafta, Nitrēšana, Nostādināšana, Olaine, Olbaltumvielas, Organiskās vielas, Otrais pasaules karš, ..., Padomju Savienība, Pārtika, Pārtikas piedevas, Pesticīdi, Pirmais pasaules karš, Plastmasas, Podniecība, Protēze, Rūda, Rūdolfs Klauziuss, Rīga, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Valsts tehnikums, Rektificēšana, Sadī Karno, Sāļi, Sārmi, Skābes, Spiediens, Sprāgstvielas, Stikls, Sveķi, Temperatūra, Termodinamika, Tvaika dzinējs, Viela, Zāles, Ziepes, 17. gadsimts, 18. gadsimts, 19. gadsimts. Izvērst indekss (31 vairāk) »
Adsorbcija
Adsorbcija (no latīņu ad — pie, uz, sorbere — sūkt, saistīt) ir dažādu vielu piesaistīšanās pie cietu vai šķidru vielu jeb adsorbentu virsmas.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Adsorbcija · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Atoms · Redzēt vairāk »
Audums
atlass, zīds, maisaudekls un polikokvilna Audums, drāna, drēbe jeb audekls ir materiāls, kas galvenokārt tiek izmantots trikotāžas preču un apģērba veidošanā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Audums · Redzēt vairāk »
Ķīmijas laboratorijas aprīkojums
Ķīmijas laboratorijas aprīkojums ir trauki un piederumi, kurus izmanto ķīmijas laboratorijās, lai veiktu ķīmiskās reakcijas, sagatavotos tām, kontrolētu to norisi, kā arī aizsargātu laboratorijas darbu veicēju no ķīmisko vielu kaitīgās ietekmes.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Ķīmijas laboratorijas aprīkojums · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais sastāvs
Vielas ķīmiskais sastāvs norāda, no kādiem ķīmiskajiem elementiem sastāv šī viela.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Ķīmiskais sastāvs · Redzēt vairāk »
Ķieģelis
Ķieģelis. Ludzas pilsdrupas. Ķieģelis ir celtniecības materiāls, kas tiek gatavots, saulē izkaltējot vai krāsnī apdedzinot no māla, smiltīm un/vai kaļķa izgatavotu taisnstūra paralēlskaldni.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Ķieģelis · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Biomedicīna
Biomedicīna ir medicīnas daļa, kas balstās uz bioloģijas, fizioloģijas un citu dabaszinātņu principu pielietošanu klīniskajā praksē.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Biomedicīna · Redzēt vairāk »
Brocēni
Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Brocēni · Redzēt vairāk »
Darva
Koka darva Darva ir eļļains, viskozs, parasti tumši brūns vai melns kurināmā (akmeņogļu, koka, naftas vai kūdras) sausās pārtvaices produkts ar asu īpatnēju smaku.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Darva · Redzēt vairāk »
Destilācija
vārķermeņi un magnētiskā maisītāja ampula,16 — dzesēšanas vanna. Destilācija (no — 'pilēšana') jeb pārtvaice ir šķidru vielu (šķīdumu) maisījumu sadalīšanas metode, kas pamatojas uz vielu dažādu gaistamību dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Destilācija · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Dobele · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Ekstrakcija
Dalāmo piltuvi izmanto ekstrakcijai laboratorijā (parasti mazāk nekā 2 litru apjomā) ar 2 nesajaucamām šķidrām fāzēm, kur "eļļa" var būt jebkura fāze ar mazāku blīvumu nekā ūdenim (parasti organisks šķīdinātājs) un "ūdens" var būt jebkura blīvāka šķidruma fāze, parasti ūdens fāze Ekstrakcija ar dalāmo piltuvi laboratorijā. Augšējā slānī ir dietilēteris, apakšējā — ūdens fāze Ekstrakcija ķīmijā ir vielu atdalīšanas process, kas pamatojas uz vielas atdalīšanu no šķīduma vai cietu vielu maisījuma ar piemērota šķīdinātāja palīdzību.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Ekstrakcija · Redzēt vairāk »
Elektroķīmija
Džons Frederiks Denjelss un angļu fiziķis Maikls Faradejs tiek uzskatīti par elektroķīmijas pamatlicējiem Elektroķīmija ir fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējās sakarības.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Elektroķīmija · Redzēt vairāk »
Elektronika
Elektronika ir zinātne par sistēmām, kas darbojas uz kontrolētas elektronu (vai citu lādētu daļiņu) plūsmas pamata, to mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Elektronika · Redzēt vairāk »
Fāze
Fāze ((fasis) — 'izpausme, stāvoklis') var būt.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Fāze · Redzēt vairāk »
Feodālisms
Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Feodālisms · Redzēt vairāk »
Fizikāls lielums
Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Fizikāls lielums · Redzēt vairāk »
Grindeks
"Grindeks" galvenā ēka AS Grindeks (zīmols Grindex) ir Latvijas farmācijas uzņēmums.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Grindeks · Redzēt vairāk »
Gumija
Skrituļhokeja bumba no gumijas Gumija (— 'sveķi') ir materiāls, ko iegūst dabīgā vai sintētiskā kaučuka vulkanizācijas (apstrādes ar sēru) procesā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Gumija · Redzēt vairāk »
Halogenēšana
Halogenēšana ir process, kurā organisko vielu molekulās ievada halogēnu atomus.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Halogenēšana · Redzēt vairāk »
Herbicīdi
Herbicīdi (— ‘zālaugs’, ‘nezāle’, -cida — ‘galinātājs’) ir ķīmiskās vielas, kuras izmanto nevēlamu augu, nezāļu apkarošanai, iznīcināšanai.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Herbicīdi · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Helmholcs
Hermanis fon Helmholcs (—) bija vācu dabaszinātnieks, kas darbojās fizikas, matemātikas un fizioloģijas nozarēs.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Hermanis fon Helmholcs · Redzēt vairāk »
Hidrodinamika
Hidrodinamika ir hidromehānikas nodaļa, kas aplūko nesaspiežamu šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Hidrodinamika · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kapitālisms
Kapitālisms ir politiska, ekonomiska un sociāla sistēma, kuras pamatā ir preču ražošana, tirgus attiecības un ražošanas līdzekļu privātīpašums.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Kapitālisms · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Keramika · Redzēt vairāk »
Koksne
Dižskābarža baļķis Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Koksne · Redzēt vairāk »
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Koncentrācija · Redzēt vairāk »
Kosmētika
Kosmētika (no (kosmetikós) — ‘izrotāšana’) ir dažādu ķermeņa daļu kopšanai domāti līdzekļi, tāpat ar šo terminu tiek apzīmēta mācība par ķermeņa kopšanu un ķermeņa daļu kopšanas paņēmieni.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Kosmētika · Redzēt vairāk »
Kosmiskā telpa
Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Līme
Līme Līme ir saistviela, kas salīmē kopā divu ķermeņu virsmas.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Līme · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mēslojums
Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Mēslojums · Redzēt vairāk »
Metālapstrāde
Metāla stieņa pagriešana uz virpas Metālapstrāde ir metālu formēšanas un pārveidošanas process, kura rezultātā tiek izgatavotas noderīgas detaļas, priekšmeti un liela mēroga konstrukcijas.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Metālapstrāde · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Metāli · Redzēt vairāk »
Mihails Lomonosovs
Mihails (Mihailo) Lomonosovs (dzimis, miris) bija krievu enciklopēdists, dzejnieks un vēsturnieks.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Mihails Lomonosovs · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Molekula · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Nafta · Redzēt vairāk »
Nitrēšana
Nitrēšana ir nitrogrupu ievadīšana molekulās (parasti organiskajos savienojumos).
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Nitrēšana · Redzēt vairāk »
Nostādināšana
Nostādināšana ir cietvielu daļiņu atdalīšana no šķidruma, ļaujot tām nogulsnēties gravitācijas iedarbībā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Nostādināšana · Redzēt vairāk »
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Olaine · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Pārtika · Redzēt vairāk »
Pārtikas piedevas
lecitīna dažādās formas — pulverveida, divi dažādas koncentrācijas lecitīna šķīdumi, granulveida lecitīns un vēlreiz pulverveida lecitīns (no augšas uz leju) Pārtikas piedevas ir dabīgas vai mākslīgas izcelsmes ķīmiskās vielas, ko neatkarīgi no to uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai raksturīgas uztura sastāvdaļas, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, minētajām vielām vai to blakusproduktiem kļūstot par pārtikas produktu sastāvdaļu.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Pārtikas piedevas · Redzēt vairāk »
Pesticīdi
Lauku miglošana ar pesticīdiem Pesticīdi ( — ‘slimība’, caedo — ‘nogalināt’), arī augu aizsardzības līdzekļi, ir ķīmiskas vielas, kuras izmanto lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Pesticīdi · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Plastmasas · Redzēt vairāk »
Podniecība
Sanktpēterburgā notiekošajās Latgales kultūras dienās Podniecība ir amatniecības nozare, kurā no māla izgatavo dažādus izstrādājumus (visbiežāk traukus).
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Podniecība · Redzēt vairāk »
Protēze
Savietoto Valstu armijas kareivis spēlē galda futbolu ar divām protēzēm roku vietā Protēze ir mākslīgi veidota detaļa, kas aizstāj kādu no zaudētām ķermeņa daļām.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Protēze · Redzēt vairāk »
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Rūda · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Klauziuss
Rūdolfs Klauziuss (Rudolf Clausius, dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Rūdolfs Klauziuss · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Tehniskā universitāte
Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka language.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Rīgas Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts tehnikums
Skats uz Rīgas Valsts tehnikumu (bijušo ķeizara Nikolaja I ģimnāziju) no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi) Rīgas Valsts tehnikums, saīsinājumā RVT, ir mācību iestāde Rīgā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Rīgas Valsts tehnikums · Redzēt vairāk »
Rektificēšana
Rūpnieciskās naftas rektificēšanas kolonnas Rektificēšana (— ‘tiešs’ un facio — ‘darīt’) ir šķidru divkomponentu vai daudzkomponentu sistēmu saliktā pārtvaice, kurā veic vienlaicīgu un daudzkārtēju atkārtotu maisījuma daļēju iztvaicēšanu un iegūtā tvaika (flegmas) kondensēšanu.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Rektificēšana · Redzēt vairāk »
Sadī Karno
Nikolā Leonārs Sadī Karno (dzimis, miris) bija franču fiziķis un inženieris.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Sadī Karno · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Sārmi · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Skābes · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Spiediens · Redzēt vairāk »
Sprāgstvielas
angliski acetona peroksīda strauja sadegšana (deflagrācija). Detonāciju no sadegšanas var viegli atšķirt pēc spalgās virsskaņas triecienviļņa radītās skaņas. Lai arī acetona peroksīds ir ļoti bīstama sprāgstviela, brīvā veidā izbērts nesablīvēts acetona peroksīds neeksplodē, bet tik strauji sadeg, ka nepaspēj nodarīt bojājumus rokas delnai, uz kuras tas izbērts Sprāgstvielas ir vielas, kuras spēj strauji ķīmiski noārdīties, sadalīšanās siltumu izdalot ļoti īsā laika intervālā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Sprāgstvielas · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Stikls · Redzēt vairāk »
Sveķi
Ķiršu koka sveķu pilieni ''Protium'' ģints augu fosilie sveķi Sveķi ir polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Sveķi · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Termodinamika
Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Termodinamika · Redzēt vairāk »
Tvaika dzinējs
vilcieni bija aprīkoti ar tvaika dzinējiem. Mūsdienās tos plaši vairs neizmanto Tvaika dzinējs jeb tvaikmašīna ir ārdedzes siltuma dzinējs, kas par darba vielu izmanto ūdens tvaiku, kur tvaika siltuma enerģija tiek pārveidota mehāniskajā darbā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Tvaika dzinējs · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Viela · Redzēt vairāk »
Zāles
thumb Zāles, arī medikamenti, ir jebkura bioloģiska aktīva viela vai to salikumi, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi, kā arī jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai noteikt medicīnisko diagnozi.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Zāles · Redzēt vairāk »
Ziepes
Lietuvā ražotas bērnu ziepes. Ziepes ir anjonu virsmas aktīvas vielas, kas kopā ar ūdeni tiek izmantotas mazgāšanai, var būt cietā vai šķidrā veidā.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un Ziepes · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Ķīmijas tehnoloģija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
