Šekltona krāteris un Šūmeikera krāteris

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Šekltona krāteris un Šūmeikera krāteris

Šekltona krāteris vs. Šūmeikera krāteris

Šekltona krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness. Krāteris nodēvēts par godu Ernestam Šekltonam, ievērojamam Antarktikas pētniekam. Krāteris ir īpašs ar to, ka tā iekšpuse atrodas mūžīgā tumsā, tajā neiespīd Saule, kamēr klinšu radzes ap tā malām Saule apspīd gandrīz patstāvīgi. Noēnojuma dēļ, krātera iekšpusē ir ļoti zema temperatūra. Tādēļ šeit, iespējams, atrodas gaistošas vielas, kuras uz Mēness virsmas nonākušas, nokrītot komētām. NASA kosmiskā aparāta Lunar Prospector mērījumi krāterī uzrādīja paaugstinātu ūdeņraža daudzumu. Tas varētu liecināt par ledus esamību tajā. Krāteris atrodas pašā Mēness dienvidpolā. Mēness rotācijas ass atrodas dažus km no krātera centra. Skatoties no Zemes, var redzēt vienīgi krātera apmali, kura ir nedaudz augstāka par apkārtni. Krāteris izveidojies pirms apmēram 3,6 miljardiem gadu. Krāteri un tā apkārtni ir pētījuši vairāki kosmiskie aparāti. Lunar Prospector veiktie mērījumi Mēness polu apkārtnē un arī pie Šekltona krātera uzrādīja paaugstinātu ūdeņraža daudzumu. Lunar Prospector tika ietriekts netālu esošajā Šūmeikera krāterī, lai būtu iespējams analizēt izveidojušos putekļu mākoni, tomēr ūdens klātbūtne toreiz netika atklāta. Arī turpmākie pētījumi, izmantojot radarus, ūdens klātbūtni neuzrādīja. Krātera iekšpuses izpēti, izmantojot optiskos instrumentus, pirmoreiz veica zonde Kaguja 2007. gadā. Arī toreiz nozīmīgs ledus daudzums netika atklāts. netālu no krātera tika ietriekta neliela Mēness ietriekšanās zonde (MIP), kuru palaida no kosmiskā aparāta Chandrayaan-1. Ar MIP iegūtie dati liecināja par ūdens klātbūtni Mēness iežos. Šekltona krāteris ir minēts kā potenciāla vieta vairāku nākotnes projektu realizēšanai. Šajos plānos ietilpst gan infrasarkano staru teleskopa uzstādīšana, gan Mēness bāzes izveide. Šūmeikera krāteris ir triecienkrāteris uz Mēness.

Antarktika

Antarktika ir Zemes polārais reģions, kas aptver Dienvidpolu, pretēji Arktikai, kas aptver Ziemeļpolu.

Šekltona krāteris un Antarktika · Šūmeikera krāteris un Antarktika · Redzēt vairāk »

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Šekltona krāteris un Kilometrs · Šūmeikera krāteris un Kilometrs · Redzēt vairāk »

Kosmiskais aparāts

Kosmiskais aparāts (KA) ir pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras blīvajiem slāņiem, kā arī transportlīdzeklis, kas to nogādā orbītā.

Šekltona krāteris un Kosmiskais aparāts · Šūmeikera krāteris un Kosmiskais aparāts · Redzēt vairāk »

Lunar Reconnaissance Orbiter

Lunar Reconnaissance Orbiter (no "Mēness izlūkošanas orbitālais aparāts"), saīsinājumā LRO, ir ASV starpplanētu zonde Mēness izpētei.

Šekltona krāteris un Lunar Reconnaissance Orbiter · Šūmeikera krāteris un Lunar Reconnaissance Orbiter · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Šekltona krāteris un Mēness · Šūmeikera krāteris un Mēness · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Šekltona krāteris un Saule · Šūmeikera krāteris un Saule · Redzēt vairāk »